16. jūlijā par Madonas novada pašvaldības Madonas pilsētas pārvaldes vadītāju tika apstiprināts GUNTIS ĶEVERIS, līdzšinējais domes īpašuma uzturēšanas nodaļas vadītāja vietnieks ar gandrīz 5 gadu pašvaldības darba pieredzi.
Madonas pilsētā tas ir jauns amats, kas nebija paredzēts Madonas novadu veidojošo pašvaldību apvienošanās projektā, bet, kā pēc pašvaldību vēlēšanām sarunās akcentēja vairāki deputāti, viņiem, tiekoties ar iedzīvotājiem lauku pagastos, ticis jautāts – vai arī Madonas pilsētā, tāpat kā pagastos, tiks veidota pārvalde, izraudzīts pārvaldes vadītājs un visas novadu veidojošās pašvaldības – gan pilsēta, gan pagasti – būs līdzvērtīgi sadarbības partneri; vai – gluži pretēji – Madona, kā novada centrs, stāvēs visiem pāri jeb citiem vārdiem – pagasti tiks pievienoti pilsētai. Novada domes deputāti izšķīrās par pirmo variantu un nolēma arī Madonas pilsētā izveidot pārvaldi.
Sākotnēji uz Madonas pilsētas pārvaldes vadītāja amatu pretendēja vairāki kandidāti, bet tad palika tikai viens pretendents – Guntis Ķeveris. Daudziem šāda izvēle bija pārsteigums, bet vai šāds darba piedāvājums negaidīts bija arī pašam Guntim Ķeverim?
– Man tas patiešām bija negaidīts priekšlikums. Sākumā biju pat pret to, jo mani apmierināja darbs īpašuma uzturēšanas nodaļā. Turklāt biju jau labi iepazinis šī darba specifiku, zināju, kas un kā jādara, kādas ir problēmas un to risinājumi gan tuvākajā laikā, gan ilgtermiņā. Tiesa, pašvaldības īpašuma uzturēšanas nodaļa arī tagad atrodas manā redzeslokā, jo manā vietā cits darbinieks netika pieņemts. Pirms stāšanās jaunajā amatā ar domes priekšsēdētāju vienojāmies, ka arī turpmāk nepieciešamības gadījumā es, kā Madonas pilsētas pārvaldes vadītājs, iesaistīšos kādas problēmas vai jautājuma risināšanā.
– Kādas ir jūsu domas par Madonas pilsētas pārvaldes izveidošanas nepieciešamību?
– Tas ir loģisks lēmums. Madonas pilsēta novadā taču ir lielākā teritoriālā vienība ar plašu darbības lauku, saimniecību un arī savām problēmām. Diez vai būtu pareizi visu to uzvelt novada pārvaldei, kam tāpat būs jārisina daudzas problēmas un saimnieciska rakstura jautājumi, kas aktuāli visā novadā, nevis Madonas pilsētā vien. Uz domi jau nāk daudzi tieši Madonas pilsētas iedzīvotāji – katrs ar savu problēmu un sāpi. Un arī tam, lai viņus tikai uzklausītu, nepieciešams laiks. Daļai iedzīvotāju pat pietiek ar to, ja ir, kam izklāstīt savu sāpi.
Daudz kas vēl tikai top un ir ieceru līmenī. Protams, daļu funkciju būs iespējams apvienot. Piemēram, Madonas pilsētas pārvaldei un novada administrācijai kopīga varētu būt lietvedības nodaļa. Bet pilnīga skaidrība būs pēc 1. janvāra, kad darbu beigs rajona padome. Tad arī telpu izvietojums tiks optimizēts, lai iedzīvotājiem būtu skaidrs, kur atrodas un ir sastopami novada administrācijas, kur – Madonas pilsētas pārvaldes darbinieki. Iedzīvotāji ar mani var tikties ēkas Saieta laukuma 1 trešajā stāvā.
Esmu pārliecināts, ka, lai visus darbus varētu paveikt pozitīvi un cik vien ātri iespējams, ir jāstrādā kā vienotai komandai. Nevar jau ierauties katrs savā stūrītī un darīt savu darbu, ne par ko citu neizrādot interesi. Cits bez cita mēs neesam nekas. Ja nestrādāsim vienoti, nekas nesanāks. Ir jāuzklausa viens, otrs, jāizklāsta idejas un tās visiem kopā jāizvērtē. Risinājumu var rast tikai kopīgi, tāpēc biežāk nāksim kopā un diskutēsim, meklēsim labākos risinājuma variantus.
Tāpat arī attiecībā uz iedzīvotājiem būsim atvērti, bet arī iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka ir jānāk uz domi, jāizrunājas un jāuzklausa arī mūsu viedoklis, jo ne visu un ne uzreiz mēs varam atrisināt. Ir jāapzinās, ka nav vairs tādi laiki, kādi bija, un arī Madonas pilsētai ir būtiski samazinājušās finansiālās iespējas. Visiem kopā ir jādomā, kā Madonas pilsētai šajos ekonomiskās un finansiālās krīzes apstākļos izdzīvot, lai nesamazinātos pašvaldības sniegtie pakalpojumi, tiktu saglabāts viss, kas mums ir, – skolas, bērnudārzi, interešu izglītība, lai tiktu piesaistīti ES līdzekļi infrastruktūras sakārtošanai, kā arī citu projektu īstenošanai, jo jau tagad ir skaidrs, ka nākamajā gadā naudas budžetā būs mazāk. Acīmredzot šis tas būs jāpiebremzē, visas ieceres nevarēsim īstenot, vismaz ne tik plaši, kā līdz šim.
– Kādiem jautājumiem šajā laikā, kopš vadāt Madonas pilsētas pārvaldi, iedzīvotāji ir pievērsuši lielāko uzmanību?
– Tie ir saimnieciskie jautājumi, bet visbiežāk iedzīvotāji tomēr ir izteikuši neapmierinātību ar ceļiem. Tie tiks sakārtoti, taču jāsaprot, ka tikmēr, kamēr netiks pabeigta uzsāktā Madonas ūdenssaimniecības rekonstrukcija, ielas daudzviet būs pabēdīgā stāvoklī, it sevišķi šajā mitrainajā laika periodā. Ceļi regulāri tiek greiderēti, bet paiet četras piecas dienas, un tie atkal ir izdauzīti.
Ūdenssaimniecības projektu plānots pabeigt 2011. gadā, un tad, pateicoties tieši tam, ļoti daudzas ielas Madonā būs atjaunotas, tai skaitā arī tās, ko rekonstruēt par pilsētas budžeta līdzekļiem pārredzamā nākotnē nebūtu iespējams.
– Bet līdz tam, kā saka, vēl ir jānodzīvo. Dažviet, kā, piemēram, Jaunlazdonā, iedzīvotāju pacietības mērs ir tikpat kā izsmelts. Augu iela ir vienkārši briesmīga, madonieši tomēr bija cerējuši, ka līdz ziemai tā tiks noasfaltēta.
– Jā, šoziem asfalta Augu ielā vēl nebūs, bet, līdzko pavasarī paliks siltāks (temperatūra pārsniegs 5 grādus), Augu ielā tiks uzlikta asfalta 1. kārta. Patlaban notiek sarunas ar Smiltenes 8. ATU, lai arī šajā laikā, kamēr Augu ielas rekonstrukcija nav pabeigta, tā tiktu uzturēta kārtībā un būtu daudzmaz izbraucama.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 28.11.2009.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
OĻĢERTA SKUJAS foto