Ar joni tuvojas 1. septembris, kas solās būt viens no nepatīkamākajiem pēdējos 20 gados. Daudzās skolās Zinību diena būs arī atvadas no ilggadējiem, iemīļotiem skolotājiem, citviet skolas zvans, iespējams, iezvanīs pedagogu streiku.
Īsi pirms jaunā mācību gada izmaiņas ir notikušas arī Lubānas vidusskolā, kur nu jau par novada domes priekšsēdētāju kļuvušā Tāļa Salenieka direktora vietu, pēc lēmuma saskaņošanas Izglītības un zinātnes ministrijā, ieņems līdzšinējā direktora vietniece mācību darbā MAIJA KRUSTA. Viņu aicinājām dalīties pārdomās par jauno amatu, kā arī tajā veicamajiem darbiem.
– Vai piedāvājums kļūt par Lubānas vidusskolas direktori jums bija pārsteigums?
– Jaunā amata piedāvājums man nāca ļoti negaidīti. Iepriekš jau biju nospriedusi, ka, ja man to piedāvās, atteikšos, un sākotnēji arī atteicos – lai jaunie nāk un strādā, taču beigās iznāca tā, ka direktora krēslā sēžu es. Kopumā esmu tāds cilvēks, kas ilgi nedomā un pirms lēmuma pieņemšanas nerēķina visus plusus un mīnusus. Tā bija arī šoreiz. Darbs daļēji man bija jau zināms. Par laimi, lielāko daļu saimniecisko jautājumu iepriekšējais skolas direktors Tālis Salenieks bija savedis kārtībā, tāpēc par to, uzsākot darbu, daudz galvu lauzīt nenāksies.
– Vai šobrīd, kad Lubānas novada domi vada bijušais vidusskolas direktors Tālis Salenieks, jums un pedagogiem nav sajūtas, ka atbalsts vidusskolai būs spēcīgāks?
– Mums ar Tāli ir noruna, ka, ja nu kas, varu droši viņam zvanīt, un sazvanīties sanāk jau šobrīd. Vakar pat viņam teicu, ka skolā viņa ļoti pietrūkst. Domāju, ka paudīšu visu kolēģu domas, sakot, ka viņa vadībā bija viegli un labi strādāt, jo vadības stils bija demokrātisks un izprotošs. Arī man būs jācenšas strādāt līdzīgi.
– Atrodoties vidusskolas direktores amatā, jums jau ir izdevies apzināt uz priekšu velkamā vezuma smagumu, it īpaši šajos nebūt ne vieglajos laikos?
– Šajā mācību gadā Lubānas vidusskolā mācīsies 296 skolēni. Būtiskākie jautājumi skolas tālākajā darbībā nenoliedzami saistās ar finansējumu. Tas šobrīd ir pietiekams gan stundām, gan interešu izglītībai, arī fakultatīvajām nodarbībām un individuālajam darbam; tiesa, ne tik daudz, cik bija pagājušajā gadā. Kaut arī klases mūsu vidusskolā nebūs jāveido, mācību grupas tomēr nāksies apvienot, piemēram, vācu valodā un mājturībā.
Viena lieta, ko šogad necerējām izveidot, bija divas paralēlklases 10. klašu grupā, taču tas mums izdevās. Šobrīd iezīmējas tendence, ka Lubānas vidusskolā atgriežas vairāki bērni, kurus vecāki līdz šim sūtīja mācīties citviet. Acīmredzot šis jautājums ir saistīts ar līdzekļu trūkumu.
Manas un skolas pedagogu noskaņas, gaidot 1. septembri, vēl nav īsti formulējamas. Jautājumu „streikot vai nestreikot" pat neesam izskatījuši. Situācija laukos tomēr atšķiras no tās, kas valda pilsētās. Pedagogiem pilsētās vēl ir kaut kādas manevra iespējas, taču lauciniekiem ir grūti nomainīt darba vidi, jo te ir mājas un ģimene, tāpēc pedagogi paliek un, kaut arī ar nepilnu slodzi, turpina strādāt. Lubānas vidusskolā tikai vienam skolotājam ir 30 stundu slodze, visiem pārējiem stundu skaits ir mazāks. Kaut arī slodzes ir mazas, esam iztikuši bez pedagogu atlaišanas no darba.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 15.08.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto