Tiem, kas mīl sēņot, spaiņos un grozos sagulst gan bērzlapju podiņi, gan gailenes, gan baravikas, apšu kundziņi un sviesta bekas, gan arī rudens sēnes – vilnīši, rozenes, krimildes. Meži, kaut vētrā cietuši, dod savas bagātības.
Kad tik daudz un bieži ir lijis, kā beidzamajās dienās, sēnes nevar neaugt – visi micēliji ir pamodināti, un mežā var atrast un salasīt lielus daudzumus sēņu. Tiem, kas zina sēņu vietas, nevar nepaveikties arī tad, ja kāds jau tur bijis iepriekš – mežā katram ir sava tiesa.
Ik pa laikam dzird sēņotāju stāstus par to, ka salasīti divi vai trīs spaiņi izcilu baraviku un vēl bijis jānovelk arī vējjaka, jo nav bijis, kur likt mājāsnešanai visu mežā atrasto gaileņu bagātību – līdzi paņemtais spainis ir par mazu. Galvenais, ka tagad mežā izdodas uziet tikai gailenes, kas šogad aug visražīgāk un ko var atrast veselām plantācijām pat vietās, kur tās agrāk nav augušas. Sācies arī baraviku un citu beku laiks. Sēņu mīļotāji var ļauties savam hobijam un pārnest mājās veselu bagātību.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto