18. maijā kinoteātrī "Vidzeme" gan lauku, gan pilsētu māju saimniekiem bija aicinājums apmeklēt semināru "Lauki. Vide. Enerģētika".
Viena no tēmām bija invazīvo sugu (jo īpaši Sosnovska latvāņu) apkarošana, metodes, normatīvais regulējums, atbalsta mehānismi.
VAAD eksperte Līga Grišāne raksturoja latvāņu izplatību Latvijā, Madonas novadā, vēlreiz pakavējās pie mehāniskajām, ķīmiskajām un bioloģiskajām iznīcināšanas metodēm, arī piesaistot mobilos ganāmpulkus, kā arī īpašnieku izglītošanu un atbildību.
Taču kā jau katru gadu arī šogad latvānis joprojām sīksti turas pie dzīvības, aug, turpinot invāziju, lai kādas programmas ar atbalstu un izskaušanas plāni arī būtu. Var uzlikt brīdinājumu vai naudas sodu, vai arī trīskārt palielināt nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, ja īpašnieka zemēs latvānis kā audzis, tā aug.
Latvānis – audzelīgs un sīksts
Praktiskajā ap 20 gadu ilgajā latvāņu iznīcināšanas pieredzē dalījās Jēkabpils Agrobiznesa koledžas pedagogs, Mg. agr. Aigars Oļukalns. Viņš atgādināja, ka latvānis ir kā rabarbers ar pamatīgu sakni, kas vienā vietā aug gadiem. Latvānis mēdz parūpēties par to, lai tas uzziedētu un izsētu sēklas, turpinot invāziju.
– Tur, kur latvāņu platības ir uzartas, iesēta labība, problēmu nav. Problēmu vietas ir akmeņu kalni, māju drupas, veco ēku apkārtne, ceļmalas, – demonstrējot video, uzsvēra lektors.
Vietā, kur Aigars Oļukalns uzsāka saimniekot 2000. gadā, tika ierīkoti izmēģinājuma lauki. Strādājot secināts, ka, ierīkojot labības laukus, latvāņi atkāpjas. Vietās, kur latvāņiem tiek cirstas ziedkopas, tam ir maz jēgas – sēklu potenciāls tāpat ir ļoti liels. Tas ir arī smags fizisks darbs, bieži vien notiek karstā laikā, un, ja ir liela platība, ar izpļaušanu ir pagrūti, turklāt ir apdegumu risks no latvāņu sulas. Darbaspēku šādam pasākumam grūti sameklēt. Ja izvēlas cirst ar mačeti vai pļaut ar krūmgriezi, tad – ziedēšanas laikā. Saimniekojot ar bioloģiskajām metodēm, var mēģināt noganīšanu, ir pat mobilo ganāmpulku pakalpojums, pie kā gan pagrūti tikt. Ar ķīmiskajām metodēm darbs ir efektīvs, bet ir jābūt augu aizsardzības līdzekļu lietotāja apliecībai, turklāt līdzekļu cena ir krietni uzkāpusi. Ja latvāņu platība ir neliela, to var noklāt ar melno plēvi, un pēc gada zem plēves seguma apakšā viss būs iznīcis. Ar metodēm ir pilns internets, vien latvāņa dzīvelīgums un audzelība pārspēj citus invazīvos augus.
Novadā – pasākumu organizatoriskais plāns 2022.-2027. gadam
Kā jau vēstīts, ir apstiprināts arī Madonas novada administratīvajā teritorijā esošo Sosnovska latvāņu izplatības ierobežošanas pasākumu organizatoriskais plāns 2022.-2027. gadam.
Tajā cita starpā ir paredzēta zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju informēšana par plānotajiem Sosnovska latvāņa ierobežošanas pasākumiem, metodēm, izmaksām, kā arī piespiedu piedziņu, ja nav veikti latvāņu ierobežošanas pasākumi. Īpaši gadījumos, ja audzes palielina latvāņa invāziju blakusīpašumos. Paredzēta arī invadēto zemes vienību apsekošana, informācijas sniegšana par invadētajām platībām administratīvajai komisijai vai VAAD. No 25. jūnija līdz 9. jūlijam būtu jāveic pirmreizēja apsekošana, no 10. līdz 20. jūlijam – brīdinājumu izsūtīšana un 2 nedēļas apkarošanas pasākumu veikšanai, no 15. augusta līdz 15. septembrim – atkārtota apsekošana un Valsts augu aizsardzības dienesta iesaistīšana, ņemot vērā Sosnovska latvāņa sēklu izplatīšanās risku.
Apsekošanā paredzēts iesaistīt pagasta pārvaldes vadītāju, nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļu. Protokolu sastāda pašvaldības kārtībnieks sadarbībā ar VAAD inspektoru.
24.05.2022.