Latvijā šobrīd saskaitīti vairāk nekā 8000 dižkoki, taču speciālisti pieļauj, ka tā ir vien ceturtā daļa no visiem Latvijas dižkokiem. Tādēļ, gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades birojs un Dabas aizsardzības pārvalde uzsākusi iniciatīvu „LV100 Dižošanās".
Tās ietvaros ikviens aicināts doties dabā, iepazīt Latvijas dabas daudzveidību un atrast vēl neapzinātos dižkokus.
Akcijas „LV100 Dižošanās" būtība
Akcija uzsākta 27. jūnijā, datus par atrastajiem dižkokiem var ievietot digitālajā kartē. Norādītos kokus apsekos Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti un izvērtēs, vai koks iekļaujams dižkoku reģistrā. Ja koks atbildīs noteiktajiem standartiem, to reģistrēs oficiālajā dižkoku reģistrā un pie tā izvietos atpazīstamības zīmi.
Jāapzinās, ka dižkoki ir savu sugu vecākie un lielākie eksemplāri. Daudzos gadījumos tie ir nozīmīgi un izcili ainavas elementi – dabas krāšņuma un varenības apliecinājumi. Tiem ir arī liela nozīme dabas daudzveidības uzturēšanā – mājvieta daudzām dzīvo organismu sugām, tostarp retām un apdraudētām. Bieži dižkokiem ir kultūrvēsturiska nozīme – ar tiem saistās vēstures notikumi, tie ir vēstures liecinieki cauri gadu simtiem. Tie stāsta Latvijas un Latvijas cilvēku stāstu, līdzīgi kā valsts simtgades svinību atklāšanā ap Latvijas robežu iestādītie simts ozoli stāstīs par Latviju, kāda tā ir šobrīd.
Atrod dižkoku aleju
– Kad Praulienas pagasta pļavā pie Mācītājmuižas uzstādījām mākslinieka Ivara Mailīša vides objektu „Skaņu stabules. Latvija skan" – liela izmēra metāla stabuļu kompleksu, kas veido Latvijas kontūru, – apstaigājām arī apkārtni, – vēsta projekta „Haralda Medņa muzejs" vadītāja Inese Mailīte. – Teritorija ir Lazdonas evaņģēliski luteriskās baznīcas draudzes īpašums. Pārstaigājot šo gleznaino apkārtni, vides objekta autors brikšņos saskatīja aizaugušu vecu koku aleju. Tā atrodas paralēli lielajam ceļam un noteikti bija vecais ceļš, pa kuru savulaik 1863. gada vasarā no Lazdonas baznīcas nāca bērni uz dziedāšanas svētkiem Mācītājmuižā. Šobrīd aleju esam izkopuši, atbrīvojuši no krūmiem un brikšņiem, un kopjot un skatoties ieraudzījām, kas aiz krūmiem jo krāšņi ir noslēpies. Mūsu skatam atklājās divas skaistules – milzu liepas. Aleja tālāk ved uz Mācītājmuižu, kopumā saskaitīju 20 lielus kokus.
Liepas reģistrē digitālajā kartē
Cienījamu vecumu sasniegušās liepas Inese Mailīte vēlas pieteikt dižkoku digitālajai kartei. – Sazinoties ar dabas pētnieku Gunti Eniņu, viņš atzina, ka liepām noteikti ir vismaz 150 gadi, tām ir skaista miza, abi ir ļoti veselīgi koki, – pamato projekta „Haralda Medņa muzejs" vadītāja. – Liepas noteikti ir bijušas aculiecinieces bērnu dziedāšanas svētkiem 1866. gadā, kas taču ir šūpulis Skolēnu dziesmu svētkiem Latvijā, un priecājas, ka tiek atjaunota šo seno svētku piemiņa.
Šobrīd ap kokiem un daudz plašākā teritorijā ir sakopta ainava, kurā jau divus gadus garāmbraucējus priecē vides objekts „Skaņu stabules. Latvija skan", un ir doma ap izkopto aleju veidot parku. Tam atsaucās arī luterāņu draudze (viņi šo vietu bija kopuši pirms gadiem pieciem), mums bija laba saruna ar draudzes pārstāvi Jāni Ādamsonu, sadarbībā ar viņu tika paveikti praktiskie darbi.
Strādāja un pie parka izkopšanas palīdzēja ērglēnieši – Ineses sadarbības partneri kopš „Meņģeļu" un „Pakalniešu" laika. Rosīgajai organizatorei ir doma izkoptajā vietā veidot pastaigu takas, lai līdzās dižliepu apskatei te būtu ko vērot un darīt. Sarunā ar Madonas novada izglītības nodaļas vadītāju Solvitu Seržāni jau panākta mutiska vienošanās, ka pie nozīmīgās vietas sakopšanas perspektīvā palīdzēs arī novada skolu audzēkņi.
Atjaunos Haralda Medņa dzimtas māju
Jāuzsver, ka vides objekts „Skaņu stabules. Latvija skan" Madonas novadā ir apmeklētāko objektu desmitniekā. – Apmeklētāji pie tā piestāj regulāri, – apliecina Inese Mailīte. – Autobusi, vieglās mašīnas, ģimenes ar bērniem piestāj, apskata un ieskandina stabules. Objekts beidzot ir jāsakārto līdz galam – jāuzliek grīda, tad arī uz līdzās esošās informācijas virsmas tiks uznesti dati par Skolēnu dziesmu svētku kustību šūpuli.
Jautāta, kā virzās darbi pie Haralda Medņa mājas sakārtošanas, Inese Mailīte atbildēja: – Pagājušajā nedēļā sapulcējās Lielās dziesmu vietas darba grupa, kurā ietilpst gan pašvaldības pārstāvji, gan projekta vadītāja Indra Kārkliņa, tāpat Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs un citi, un sarunas laikā projekta vadītāja tikās ar projektētājiem. Tika veikti beidzamie aprēķini, lai uzsāktu projektēšanu. Sīki izrunājām, kas kurā telpā atradīsies, vienojāmies par konceptu un tā niansēm. Tiks izstrādāts projekts „Haralda Medņa dzimtas mājas „Dzintari" atjaunošana", lai tālāk jau dotu uzdevumu celtniekiem. Haralda Medņa mājai pēc plānojuma būtu jābūt atjaunotai līdz nākamā gada decembrim. Viena telpa šai ēkā tiks atvēlēta novadniekam Artim Kumsāram, kas bija Lielās Dziesmu vietas idejas rosinātājs un aizsācējs. Protams, vietu atradīsim arī stāstam par Haralda Medņa draugu – dzejnieku Jāni Medeni. Viņa meita Maija Poiša ir pierakstījusi liecības par Vidzemes sēļu izloksni, kas novadpētniecības kontekstā ir ļoti būtiski. Tā kā šī puse ir Skolēnu dziesmu svētku dzimšanas vieta, ēku kompleksā –
stallī – pēc atjaunošanas tiks iekārtota Dziesmu svētku skola vai stāsts par to. Tas gan būs nākamais darbu solis, šobrīd ir svarīgi atjaunot izcilā diriģenta dzimtas māju.
Kā zināms, līdz 15. jūlijam ikvienam bija iespēja pieteikt Latvijas skaistās un īpašās vietas elektroniskajai Latvijas ainavu dārgumu krātuvei „Latvijas ainavu dārgumi vakar, šodien, rīt". Vizuāli spēcīgā vides objekta „Skaņu stabules. Latvija skan" akcentētā teritorija Praulienas pusē, kas ir Skolēnu dziesmu svētku aizsākuma vieta Latvijā, protams, elektroniskajam projektam ir pieteikta.
18.07.2017