Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

“Latviešu mūzikai jāskan arī bez ordeņa”

Redakcija

Autors • 03.08.2007.

“Latviešu mūzikai jāskan arī bez ordeņa”
Burtu lielums

Šā gada pavasarī Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiras Atzinības krustu par nopelniem Latvijas labā saņēma Madonas mūzikas skolas direktors Artis Kumsārs. 2. augustā viņam apritēja skaista jubileja – 65. dzīves gadskārta. Un šī nedēļa daudziem Madonā rit Arta Kumsāra iedibināto un izloloto – Latviešu mūzikas svētku – 10. gadskārtas zīmē.

— Latviešu mūzikai jāskan arī bez ordeņa pie krūts, — tiekoties mūzikas skolā, saka Artis Kumsārs. — Tai jāskan biežāk un jāieaug mūsu tautas sadzīvē, jo tā ir augstas profesionālās raudzes mūzika. Mūsu autori pat uz pasaules skatuves izskatās ļoti labi. Latviešu mūzikas svētki, kas Madonā notiek jau 10. gadu, iecerēti tā, lai no putekļiem celtu aizmirstās vērtības, daudzinātu nepiemirstās un zināmās vērtības un lai klausītājiem piedāvātu arī jaunas kompozīcijas, kas top un uzsāk ceļu pie mūzikas mīļotājiem. Ne viss, ko uzraksta komponisti, būs klasikas vērts, bet, ja daudz klausāmies un zinām klasiķus, vieglāk varam pielikt mērlenti arī jauno autoru darbiem.
— Mākslas baudītājiem allaž gribas to augstāko mākslas brīnumu, bet tāpat kā mākslā, kur uz vienu Rembrantu ir 100 mākslinieku tāpat vien, arī mūzikā jābūt pietiekoši bagātam fonam, lai rastos virsotnes.
— Ir jau gana liels šis „fons”, kas sevi uzskata par autoriem, bet kuru darbus atskaņo Radio 2. Tā ir sēnalu mūzika no pirmās dienas, un tāda tā arī paliks. Nākamās paaudzes to aizslaucīs kā putekļus no kurpēm. Mēs savukārt orientējamies nevis uz izklaides mūziku (kas faktiski nevis izklaidē, bet nomāc), bet uz to mūzikas piedāvājumu, kas pretendē uz mākslas vērtības statusu. Atlasām, reizēm atskaņot palaižam diskutējamas lietas, bet daļa no meklējumiem sevi vienmēr attaisno. Ja pārskatām latviešu mūziku no Šansberģu Pētera līdz Vasku Pēterim, ir noiets milzīgs attīstības ceļš. Šansberģi pazina Piebalgas apkārtnes ballītēs un latviešu dzērāju kompānijās, bet Vasku Pēteri pazīst visas pasaules muzikālās sabiedrības krējums. Pasaules līmeņa autori ir arī Jurjāns, Vītols, Dārziņš, Melngailis, Alfrēds Kalniņš, Jānis Kalniņš, Imants Kalniņš un daudzi citi laikabiedri.
— Sadarbībā ar Valsts Kultūrkapitāla fondu jau daudzus gadus Artis Kumsārs rosina komponistus radīt jaundarbus. Dienas gaismu ir ieraudzījuši Romualda Kalsona, Andra Riekstiņa, Imanta Zemzara atsevišķi skaņdarbi.  

Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 04.08.2007.

Autore: INESE ELSIŅA

AGRA VECKALNIŅA foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px