Latvijas Dabas muzejs izsludina konkursu "Kā es manīju lāci", aicinot konkursā piedalīties visus, kuriem ir savs stāsts par sastapšanos ar lāci, pamanot tā pēdas vai citas darbības pazīmes. Stāsti jāiesūta līdz 30. novembrim.
Kādas izjūtas izraisa lācis? Bildēs – noteikti pozitīvas, bet, skatoties filmas, kur redzami savvaļas lāči, pārņem pat bailes. Tad arī aizdomājamies, kā būtu, ja mežā sēņojot vai ogojot sastaptos ar lāci. Ir taču nostāsti arī par mūspusē redzētām lāča pēdām, ir pat ogotāju stāsti par to, ka lācis iztālēm manīts, ka mežsargs vērojis, kurp ved lielās pēdas.
2009. gada dzīvnieks ir brūnais lācis, tāpēc gan stāstu konkurss, gan atklātā izstāde "Līgatnes lāči" notiek gada dzīvnieka pasākuma ietvaros. Izstādē ir eksponētas Velgas Vītolas, ko sabiedrībā mēdz saukt par lāču mammu, fotogrāfijas. Tajās iemūžinātas populārās lāču meitenes – Ilzīte un Līzīte, kā arī citi Velgas "bērni".
Darbus izskatīs Latvijas Dabas muzeja darbinieki un uzaicinātie speciālisti: Dr. biol., Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Ozoliņš un GNP zvērkope Velga Vītola. Darbi tiks vērtēti 3 vecuma grupās: no 7 līdz 14 gadiem, no 15 līdz 25 gadiem, no 26 gadiem un vairāk.
Visi dalībnieki tiks aicināti uz konkursa noslēguma pasākumu Latvijas Dabas muzejā.
Ar pilnu konkursa nolikumu var iepazīties Latvijas Dabas muzeja mājas lapā www.dabasmuzejs.gov.lv.
Autore: IVETA ŠMUGĀ