Patīkamu pārsteigumu šoruden man sagādājusi eņģeļtaure jeb datura, kas, neraugoties uz to, ka klāt jau novembris, joprojām krāšņiem ziediem zied lodžijā un piesaista ne vienu vien skatienu.
Bet vēsture saistībā ar šīm puķēm man visai interesanta. Pirmo reizi tās ievēroju pirms sešiem gadiem Ziemeļitālijā pie Vidusjūras, kur tās krāšņi ziedēja pie savrupmājām. Toreiz nodomāju, diezin vai tās ir piemērotas Latvijas apstākļiem. Pēc kāda gada vai diviem pamanīju tās vienā no katalogiem un tūlīt arī pasūtīju. Atnāca pa pastu trīs visai samocīti stādiņi, kas tomēr saņēmās un pletās gan platumā, gan augstumā. Secināju, ka trīs stādu man ir par daudz, un divus uzdāvināju labiem cilvēkiem. Mans stāds izauga vairāk nekā metru augstumā, spēcīgs un zaļš, bet diemžēl neuzziedēja. Nospriedu, ka varbūt ir par jaunu ziedēšanai. Ziemu tas pārdzīvoja kaimiņienes verandā, nākamajā gadā arī sazaļoja krāšņi jo krāšņi, bet no ziediem – atkal nekā. Tāpat tas neuzziedēja arī trešajā gadā, un tad es tam (gan ne ar vieglu prātu) piespriedu nāvessodu. Toties pārsteigumu sagādāja šopavasar kolēģes (viņa bija viena no tām, kurai es savulaik vienu stādiņu iedāvināju) jaunais stādiņš. Abas gan nospriedām, ka tas nez vai šovasar pagūs uzziedēt. Taču jūlijā, atgriezusies no nedēļu ilga ceļojuma, pamanīju pirmos divus pumpurus. Drīz vien uzplauka divas lielas, skaistas dzeltenas taures. Pēc kāda laika atklāju, ka galotnēs un pazarēs veidojas ļoti daudzi pumpuriņi. Septembra beigās tie sāka cits pēc cita vērties vaļā – vairāk nekā 30 pumpuru, un ziedi priecē vēl joprojām. Parunājoties ar dārznieci Initu Zepu, viņa atzina, ka šogad ļoti daudziem augiem esot garš veģetatīvais periods, bet no salnām gan eņģeļtaure jāsargā un laikus jānes telpās, kur pamazām jāsagatavo ziemas guļai.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 01.11.2008.
Autore: BAIBA MIGLONE
AUTORES foto