– Šonedēļ Madonas slimnīcā stacionēti un palīdzība sniegta diviem cietušajiem ar čūskas kodumu, – informēja slimnīcas ķirurģijas nodaļā, aicinot cilvēkiem būt piesardzīgiem, jo, acīmredzot, nekad nav iespējams iepriekš prognozēt, kurā vietā ar šo rāpuli var nejauši sastapties.
Kā skaidroja Madonas slimnīcas dežūrķirurgs, ārsts traumatologs Jānis Litavnieks, stacionārā palīdzība sniegta sešus gadus vecai meitenei, kas – pēc vecāku stāstītā – čūskai uzkāpusi, kāpjot ārā no šūpolēm piemājas dārzā Gulbenes pusē, un 15 gadu vecam jaunietim no Ļaudonas puses. Cietušais puisis, taujāts par notikušā apstākļiem, pastāstīja, ka ticis sakosts pļavā, palīdzot siena vākšanas darbos, – čūska, visticamāk, grābekļa izbiedēta, izlīdusi no siena vāla un iekodusi puisim apakšstilbā.
Lūgts atgādināt, kā rīkoties gadījumā, ja iekož čūska, Jānis Litavnieks uzsvēra: – Pirmās pazīmes, ka cilvēkam čūska patiešām ir iekodusi, ir trīs vai četras zobu dūrienu pēdas, sāpes un progresējoša tūska (atkarībā no organismā nokļuvušā indes daudzuma) apkārt koduma vietai, kas ir nepatīkama un nereti saglabājas vēl nedēļām ilgi. Tas, ko mēs šādā situācijā varam darīt, ir – sakosto ķermeņa daļu neberzēt un nekustināt, lai inde tik strauji neizplatītos; ja ir pieejams, droši var likt klāt aukstumu, un noteikti, cik drīz vien iespējams, jāmeklē mediķu palīdzība, jo nav paredzams, cik spēcīgi un cik ātrā laikā cietušā organisms reaģēs uz indi. Slimnīcā parasti uzreiz iespējams ievadīt imūnglobulīnu, jo zināms, ka Latvijā savvaļā sastopama tikai viena indīgā čūska – odze.
Jāatgādina, ka odžu kodumi var izraisīt arī smagu alerģisku reakciju, sirdsdarbības traucējumus, sliktu dūšu un vemšanu, kas nereti pat rada draudus cilvēka dzīvībai, tādēļ vienmēr, ja iekodusi čūska, jāpieņem, ka tā bijusi odze, un steidzami jāvēršas tuvākajā ārstniecības iestādē.
Savukārt, lai izvairītos ne negaidītas sastapšanās ar indīgo rāpuli, kas, pēc zinātāju teiktā, Madonas apkārtnē nav retums, pirmkārt, jābūt uzmanīgiem ne vien mežos, bet arī savu lauku māju teritorijā un piemājas dārzos, jo siltā laikā odzes kļūst ļoti aktīvas un var aizlīst tālu no ierastajām dzīvesvietām (mežiem, akmeņu krāvumiem un purvainām vietām). Kā zināms, parasti čūskas ir miermīlīgas, pašas neuzbrūk un, sajūtot siltumu un vibrāciju, cenšas izvairīties no saskarsmes ar cilvēku. Taču, cilvēkam rīkojoties pārdroši vai uzkāpjot nejauši čūskai virsū, tā, sajutusi draudus, var reaģēt, uzbrūkot un iekožot, kas ir normāla aizsargreakcija. Ejot uz mežu ogot vai sēņot, būtu vēlams kājās vilkt gumijas zābakus un pārvietoties smagiem soļiem, īpaši – ja paredzēts doties uz vietu, par kuru zināms, ka tur mājo čūskas.