Sportiskākie jaunieši jau zina, kas ir GUNVARS BROKS – sporta zāles īpašnieks, treneris un sportists, taču daļai viņa vārds ir svešs. Gunvars ir īstens madonietis – šajā pilsētā piedzimis un uzaudzis. Gunvars vada smagatlētikas, cīņas klubu "SCK-Madona", strādā par treneri un paralēli jauniešu sagatavošanai sacensībām arī pats tajās piedalās.
– Kuram sporta veidam pievērsāties skolas laikā?
– Skolas laikā mans pirmais sporta veids bija biatlons. Trenējos pie Jura Granta, un viņam arī varu pateikties par ieaudzināto mīlestību pret sportu. Vēlāk, kad pievērsos cīņas sportam, bija jūtams rūdījums un labi attīstītā izturība. Esmu pamēģinājis dažādus cīņu veidus. Arodskolas laikā nedaudz cītīgāk trenējos džudo un paralēli apmeklēju u-šu nodarbības. Tajā laikā armijas cīņas bija iecienītas. Armijā, pateicoties puišiem no Daugavpils, vakaros aizrāvāmies ar boksu.
– Kā nonācāt līdz trenera amatam "SCK-Madona"?
– Pavisam vienkārši – atvēru klubu un iecēlu sevi par treneri. Tas tāds joks. Īstenībā pēc robežsardzes dienesta Latvijas armijā sāku nodarboties ar teikvondo, taču tas nebija uz ilgu laiku, jo viesstrādnieku treneris no Jēkabpils pārtrauca braukāt uz Madonu, lai vadītu treniņus. Ar nelielu domubiedru grupiņu tomēr turpinājām darboties un spēka palielināšanai sākām apmeklēt trenažieru zāli, ko tolaik vadīja Aleksandrs Galkins, starp citu, ļoti labs cīkstonis. Aleksandrs Galkins labāka darba meklējumos aizceļoja no Madonas, un rūpals tika atstāts bez saimnieka. Pats tolaik biju jau iestājies LSPA pirmajā kursā un, rodoties iespējai pārņemt zāles vadību, izvēlējos kļūt par smagatlētikas treneri, lai arī joprojām vilināja cīņas sports.
Iztiku pelnīju, strādājot "Krūmiņa beķerejā", un tur ierīkoju telpu treniņiem šauram entuziastu lokam. Šajā sakarā jāteic paldies Kasparam Garlejam par toreiz sniegto atbalstu. Ceptuvei strauji attīstoties, telpas bija nepieciešamas ražošanai, līdz ar to treniņu vietu nācās mainīt. Zvaigznes nostājās pareizajā stāvoklī, un mani savās telpās viesmīlīgi uzņēma Madonas pilsētas 2. vidusskolas direktors Valentīns Rakstiņš. Izveidojām interešu izglītības pulciņus skolēniem, taču krīzes dēļ atkal viss pajuka. Tā jau saka, ka viss, kas notiek, notiek uz labu – gluži nejauši radās iespēja pieteikties ESF projektā "Atbalsts pašnodarbinātības un uzņēmējdarbības uzsākšanai". Mans biznesa plāns tika akceptēts, kā rezultātā nodibināju uzņēmumu SIA "SCK-Madona".
– Kas rosināja sākt pievērsties tieši pauerliftingam?
– Kad dzelžu cilāšana pilnībā pārņēma cīņas sportu, sāku trenēties pauerliftingā jeb spēka trīscīņā, un radās vēlēšanās ar kādu sacensties. Pauerliftingu izvēlējos tādēļ, ka tas sevī iekļauj trīs galvenos bāzes vingrinājumus: pietupienu, spiešanu guļus un vilkmi. Uz pirmajām sacensībām aizbraucām, ziņkārības un eksperimentālu nolūku vadīti, un, lai cik tas būtu interesanti, mani audzēkņi sacensību pieredzi guva ātrāk, nekā es pats. Sākotnēji nebija ne pieredzes, ne gudru padomdevēju, taču, neraugoties uz to, vairākkārt iegūta trešā vieta Latvijas čempionātos, kā arī sporta meistara kandidāta tituls. 2008. gadā biju Vidzemes čempions, šogad esmu vicečempiona godā. Izveidojušies kontakti ar citiem klubiem, tostarp ciešāks kontakts ar Valmieras klubu "Spēka pasaule".
– Kādi ir turpmākie sportiskie mērķi?
– Vēlos izpildīt sporta meistara normatīvu. Tam svara kategorijā līdz 90 kg trīs vingrinājumu summā jāpaceļ 712,5 kg. Mans mērķis ir pierādīt, ka tas ir iespējams, neizmantojot aizliegtos preparātus, jo šobrīd dopings ir milzu problēma sportā, un tā tiek par maz risināta. Mūsu klubs iestājas par tīru un godīgu sportu.
– Kādus sasniegumus ir guvuši jūsu trenētie audzēkņi?
– Esmu izaudzinājis Latvijas jauniešu čempionu, vicečempionu un trešās vietas ieguvēju. Junioru konkurencē ir tā bēdīgāk, jo šajā grupā ir tikai viens vicečempions. Tas skaidrojams ar to, ka, sasniedzot šo vecumu, lielākā daļa uzsāk studentu gaitas un pamet klubu. Vairākums, pašreizējo apstākļu vadīti, Madonā neatgriežas vispār. Pirmie lielākie sasniegumi bija Naurim Brilovskim, patlaban labākos sasniegumus rāda Jānis Apsītis. Arī Mārtiņš Lielups ir izpildījis sporta meistara kandidāta normatīvus un apstāties nedomā. Šogad klubam pievienojās arī daiļais dzimums. Mūsu vienīgā dāma Ieviņa Līģere ieņēma trešo vietu Latvijas čempionātā sievietēm svara stiepšanā guļus un tāda paša kaluma medaļu ieguva arī trīscīņā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 25.09.2010.
Autore: RITA TURKINA
AGRA VECKALNIŅA foto