Tā sarunas ievadā uzsver SIA "Junge" valdes priekšsēdētājs KASPARS GARLEJS. Viņam šis gads ir ļoti īpašs, jo uzņēmuma struktūrvienība – "Krūmiņa beķereja" – Madonā strādā jau 20 gadu. Beķerejas kolektīvs šā gada nogalē piedzīvo jurģus – pamazām notiek cehu pārcelšanās uz jaunuzcelto SIA "Junge" konditorejas fabriku Dārza ielā, kur paredzēts visam kolektīvam pakāpeniski iedzīvoties un uzsākt darbu jaunajos ražošanas apstākļos. Mūsu saruna (iespējams, beidzamo reizi) vēl notiek vecajās telpās, jo Kaspara Garleja darba kabineta aprīkojums jau atrodas jaunajā adresē.
– Vai atceraties, kā izskatījās nams Rīgas ielā 11 Madonā, kad tajā sākāt veidot beķereju ar toreizējo nosaukumu "Krūmiņa nams"?
– To nevar aizmirst. Mums jau bija "Krūmiņa nama" konditoreja un kafejnīca Cēsīs. Radās iecere tādu pašu izveidot arī Madonā, tā tika atvērta 1997. gadā. Vietā, kuru pirms 20 gadiem nākotnē redzējām kā "Krūmiņa nama" struktūrvienību, bija nepieciešams pamatīgs remonts, jo namā iepriekš bija atradusies ķīmiskā tīrītava un veikals. Lai iekārtotu konditorejas izstrādājumu ceptuvi, viss bija jāsāk no nekā. Centāmies ieviest arī jaunas cepšanas tehnoloģijas. Mums tas izdevās. Pēc kādiem astoņiem gadiem nosaukums tika mainīts – no "Krūmiņa nams" uz "Krūmiņa beķereja", bet, uzsākot sadarbību ar partneriem Vācijā, kļuvām par SIA "Junge". Nejauši iepazināmies ar konditorejas fabriku, beķereju un veikalu tīklu Vācijā, kas fascinēja ar savām tehnoloģijām, zināšanu pielietojumu, veikalu dizainu. Mums izdevās vienoties ar īpašniekiem, ka viņi kļūst par SIA "Junge" līdzīpašniekiem Latvijā. Tas, ka mēs spējam attīstīties, ir arī vācu sadarbības partnera nopelns.
– Kas pamudināja īstenot tik vērienīgu projektu – ar ES fondu atbalstu uzcelt jaunu SIA "Junge" konditorejas fabriku?
– Darbinieki, ko uzskatu par katra uzņēmuma lielāko vērtību. Visās SIA "Junge" struktūrvienībās kopā strādā 110 darbinieku, no viņiem lielākā daļa – Madonā. Viņu līdzšinējie darba apstākļi bija viens no iemesliem jaunās ražotnes būvniecībai Madonā. Pēc 20 "Krūmiņa beķerejas" darba gadiem līdzšinējās ražošanas telpas bija kļuvušas par šauru, daļēji liedzot arī eksportam nepieciešamo sertifikātu iegūšanu. Līdz ar jaunas ražotnes uzcelšanu tiks atrisinātas šīs problēmas, kā arī rasta iespēja mūsdienīgu, modernu tehnoloģiju un aprīkojuma ieviešanai. Mēs visu darām, lai varētu ražot labāko, kvalitatīvāk izstrādāt jaunus ražojumus, un vēlamies ieviest FSSC 22000. Jaunuzceltajā fabrikā ir lielākas telpas, te vairāk un racionālāk izmantosim savus resursus, jo mazās telpās cilvēkiem vienkārši nav vietas, kur strādāt.
– Lai gan šā gada sākumā bija šaubas, vai projekts tiks īstenots, gada nogalē celtniecība tika pabeigta plānotajā termiņā.
– Viss process ir noticis straujā tempā. Mums laimējās ar godprātīgu galveno būvuzņēmēju – SIA "Wolf System" no Cēsīm. Lai arī vasara bija ļoti lietaina un celtniecības darbiem nelabvēlīga, labie spēki mums ir stāvējuši klāt. Paldies arī projektētāju uzņēmumam "B&L projekti" – arhitektam Jānim Liepiņam, Pēterim Brokam un Jānim Irbem, kas iedziļinājās un profesionāli veica savu darbu. Darbus pie jaunās ražotnes celtniecības uzsāka šogad februāra beigās, sākotnēji sakārtojot līdz šim neapgūtu pilsētas nomales teritoriju trīs hektāru platībā. Nozīmīgs faktors un pamudinājums tam, lai projekts tiktu uzsākts, bija novada pašvaldības atbalsts infrastruktūras sakārtošanā, par ko pateicos iepriekšējam novada domes vadītājam Andrejam Ceļapīteram un uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas vadītājam Romānam Hačatrjanam. LAD projekta atbalsts nosedz tikai vienu trešdaļu būvniecības izmaksu, mēs, līdzīpašnieki, esam ieguldījuši vienu trešo daļu, protams, ir arī kredīts DNB bankā. Objekts tika uzcelts un nodots ekspluatācijā plānotajā termiņā – oktobra beigās, bet tiks svinīgi atklāts tikai nākamajā gadā, kad viss būs sakārtots, arī apkārtne. Tad uzaicināsim vietējos labvēļus, sadarbības partnerus, kā arī Vācijas biznesa partnerus, arī Vācijas vēstniecības pārstāvjus.
