Kur paliek jaunieši, kad pabeidz augstskolas? Kāpēc daudzi nevēlas atgriezties savā pagastā vai pilsētā, bet paliek Rīgā? Kādiem nosacījumiem ir jābūt, lai atgrieztos? Šos un citus jautājumus adresēju Kalsnavas arborētuma vadītājam JĀNIM ZĪLIŅAM, kas pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes beigšanas ir atgriezies Kalsnavā, un nu jau rit trešais gads, kopš viņš ir Kalsnavas arborētuma vadītāja amatā.
Reti nākas sastapties ar gados tik jauniem vadītājiem, bet, klausoties Jāņa Zīliņa dzīvesstāstu, jāsecina, ka viss ir tā, kā viņš ir vēlējies un izvēlējies, kam ir gatavojies jau no bērnu dienām.
Arborētumu mēdz nosaukt par rekreācijas objektu, un speciālistiem, kas te strādā iemīļotu darbu, jāpiekrīt, ka darbs šajā skaistajā, sakoptajā vidē vienlaikus ir arī spēku atjaunošana.
“Man ir vajadzīgs mežs
un daba, klusums
un putni.”
– Vai tas, ka pats esi kalsnavietis, atviegloja izvēli?
– Pēc dzimšanas esmu rīdzinieks, bet uzaudzis, dzīvojis Kalsnavā, absolvējis Kalsnavas pamatskolu. Pēc tam mācījos Pļaviņu ģimnāzijā, braukāju uz ģimnāziju katru dienu. Protams, apstāklim, ka esmu kalsnavietis, bija savi plusi – neesmu taču svešinieks.
– Kurā brīdī izlēmi, ka savu dzīvi saistīsi ar mežsaimniecību?
– Jau bērnībā, kad vēl negāju bērnudārzā, braukāju līdzi tēvam uz mežu. Pirmo saistību ar mežu esmu guvis, vērojot mežizstrādi. Tēvs strādāja meža pētīšanas stacijā par kokvedēja operatoru, arī vectēvs bija mežstrādnieks. Man patika braukāt līdzi. Rudenī, kamēr tēvs krāva kravu, es jau biju piesēņojis.
Vienlaikus arī iepazinu mežu. Nesen atradu pamatskolas raksturojumu, un aptaujā par nākotnes profesijas izvēli biju ierakstījis, ka tā būs mežsaimniecība vai mežizstrāde. Pēc ģimnāzijas beigšanas 2001. gadā stājos LU Ģeogrāfijas fakultātē, kur nedaudz pietrūka vajadzīgo punktu, tiku maksas studiju grupā. Aizejot uz lauksaimniecības universitāti Jelgavā, bez problēmām tiku mežsaimniekos valsts budžeta grupā, pēdējos studiju gados pat saņēmu lielo stipendiju.
– Kāds bija konkurss uz arborētuma vadītāja vietu?
– Ja pareizi atceros, bijām seši pretendenti, un ne jau es sevi izvēlējos.
Atlases pirmā kārta bija Rīgā, ko organizēja neatkarīga firma, pēc tam otrajā kārtā sekoja sarunas tepat LVM uzņēmuma „Sēklas un stādi" direktora Gunta Grandāna kabinetā. Lielākā vai mazākā mērā mani laikam ir pavadījusi veiksme.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 07.07.2007.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto