Kļūt par bundzinieku – īstā izvēle

— Lielumlielais paldies jāsaka grupas „Bruģis” mūziķim Edmundam Vestmanim — viņš bija mans pirmais skolotājs un motivētājs, kas palīdzēja izvēlēties darbošanos mūzikas virzienā. Tolaik Edmundam bija grupa „Cehs” tepat, Cesvainē, kas darbojās Cesvaines sviesta un siera rūpnīcas paspārnē. Sanāca tā, ka tajā laikā bundzinieks pameta grupu, un man bija iespēja iesaistīties. Īsā laikā nācās apgūt programmu, un arī tad Edmunds (Mundis) ar savu palīdzību un padomu iedrošināja mani tajā visā pasākumā. Vienmēr pēc skolas ātrāk gribējās iet uz mēģinājuma telpām rūpnīcā, cītīgi trenēties un mācīties bungu spēli. Pēc vidusskolas beigšanas devos mācīties uz Liepāju, zinot, ka tā ir mūziķu pilsēta. Gribējās savas gaitas turpināt tieši tur, un šobrīd domāju, ka izvēle ir bijusi īstā. Liepājā, mācoties augstskolā, turpināju izglītoties, apmeklējot bundzinieku kursus Ainara Karpa vadībā, paralēli spēlēju augstskolas ansamblī dažādos studentu pasākumos un ballēs, — atklāj Kaspars Boroduško.

— Ar kādām emocijām atceries savu dzimto pilsētu?

— Vienmēr, kad es atbraucu uz Cesvaini, cenšos atnākt uz pili, jo te sajūtu mieru, un atmiņā viešas patīkami notikumi. Uz Cesvaini ar ģimeni sanāk atbraukt reizes trīs četras gadā, pārsvarā uz Līgo svētkiem, Ziemassvētkiem un Lieldienām. Tad arī apciemojam manus vecākus un arī šeit palikušos draugus, pārrunājam dzīvi, kā kuram klājas, kas jauns.

Pa šiem gadiem, kopš Cesvainē nedzīvoju, uzskatu, ka mainījies daudz — pilsēta kļuvusi sakārtotāka, un ikreiz ir prieks atgriezties.

Ar Cesvaini saistās pašas labākās atmiņas. Skolā pirmā audzinātāja bija Velta Viča, tad — Valda Sabule. Paldies abām skolotājām. Reizi piecos gados rīkojam klases salidojumus, kuros piedalās arī Valda Sabule. Forši, ka šādi klases vakari ar skolotājas klātbūtni ir saglabājušies un notiek joprojām.

Liels paldies maniem vecākiem — tētim un mammai, ka viņi vienmēr — arī mūzikas jomā — mani ir atbalstījuši, fanojuši par grupu „Tumsa” un jutuši līdzi. Vēl tad, kad, Cesvainē dzīvojot, kā bundzinieks sāku spēlēt kāzās, ballītēs, saņēmu no vecākiem neatsveramu atbalstu: „Ja tev tas patīk, tad dari to un turpini!” Nebija nekādu šķēršļu vai iebildumu šajā jomā.

— Nav noslēpums, ka liela daļa bērnu baidās no zobārsta apmeklējuma. Kā sadzīvoji ar to, ka tavi vecāki strādāja zobārstniecībā?

— Bērnībā, pirms sāku nodarboties ar mūziku, pats vēlējos kļūt par mediķi. Gribēju būt ārsts, bet šī vēlme izplēnēja. Zobi tika laboti tikai pie mammas, un bail nebija. Protams, līdzīgi kā, šķiet, ikvienam nekas patīkams tas nav, taču arī bēgt nenācās.

— Kā pavadi laiku kopā ar saviem tuvākajiem?

— Brīvajā laikā ar ģimeni braucam ar velosipēdiem. Tā ir ļoti laba relaksācija un fiziska atpūta. Liepājā mums ir superīgi veloceliņi. Var izbraukāt no viena pilsētas gala līdz otram. Vecākais dēls Toms apgūst bungu spēli — trenējamies kopā. Patīkami, ka arī dēlu šī lieta saista. Bungu spēle patīk arī mazajam dēlam Robertam. Vienmēr, kad ar vecāko dēlu braucam uz „Kursas” klubu (grupas mēģinājumu telpām), mazais lūdzas, lai arī viņu paņem līdzi. Meita Paula arī ir liela „Tumsas” fane. Gandrīz visām grupas dziesmām viņa zina vārdus no galvas un, apmeklējot mūsu koncertus, aktīvi dzied līdzi.

Patīk ceļot — cik nu laiks un finanses atļauj. Kad Latvijā iestājas drēgnais rudens, gribas aizbraukt, lai relaksētos kādā saulainākā vietā pie jūras un baudītu kopā būšanu ar ģimeni. 

— Kā nāca izvēle pārcelties uz Liepāju?

— Jau no četru gadu vecuma kopā ar vecākiem augustā, atvaļinājumu laikā, braucām uz Liepāju ciemos pie radiem. Liepāju iepazinu un iemīlēju kopš mazotnes. Beidzot vidusskolu, nepieļāvu pat domu, ka varētu mācīties kaut kur citur. Absolvēju Liepājas Pedagoģisko augstskolu, taču sanācis tā, ka par skolotāju neesmu nostrādājis nevienu dienu. Pašlaik mans pamatdarbs saistās ar nekustamajiem īpašumiem. Nesen grupas menedžeris nodibināja uzņēmumu, kas darbojas pasākumu organizēšanā. Iesaistos arī šī uzņēmuma darbībā. Dažādu projektu ir daudz — ir arī tādi, kas saistīti ar filmēšanu. Menedžeris aizsācis mūs iemūžināt mēģinājumos, braucot uz koncertiem… Viņam ir plāns izveidot veselu filmu par grupas darbību. Šo to no uzņemtajiem video jau var aplūkot grupas mājas lapā.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 17.08.2012.

Autore: RITA TURKINA