Projekta „Kuš! Zāle aug" ietvaros 14. septembrī biedrība „Kalsnavas jaunieši" kopā ar Māri Olti un Daini Kreili piedalījās Bērzaunes upes tīrīšanas talkā Kalsnavas pagasta Vilkāju upes posma teritorijā.
Pirms ķerties pie darba, klātesošie tika iepazīstināti ar pamatinformāciju – kāpēc upes jātīra, kā to pareizi darīt?, kā arī tika apzināta bioloģiskā daudzveidība, kāda sastopama Bērzaunes upē.
Kalsnavas kokaudzētavas darbinieks Dainis Kreilis pastāstīja, ka Bērzaunes upe kopumā ir ap 32 kilometriem gara, šobrīd no tās izpētīti ap 5 kilometri, tātad vēl ir, kur tiekties. Upe veidojas ne no kāda ezera, kā ierasts, bet gan aptuveni kilometra attālumā no Gaiziņkalna, satekot kopā diviem grāvjiem, pie „Pelādēm", kur savulaik vasaras pavadījis Aleksandrs Čaks. Gana interesanta vēsture tik nelielai upītei. Kā radusies doma organizēt tās sakopšanas talku? – Gribējām ieinteresēt jauniešus šajā kustībā, ļaut uzzināt, kā kopt upes, kas tajās dzīvo, tas ir labi vai slikti, ka upes aizaug. Tā sapazināmies ar zivju mīļotājiem un Kalsnavas jauniešiem, lai visi kopā mēģinātu kaut ko darīt. Daba gan šo pasākumu ar mums nebija saskaņojusi; lietum līstot, ūdens līmenis upē ir tik augsts, kādu vasarā-rudenī neesmu redzējis, varbūt vienīgi pavasarī, kad Gaiziņkalnā kūst sniegs. Tomēr centāmies sākumā teorētiski saprast, kādi procesi upē notiek, tad arī to iztīrījām no sakritušajiem kokiem, zariem, – atklāja Dainis Kreilis.
Biedrības „Mēs zivīm" pārstāvis un vides aktīvists Māris Olte atzina, ka pēc lietavām upē ir tāds ūdens līmenis, ka ar praktiskajiem darbiem varēja tikai paspēlēties, parādot, kādas ir iespējas upes tīrīšanā. Tomēr tāpat tika izvākti gan lielāki, gan mazāki zari, kas sakrituši upē, gan arī dažādi plastmasas atkritumi.
Kādēļ upju tīrīšana ir tik svarīga? Biedrības „Mēs zivīm" valdes priekšsēdētājs Ivars Dubra, kas šogad ļoti aktīvi tīrījis vairākas Latvijas upes, atbildēja: – Kas notiek, kad upē iekrīt koks? Ūdens aiz tā „aizķeras" un sāk izskalot kādu no krastiem. Izskalo nākamo koku, tas bez saknēm nevar nostāvēt, krīt iekšā. Tā aiziet ķēdes reakcija, kamēr vai nu upe nosprostojas, vai sanesas klāt vēl mazāki kociņi un izveidojas mākslīgs dambis.
– Tā tiek pacelts ūdens līmenis – vēl vairāk izskalojas krasti. Beigas ir tādas, ka ūdens pārplūst, koki sagāžas, tos netīra ārā, arī pali tos nevar aiznest, jo upītes, par ko cīnāmies, visas ir nelielas. Piemēram, Vedzes upē man ir visas atļaujas paņemt sakritušos kokus. Pats veikalā pērku briketes, bet no turienes izvest nevar, jo nav piebraucamā ceļa. Tie ir simtiem kubu, žēl atstāt. Ja kāds pats savā īpašumā tīra upi, svarīgi atcerēties, ka ir jāatstāj koki virs palu līmeņa. Citādi, ūdens līmenim paceļoties, koki krīt iekšā, un atkal aiziet – kaut kur sākas dambēšanās, ūdens līmeņa celšanās. Otra lieta – bebri. Tas ir pilnīgs vakars. Iegāž vienu koku, un aiziet riņķa dancis, – Ivars Dubra skaidroja.
Upju aizdambēšanās un bebru „aktīvā darbošanās" ir tikai neliela daļa no upju kopējās ekosistēmas, atgādināja Māris Olte, taču ļoti būtiska. Tādēļ arī tik svarīgi izglītot sabiedrību par to, ko varam darīt upju veselības uzlabošanā.
– Kustība ar upju tīrīšanu ir ļoti svarīga, jo esam aizmirsuši to darīt. Mūsu ikdienas saimnieciskā darbošanās ļoti ietekmē upju veselību. Ja to saprotam, varbūt uzvedamies mazliet citādāk, negāžam grāvjos mēslojumu, mazāk izvēlamies sadzīves ķīmiju, jo tas viss ir savā starpā saistīts. Upes lielā mērā ir kā asinsvadi. Mēslojumi, grāvju tīrīšana – tas vairāk vai mazāk satek upēs un tad nonāk arī jūrā. Tam savukārt seko globālās pārmaiņas, – pauda Māris Olte.
Iepazīstinot ar bioloģisko daudzveidību, kas mīt upēs, Māris Olte uzsvēra: – Zivis ir tas, pēc kā mēs varam redzēt upes tīrību. Ja redzam upi un kādas zivis tajā dzīvo, varam secināt, kas sastāv ar šo ūdenstilpi. Izdarot vienkāršas lietas, var panākt, ka upē sāk dzīvot jaunas zivju sugas. Zivīm ūdens ir kā mums gaiss. Un ar savām darbībām mēs varam izdarīt tā, ka zivīm upē patīk labāk. Diemžēl pēdējos 20 gados ļoti ir saviesušies bebri. Ko viņi dara? Rokot alas, sistēmas, un ja bebru ir daudz, zemi, kam vajadzētu būt krastā, viņi salaiž upē. Vasarā ūdens vairāk uzsilst, ūdenī ir melnzeme, smuki saaug tāds dīķis, ko straumes ātrums pats dabiski nevar iztīrīt. Upe aizaug. Līdzīgi kā mūsu attīrīšanas iekārtas, ja tās slikti darbojas, arī bebrs upi piesārņo, jo piegāž pārāk auglīgu ūdeni, kas darbojas kā mēslojums.
Vislabāk jauniešiem, protams, patika praktiskā darbošanās – zaru un koku izvilkšana no ūdens, speciālisti parādīja arī aprīkojumu, ar kādu šādu darbu paveikt ātrāk. Pēc kopīgās pēcpusdienas sekoja garda zupa uz ugunskura. Biedrības „Kalsnavas jaunieši" pārstāve Linda Ūdre-Rizga vērtēja: – Pirms upes sakopšanas talkas biju satraukusies, ka jaunieši nobīsies no darba, bet uzrunājām Kalsnavas jauniešus, kā redzams, atsaucās pārsvarā puiši, un man bija prieks redzēt tomēr tik daudz atsaucīgo.
Linda pateicās dalībniekiem, jo kopā viņiem tas izdevās – upes izskats un noteikti arī pašsajūta pēc talkas ir krietni uzlabojusies!
Projektu „Kuš! Zāle aug!" no šā gada aprīļa līdz 30. novembrim realizē biedrība „Dēms", to finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds un Gulbenes novada dome. Projekta partneri ir Gaujas fonds, biedrība „Kalsnavas jaunieši", Strenču novada vidusskola, biedrība „Vidzemes dabas skola", Lejasciema jauniešu centrs „Pulss" un Gulbenes novada jauniešu centrs „Bāze".
19.09.2017.