Latvijā ligzdo gandrīz puse no visiem Eiropas mazajiem ērgļiem un gandrīz piektā daļa no visas pasaules populācijas. Taču kopš 2000. gada šo aizsargājamo putnu skaits Latvijā sarucis par vismaz 15 procentiem.
Šobrīd Latvijas Dabas fonds kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrību un sadarbības partneriem sākuši īstenot vērienīgu projektu mazā ērgļa aizsardzībai.
Projekta mērķis ir četru gadu laikā nostiprināt mazā ērgļa populāciju Latvijā, kā arī veicināt izpratni par sugu aizsardzības nozīmi. Liela daļa no projekta darbiem notiks Madonas un Lubānas novadā – Kujas dabas parkā un Lubāna mitrājā. Galvenie projekta virzieni ir ligzdošanas vietu aizsardzība un barošanās vietu apsaimniekošana atsevišķās pilotteritorijās.
Interesanti, ka vairāki projektā iesaistītie speciālisti nāk no Madonas novada.
Prezentācijas pasākums Madonā
Projekta prezentācijas pasākums jūnija sākumā ritēja Madonas muzejā. Vispirms izstāžu zālēs notika izglītojoša lekcija, bet pēc tās interesenti devās uz putnu vērošanas pārgājienu Kujas dabas parkā.
Kā pastāstīja projekta vadītājs, novadnieks, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs Jānis Ķuze, tas ir liels Eiropas Komisijas finansēts projekts (projekta kopējais budžets četriem gadiem ir 2 229 719 eiro, no tā Eiropas Savienības atbalsts – 1 566 496 eiro), kas turpināsies līdz 2021. gada beigām. Mazā ērgļa aizsardzības projekts ir iecerēts un izlolots vairāk nekā 10 gadu garumā, tā sagatavošanā lielu pienesumu devis kādreizējais Teiču dabas rezervāta speciālists Uģis Bergmanis.
– Tā kā pie mums dzīvo liela daļa visas Eiropas mazo ērgļu, esam atbildīgi par šo sugu Eiropas mērogā. Ceram, ka mūsu darbi nostiprinās mazā ērgļa aizsardzību un Latvija varēs arī turpmāk lepoties ar šo sugu un būt mazā ērgļa lielvalsts, – vēstīja projekta vadītājs Jānis Ķuze.
Sugas apdraudējuma cēloņi
Prezentējot projekta būtību, Jānis Ķuze uzsvēra, ka viens no sugas apdraudējuma galvenajiem iemesliem ir mazā ērgļa dzīvesvietu izzušana, ko sekmē intensīvā lauksaimniecība un mežsaimniecība. Kā otrs faktors tika minēts putna barības – abinieku un peļveidīgo grauzēju – samazinājums, ko iespējams ietekmēt dabai draudzīgas saimniekošanas veidā.
Var mērķtiecīgi strādāt uz to, lai palielinātu abinieku skaitu, veidot mākslīgas mitrzemes vai vismaz mazāk lietot agroķīmiju, lai mazā ērgļa „ēdienkartei" svarīgie abinieki nejustos tik slikti, kā šobrīd, kad lielā daļā Latvijas dominē industriālā lauksaimniecība. Tātad dabiski meži un lauki un pēc iespējas saudzīgāka saimniekošana ir viens no projekta uzdevumiem.
Projekta sadarbības partneri
Šādam aicinājumam atsaukusies Kārsavas novada bioloģiskā saimniecība „Tīravoti", kas kopš 2003. gada apsaimnieko Lubāna mitrāja Grīvu salu, kur projekta ietvaros tiks aizrakti padomju laikā izveidotie meliorācijas grāvji, atjaunoti dabiskie zālāji un izveidotas ganības, savukārt Kujas dabas parkā atjaunos parkveida pļavas. Līdztekus tam tiks rīkoti izglītojoši semināri, sadarbībā ar filmu studiju „ELM Media" veidota dokumentālā filma un veikta mazo ērgļu ligzdošanas vietu uzskaite un aizsardzība, izveidojot mikroliegumus.
Ligzdu uzskaite un mikroliegumu veidošana
Šobrīd visā Latvijā jau notiek mazā ērgļa ligzdu uzskaite – Latvijas Ornitoloģijas biedrības eksperti meklē jaunas ligzdas, un paredzēts, ka līdz šim nezināmas ligzdas tiks uzskaitītas visā projekta gaitā. Atrastajām ligzdošanas vietām tiks nodrošināta aizsardzība, veidojot mikroliegumus. Mikroliegumi atzīti par līdz šim labāko instrumentu mazā ērgļa aizsardzībai, kas turklāt arī ļauj meklēt kompromisu starp dabas aizsardzības un saimnieciskajām interesēm. Tiks veikta arī mazā ērgļa nacionālā sugas aizsardzības plāna atjaunošana un līdz šim pielietoto aizsardzības paņēmienu izvērtēšana. Tāpat eksperti nostiprinās mazā ērgļa ligzdas vai veidos mākslīgas platformas.
14.06.2017.