Otrdien trijās Madonas novada upēs – Vesetā, Aronā un Bērzaunē – zivju resursu atražošanas valsts programmas ietvaros tika ielaisti 25 tūkstoši strauta foreļu mazuļu, kas pašlaik sver mazāk nekā vienu gramu.
Zivju resursu atjaunošanas programma tiek izstrādāta atbilstoši Zvejniecības likumam, lai nodrošinātu zivju resursu ilgtspējību valsts publiski pieejamās ūdenstilpnēs, novēršot negatīvos procesus dabisko ūdeņu ekosistēmās – saimnieciski vērtīgo zivju sugu dabiskās atražošanas potenciāla samazināšanos, pārmaiņas ihtiofaunas struktūrā un zivju resursu samazināšanos cilvēka darbības ietekmes un vides faktoru ilgtermiņa un īstermiņa pārmaiņu dēļ.
Madonas novada upēm paredzētie foreļu mazuļi izaudzēti zivju audzētavā "Tome", un zivju ielaišanā piedalījās arī audzētavas direktors Ivars Putviķis.
– Grūti komentēt, kāpēc foreles laižam tieši Vesetā, Aronā un Bērzaunē, taču zināms, ka tās ir diezgan pazīstamas foreļupes Latvijā, kur ir arī dabīgā foreļu populācija. Upju, kurās laist zivju mazuļus, izvēle notiek pēc zinātnieku rekomendācijām, tādēļ iespējams, ka šeit foreļu ir mazāk, nekā gribētos. Iepriekš tika īstenots "Skonto Būve" pasākums "Miljons foreļu atgriešanās", kā ietvaros četru gadu laikā Latvijas upēs, vairāk Kurzemē un Alūksnes pusē, ielaida miljonu foreļu mazuļu. Varbūt tieši tāpēc šoreiz izvēlētas šīs upes, – skaidro Ivars Putviķis. Viņš arī uzsver, ka Latvijā ir upes, kur strauta foreļu nav vispār, un minētā zivju resursu atjaunošanas programma paredz foreļu ieviešanu arī tajās.
Uz vaicājumu, cik procentu no upēs ielaistajiem zivju mazuļiem izdzīvo, Ivars Putviķis atbild, ka to ietekmē vairāki faktori: – Pašlaik tie pulcējas tur, kur tika izlaisti, jo ir pieraduši, ka visu laiku virs galvas birst mākslīgā, granulētā barība, taču tagad tā vairs nebūs, nāksies mācīties dzīvot patstāvīgu dzīvi, ķerot un paprovējot to, kas peld ūdenī – ēdams tas vai ne.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 11.07.2014.
Autore: RITA TURKINA
DĀVJA VECKALNIŅA foto