Iesākumā jāatgādina, kas tad sikspārnis tāds ir. Tiešām viens slīpēts dzīvnieks, kādēļ ne velti radušies dažādi nostāsti, mīti un apzinātas vai neapzinātas bailes no šiem mazajiem, nekaitīgajiem un īstenībā derīgajiem zīdītājdzīvniekiem.
Kā citādi, ja naktī lidinās apkārt un dienā slēpjas! Un ziemā, paskat, kādam pagrabā ielīdis – ka tik nav kartupeļu grauzējs? Un galu galā, kas tad īsti tas ir – pele vai putns?
Sikspārnis ir vienīgais zīdītājdzīvnieks, kas tiešām spēj lidot (nevis planēt, kā, piemēram, lidvāvere). Sikspārnis nav peļveidīgais, viņš ir pats par sevi, un vienīgais, kas to saista ar pelēm, ir tas, ka gan vieni, gan otri ir zīdītāji, tas ir – mātes mazuļus baro ar pienu.
Kāpēc sikspārņi pa dienu guļ, bet lido pa nakti? Laikam jau tāpēc, ka naktī ir pieejami kukaiņi, toties putni netraucē – mazāka kņada un visa barība – sikspārņiem vieniem. Sikspārņi pie mums barojas tikai ar kukaiņiem un līdz ar to noder dažādu kaitēkļu skaita ierobežošanā.
Sikspārņu ziemošana vistiešāk saistīta ar barības (kukaiņu) trūkumu ziemā. Pirms ziemošanas sikspārņiem daļēji atrofējas iekšējie orgāni, un to vietā uzkrājas taukaudi. Ar uzkrātajām enerģijas rezervēm jāiztiek līdz pavasarim. Tomēr katra pamošanās no ziemas miega prasa ievērojamu enerģijas patēriņu, vairākkārtēja uzmošanās var iztērēt visas rezerves, un pavasari šāds bieži patraucēts sikspārnis var arī nesagaidīt.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 28.03.2009.
Autore: ALDA PUPILA,
Teiču dabas rezervāta
administrācijas zooloģe
AUTORES foto