Nu jau vairākus gadus manu lodžiju ik vasaru grezno eņģeļtaure jeb brugmansija, kas izplešas pa visu stūri tā, ka tai grūti paspraukties garām, skaisti zied un brīnišķīgi smaržo vēlajos vakaros un agrajos rītos, kad izdodos uz balkona baudīt kafiju vai tēju.
Neraugoties uz tropisko izcelsmi un cēlo izskatu (gandrīz visas brugmansiju šķirnes nāk no Dienvidamerikas), to veiksmīgai audzēšanai nav nepieciešama sevišķi augsta temperatūra, un vasarās mūsu platuma grādos tās iepriecina daudzus skaistuma mīlētājus. Manā lodžijā tās vietu atrada pēc ceļojuma uz Itāliju, kur pirmoreiz redzēju karaliski krāšņos ziedus pie savrupmājām.
Taču vislielākās raizes eņģeļtaure man sagādā ziemā, jo līdz šim siltais daudzdzīvokļu mājas pagrabs nebija īsti piemērotākā vieta tās pārziemošanai, un tad es šo pienākumu uzticēju draugiem, kuriem ir savrupmājas, kur atradās vieta arī manai īrniecei. Savukārt šogad bija pirmais gads, kad savu skaistuli nolēmu pārziemināt savas mājas pagrabā, jo iepriekšējā rudenī tur tika izolētas ūdensvada caurules un pagrabs vairs nebija tik silts un mitrs kā iepriekš. Ziemā pa reizei to apciemoju un nedaudz aplaistīju, un tad jau pienāca laiks pavasara modināšanai un sakopšanai pēc garās ziemas, un pēc salnām tā atkal ieņēma savu vietu lodžijā. Pienāca jūlijs, taču vai nu vēsā pavasara dēļ, vai ziemošanas rezultātā raisījās un lielumā pletās vienīgi lapas, arī pati puķe jau bija sasniegusi teju pusotru metru (dabā tās varot izstiepties īsta koka augstumā), bet no ziedu aizmetnīšiem nekā. Sāku jau sevi vainot, ka nemeklēju tai pienācīgu pārziemošanas vietu, tomēr turpināju centīgi rūpēties – karstākajās vasaras dienās pat laistot divas reizes dienā un nepiemirstot par mēslošanu, jo biju lasījusi, ka šajā ziņā tā ir ļoti prasīga. Bet tikai augusta vidū pamanīju starp lapām pirmās mazās pumpuru pākstiņas, kas ar katru dienu kļuva lielākas, un nu, sveicot jauno mācību gadu, mana šīs vasaras buntavniece ir uzplaukusi… Lielie, vairāk nekā divus sprīžus garie, dzeltenie ziedi (brugmansijas mēdz būt arī baltas un rozā) pārmāc zaļās lapas un karaliski šūpo vējā savus romantiski sapņainos zvanus, ar smaržu pa atvērto logu piepildot arī istabu. Šobrīd ir uzplaukuši jau vairāk nekā 30 ziedu, bet, tuvāk apskatot, starp lapām redzamas lielākas un mazākas pumpuru pākstiņas. Tā ka, ja rudens būs mums un puķēm labvēlīgs, tā vēl ilgi priecēs mani un apkārtējos, kas arī ir pārsteigti par krāšņo ziedēšanu.
Autore: BAIBA MIGLONE
AGRA VECKALNIŅA foto