– Kādas iespējas paveras SIA "Junge" turpmākajā attīstībā?
– Ir iespējas, bet grūti komunicēt ar Vācijas sadarbības partneriem, kur viņu konditorejas fabriku produkcijas apgrozījums ir simtreiz lielāks nekā mums. Viņu iedzīvotāju skaits ir divdesmit reižu lielāks nekā mums. Viņiem ir pilnīgi cita saprašana par to, kas ir bizness, jo viņiem ir lielais bizness. Ja ir jāsaprotas mazā biznesa pārstāvjiem ar lielajiem, tas nudien nav viegli. Viņiem nav izprotama mūsu situācija, tāpat viņi arī nespēj noticēt, ka mēs jauno konditorejas fabriku uzcēlām par būvniecībai atvēlēto summu, kas Vācijā būtu neiespējami.
Toties es varu iegūt zināšanas, kā viņi analizē situāciju finanšu aprēķinos. Nākamnedēļ uz tikšanos būs jābrauc sagatavotiem, jo uz visiem jautājumiem ir jābūt atbildēm. Kamēr mūsu darbības rezultāti ir labi, varam darīt to, ko vēlamies, bet brīdī, kad kaut kas neapmierina, ir jāpaskaidro, kāpēc tā. Nevienu neinteresē fakts, ka mūsu valstī iedzīvotāju paliek mazāk. Viņus interesē, kā vietā, kur strādājam, sasniedzam konkrētu mērķi, kas ir attīstība. Galvenais ir sakārtot ražošanu atbilstīgi tehnoloģiskajām un tirgus prasībām, atbilstoši tam, lai varētu iegūt Eiropā atzītu sertifikātu, kas apliecinās mūsu produkcijas kvalitāti un pavērs ceļu lielākam produkcijas eksporta apjomam. Vecajā beķerejā tas nebija iespējams. Arī jaunajā konditorejas fabrikā būs vēl daudz jāstrādā pie tehnoloģijām, būs vajadzīgi ieguldījumi, lai nopirktu visu aprīkojumu, arī noliktavu aprīkojumu. Taču perspektīvā ir redzams, ka mēs to varam izdarīt. Vecajās telpās tas vienkārši nebija iespējams. Paralēls mērķis ir mēģināt "pacelt" eksporta apjomu un varbūt vēl atvērt kādu veikalu. Šobrīd Madonā darbojas trīs kafejnīcas, Rīgā – divas kafejnīcas, Jēkabpilī – divas. Telpas konditorejas ierīkošanai tiek piedāvātas regulāri, bet ir jāizvērtē, kāds būs apgrozījums, cik būs klientu, vai klientus apmierina mūsu piedāvājums utt. Ja nebūs apgrozījuma, nevarēsim darbiniekiem nodrošināt pieņemamu algu. Kad klausos TV, kur apgalvo, ka vidējā alga valstī ir ap 1000 eiro, man tam ir grūti noticēt, jo mazpilsētā šāds vidējās algas cipars ir sapnis.
– Kā pilnveidojies beķerejas produkcijas sortiments?
– Braucot pasaulē, visu laiku meklējam ko jaunu, pētām, degustējam. Beķerejā strādā ļoti labi pārtikas tehnologi un meistari, kas visu to, ko atvedam, ļoti bieži spēj pārvērst jaunā produktā. Tālāk – tas ir pircēju lēmums, vai viņi pieņem šos produktus vai ne. No otras puses – labu produktu lēti nevar izcept. Turklāt visas izejvielas Latvijā pērkam dārgāk nekā mani partneri Vācijā. Viņiem tāpēc bulciņas nemaksā lētāk, bet uzņēmēji var maksāt lielākas algas.
– Veiksme ir kopā ar uzņēmējiem, kas atrod iespējas labdarībai. Jūsu beķereja ar savu produkciju tomēr visu šo laiku ir atbalstījusi daudzus pasākumus.
– Nevienam neatsakām, īpaši atbalstām bērnu pasākumus un madoniešus. Mums ir info e-pasts, kur katru dienu saņemam vēstules. "Junges" konditorejas atbalstu vēlas arī, piemēram, Rīgas augstskolas.
– Kas ir jūsu cilvēki, kuri vislabāk zina, kā klājas?
– Dzīvesbiedre Aiva Garleja. Dzīvojam Rīgā, uz Madonu braucam pārsvarā tad, kad esam te nepieciešami. Aiva ir tā, kas koriģē sakarus ar SIA "Junge" līdzīpašniekiem Vācijā, jo labi pārzina vācu valodu. Ir divas meitas – Una studē medicīnu Rīgas Stradiņa universitātē, Beāte mācās biznesu angļu valodā Rīgas Biznesa skolā. Meitas palīdz tulkot angliski. Kā ģimenes loceklis ir arī kaķis (smaida).
15.12.2017.