Aizvadīto gadu visai pamatoti var dēvēt par apbalvojumu gadu, jo ar apbrīnojamu regularitāti mūs iepriecināja ziņas par to, ka dažāda līmeņa apbalvojumus saņēmuši Madonas pedagogi. Mūsu rajona vārds izskanēja arī „Latvijas lepnuma 2007" noslēguma ceremonijā, kā arī daudzos citos pasākumos. Apbalvoto cilvēku lokam var pieplusot arī Madonas pilsētas ģimnāzijas absolventi AGNESI KUKĀRI, par kuras aizvadītā gada novembrī saņemto apbalvojumu „Sudraba pūce", iespējams, zinās šaurāks cilvēku loks.
Par apbalvojumu un tam klāt nākošo stipendiju Agnese var pateikties farmācijas uzņēmuma AS „Grindeks" fondam „Zinātnes un izglītības atbalstam", kas aizvadītajā gadā izcilākajiem un jaunajiem Latvijas zinātniekiem, mācībspēkiem un mācību iestādēm pasniedza prēmijas un stipendijas Ls 30 000 latu vērtībā.
„Sudraba pūce" savukārt tika piešķirta par nozīmīgiem atklājumiem, un par tādu var uzskatīt arī Latvijas Universitātes (LU) Ķīmijas fakultātes dabas zinātņu maģistrantes ķīmijā Agneses Kukāres darbu „Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu koncentrācijas samazināšanas iespējas pārtikas produktos".
Aromātiskais kas?
Nevēlos noniecināt „Stara" lasītāju zināšanas ķīmijā, taču pieļauju, ka vairāk nekā 95% no jums nezinās, kas ir policikliskais aromātiskais ogļūdeņradis un kas tam meklējams pārtikas produktos, un šo 95% vidū būšu arī es, tāpēc uz sarunu par zinātnisko darbu, kas guvis ievērību liela farmācijas uzņēmuma rīkotajā konkursā, uzaicināju pašu darba autori.
Sarunas gaitā atklājas, ka viela ar nevainīgo nosaukumu ražošanas procesā rodas visos žāvējumos, kūpinājumos, ceptos un grilētos ēdienos; tiesa, mazākā koncentrācijā šis ķīmiskais savienojums ir sastopams gan augsnē, gan gaisā. Iemesls, kāpēc Agnese ir izvēlējusies to pētīt, saistās ar tā bīstamību mūsu veselībai, proti, šī viela ir kancerogēna (var veicināt vēzi). Pati zinātniskā darba izstrāde bijusi ļoti interesanta. Kolēģe, kas studē doktorantūrā Latvijas Lauksaimniecības universitātē, ar dažādām koksnēm kūpinājusi gaļu, bet Agnese laboratorijā veikusi mērījumus un analīzi. Pētījumā apkopots divu gadu darbs, no kura daļa ir arī zinātniskās publikācijas Latvijas ķīmijas žurnālā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 05.01.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
RAIVJA PURIŅA foto