Šodien visā Latvijā notiek referendums par grozījumiem likumā "Par valsts pensijām". "Stars" aicināja uz sarunu cilvēku, kuru šie grozījumi visnotaļ varētu skart – Madonas pensionāru biedrības priekšsēdētāju VIJU KĀRKLIŅU.
– Madonas pensionāru biedrība darbojas jau labu laiku. Pirms jums bija cita vadītāja, kāds ir jūsu ceļš uz biedrību?
– Pensionāru biedrībā nokļuvu nejauši. Vispirms sāku vadīt pensionāru vingrošanas grupu, bet 2002. gadā kļuvu par biedrības priekšsēdētāju. 2004. gadā tā tika pārreģistrēta, un tagad tiek dēvēta – Madonas pilsētas pensionāru biedrība. Pensijā esmu no 45 gadu vecuma, bet tāpat turpinu strādāt. Biedrībā darbojos ar vecākā gadagājuma cilvēkiem. Pašlaik biedrībā aktīvi darbojas apmēram 150 biedri. Uzskatu, ka pilsētai tas ir maz. Darbs ir grūts, bet patīkams. Cenšos cilvēkus iesaistīt dažādās aktivitātēs. Mēģinu risināt arī sociālos jautājumus, lai gan biedrība finansiāli nespēj nevienam palīdzēt. Biedri ir aktīvi. Katru mēnesi tiek izdota informatīva avīze pensionāriem, kur tiek sniegta noderīga informācija.
– Kas finansiāli palīdz pensionāriem, jo zināms, ka ar mazo pensiju nemaz nav viegli izdzīvot?
– Diemžēl atbalstīti tiek vientuļie pensionāri, kam pensija ir līdz 140 latiem. Par šīm lietām atbild Sociālais dienests. Lai arī šajā jomā biedrība palīdzēt nespēj, tā cenšas palielināt apmeklētāju aktivitāti un noorganizēt dažādus pasākumus. Tas ir grūts darbs, jo nav nemaz tik liela atsaucība no Madonas pensionāriem. Visiem ir ļoti jaukas, draudzīgas savstarpējās attiecības. Biedrības biedri aktīvi iesaistās piedāvātajās aktivitātēs un pasākumos. Protams, vecums dara savu, un daudzi pamet biedrību, jo nespēj ierasties.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 23.08.2008.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
OĻĢERTA SKUJAS foto