Barkavas arodvidusskolas direktores SILVIJAS SMELTERES ceļš uz darbošanos izglītības jomā tika nosprausts, jau mācoties Lubānas vidusskolā, kad starp jurista izglītību un pedagoģisko priekšroka tika dota otrajai, un šobrīd, atskatoties uz savu izvēli, viņa secina, ka neko citu arī nemaz nemācētu darīt.
Pirmā darbavieta Silvijai Smelterei pēc Latvijas Universitātes vēsturnieku beigšanas bija Murmastienes pamatskolā, kurā nostrādāti divi gadi, taču turpmākais darba mūžs ir bijis saistīts vienīgi ar Barkavu un Barkavas arodvidusskolu. Uz savu pašreizējo darbavietu Silvija Smeltere atnāca tās dibināšanas laikā 1981. gadā. Sākumā strādāja par ārpusklases darba organizatori, tad par skolotāju, kam sekoja direktores vietnieces mācību un audzināšanas darbā amats, un nu jau piecus gadus viņa ir arodvidusskolas direktore. Šo gadu laikā skolā ir piedzīvotas gan pozitīvas, gan negatīvas pārmaiņas.
– Kā ikviena skola, arī Barkavas arodvidusskola ir mainījusies. Sākotnēji uz mūsu skolu nāca ja ne labākie jaunieši, tad vismaz tie, kam bija skaidra izvēle par apgūstamo profesiju un arī vēlme to apgūt. Ļoti labs laiks bija tad, kad uzņēmām kārtībniekus. Jauniešu aktivitāte bija liela, un konkurss bija pat divi cilvēki uz vienu vietu, to varēja uzskatīt par skolas pacēlumu.
Diemžēl pēdējos gados situācija ir mainījusies, lai gan pēdējais gads atkal ir ienesis pozitīvas izmaiņas. Mēs pirmo gadu komplektējam grupu apdares darba tehniķiem, kas celtniecībā ir pieprasīta profesija. Pagājušajā gadā anketējām audzēkņus, uzdodot jautājumu, kādēļ viņi mācās Barkavas arodvidusskolā, un liela daļa atbildēja, ka galvenokārt, lai kārtīgi apgūtu izvēlēto profesiju, un tas mūs priecē, – stāsta Silvija Smeltere.
“Liela problēma ir tā, ka nereti darba devēji skolēnus, vēl tikko degunus apsildījušus, rauj laukā no skolas soliem.”
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 14.07.2007.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto