Kaut arī matemātiku vairums skolēnu visos laikos ir uzskatījuši par ne īpaši mīlamu, no reālās dzīves atrautu zinātni, tomēr nevar noliegt, ka tā ir pamatā visām citām zinātnēm. Kur vien paraugāmies, visur dabā ir rodamas matemātiskas formulas un likumsakarības. Tieši šis aspekts, kā arī matemātikas kā zinātnes fundamentālais raksturs un nemainība ir lietas, kas savulaik tai piesaistīja pašreizējo Madonas Valsts ģimnāzijas matemātikas skolotāju ANITU VABULI. Sieviešu dienas priekšvakarā „Stara"
lasītājiem piedāvājam interviju ar viņu.
– Kā sākās jūsu interese par matemātiku, kas vēlāk arī noteica izvēlēto profesiju?
– Jau mācoties 4. klasē, sāku sliekties par labu matemātikai. Beidzot Murmastienes astoņgadīgo skolu un atnākot mācīties uz Madonas 1. vidusskolu, skolotāja Artūra Treiča iespaidā šī pārliecība tikai nostiprinājās, lai gan uz īsu brīdi galvā nezin no kurienes bija iešāvusies doma par zobārsta profesiju. Pēc vidusskolas devos uz Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, jo biju nolēmusi kļūt par skolotāju. Cik vien sevi atceros, man vienmēr ir paticis darbs ar bērniem, tāpēc izvēle doties uz Liepāju, nevis Rīgu, kur uzsvars tiktu likts uz matemātikas zinātni, nevis pedagoģiju, bija likumsakarīga. Jāatzīst, ka līdzīgi kā pie Artūra Treiča Madonā, arī Liepājā man laimējās mācīties pie lielas autoritātes – profesora Jāņa Menča.
Pēc akadēmijas absolvēšanas atgriezos Madonas rajonā. Sākotnēji strādāju Murmastienes astoņgadīgajā skolā un Cesvaines vidusskolā. Vēlāk pārnācu uz Madonas pilsētas 1. vidusskolu, bet šobrīd jau četrus gadus esmu matemātikas skolotāja Madonas Valsts ģimnāzijā un vienlaikus – 7. klases audzinātāja.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 07.03.2009.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
Foto no personiskā arhīva