Jau trešo pavasari madoniešu Ūzuliņu ģimene sagaida paši savā mājā Skolas ielā. Pirmais gan pagājis, kārtojot formalitātes, tā īsti dzīvot sākuši tikai rudenī. – Pašiem sava māja – tas bija tāds sens sapnis. Esam kupla ģimenīte, un daudzdzīvokļu nama dzīvokļa četrās sienās, it īpaši vasarā, bija grūti nosēdēt, reizēm tā, cits gar citu visu dienu trīdamies, bijām galīgi apnikuši.
Gaidījām tik vakaru, kad tētis būs no darba mājās, lai visi kopā kaut kur zaļumos dotos, jo cik tad tālu es viena ar bērniem varu aizstaigāt. Toties tagad – pagalms plašs, visu dienu varam pa lauku darboties, radus un draugus ciemos uzaicināt, bērni – no sirds izskrieties un dažādas spēles izspēlēt, ziemā sniegavīrus sacelt, nebaidoties, ka kāds tos saspārdīs, kā tas ir pie daudzdzīvokļu mājām, – tiekoties pirms Mātes dienas, stāsta četru bērnu māmiņa Kristīne Ūzuliņa, un jau pēc brīža mēs iepazīstamies ar visu ģimenīti – tēti Jāni, piecpadsmitgadīgo Sintiju, vienpadsmitgadīgo Ediju, gadu par brāli jaunāko Amandu un visu mīluli mazo māsu Ligiju, kam ir trīs gadiņi. Skolas ielas namam šobrīd tiek mainīts jumts. Tas esot vienīgais darbs, kur pieaicināti palīgi. Visu citu tētis veicis savām rokām. Kristīne ļoti uzteic vīru, un galvenais, ka Edijs visās lietās esot klāt, tāpat kā Jānis savulaik pārņēmis daudzas iemaņas no sava tēva. Bet padarīts jauniegādātajā mājā patiešām daudz, lai pirms daudziem gadiem celtā būve pārvērstos un tajā dzīvot visiem kopā būtu ērti un mājīgi.
Gaidāma vēl otrā stāva pārbūve, pagaidām visa ģimene dzīvojas pa lejas stāva divām istabām, jo trešajā dzīvo Kristīnes omīte. – Reizēm jau paziņas brīnās, kā mēs visi varam te sadzīvot, bet mēs bērniem mācām, ka katrai lietai ir sava vieta un, ja visu noliek kārtīgi, tad vieta atrodas. Ir pierasts, ka visi pulciņā esam, ja kādam kas svarīgs jādara, cenšamies uzturēties otrā istabā un netraucēt.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 10.05.2008.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto