Egļu astoņzobu mizgrauža izplatība var kļūt par īstu katastrofu, nopostīt pat veselas egļu audzes, tāpēc šogad no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam Latvijā 32 novadu 23 pagastos izsludināta ārkārtas situācija.
Saimnieciskās darbības ierobežojumi un ārkārtas pasākumi skar arī gandrīz visus Madonas novada pagastus. Vājš mierinājums ir atgādinājums, ka egļu astoņzobu mizgrauža izplatība vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas valstīs. Meža īpašniekiem nokavēta rīcība, laikus neapsekots mežs var nest zaudējumus, jo bojāgājušās egles var noderēt vairs tikai malkai.
19. aprīlī meža īpašnieki Madonā pulcējās uz SIA "LLKC" Meža konsultāciju un pakalpojumu centra (MKPC) Madonas nodaļas rīkoto informatīvo semināru "Egļu astoņzobu mizgrauža izplatība, kaitēkļa mazināšanas iespējas, aktualitātes saistībā ar izsludināto ārkārtējo situāciju". Teorētiskā daļa norisinājās novada domes semināru zālē, klausoties Valsts meža dienesta (VMD) Meža un vides aizsardzības daļas vecākā eksperta Oskara Zaļkalna atraktīvo prezentāciju par sīkās egļu astoņzobu mizgrauža vaboles apetīti, spēju pārlidot līdz 40 km rādiusā, atrodot arvien jaunus "upurus", bet praktiskā – Smeceres silā, kur arī kalst egles, jo tās apsēdis astoņzobu mizgrauzis. Īpašnieki praksē apguva iemaņas, kā izvērtēt pagājušajā gadā bojātās egles, kam jau bojāta miza, mācījās atpazīt kaitēkli, kā arī uzzināja, kā atrast svaigi invadētus kokus, kas būs nākamie, ja mizu noēdīs kaitēkļu armija, tāpēc nepieciešama reakcija.
Kā uzsvēra VMD Centrālvidzemes virsmežziņa vietniece Māra Vāveriņa, ar mizgraužu izplatības situāciju nācies saskarties jau pirms pāris gadiem LVM teritorijā Lubānā, kur mizgrauža postījumu dēļ vienlaidus cirtē tika izcirstas egles veseliem kvartāliem. Nocirstas egles savukārt izdala vielas, kuras pievilina mizgraužus. To izplatībai labvēlīgs bija arī karstais un sausais laiks vasarā. Mizgrauzis attīstās divās paaudzēs, dzīvo un barojas zem mizas, veicina egļu nokalšanu, kuras ir savā labākajā vecumā un pieaugumā. Turklāt kaitēkļa masveida izplatība koncentrējas arī Vidzemes reģionā –
Madonas, Valmieras, Gulbenes novadā un citur, var teikt, ka mūsu novads atrodas mizgrauža uzdarbošanās epicentrā.
IVETA ŠMUGĀ
(Turpinājums no 1. lappuses)
Jau pagājušā gada vasaras beigās mūsu novada meža īpašniekiem MKPC vecākā mežsaimniecības konsultante Mairita Bondare rīkoja semināru par mizgrauža izplatību, mācot tā dabu un postījumus egļu audzēs atpazīt. Pēc tam ziemā vairāki meža īpašnieki lika lietā zāģi, jo zāļu pret mizgrauzi nav, ja nu vien cerība uz feromonu slazdu efektivitāti.
VMD Meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts Oskars Zaļkalns norādīja, ka jau pagājušā gada rudenī VMD kopā ar "Silavu" cēla trauksmi Zemkopības ministrijā.
Ārkārtējā situācija tagad ir izsludināta diezgan lielu diskusiju rezultātā, jo katra ieinteresētā puse pieprasa savu, bet kompromiss paliek kaut kur pa vidu.
Sanitārā izlases cirte neko nedos, jo pēc laika arī atstātās veselās egles būs mizgraužu varā.
Māra Vāveriņa minēja, ka, iespējams, kādi īpašnieki jau ir saņēmuši VMD vēstules ar lēmumu apturēt ciršanu, neveikt saimniecisko darbību, lai neveicinātu mizgrauža izplatību. Ārkārtas situācijas laikā kailcirtēm, kopšanas, sanitārās izlases cirtēm ir uzlikta pauze šobrīd līdz 30. jūnijam, bet iespējams, ka situāciju pagarinās līdz septembrim. Viņa rosināja Meža valsts reģistrā atrast, kurā aizsardzības zonā atrodas mežs. A jeb vērtīgajā mežaudzē, B aizsardzības zonā, kur ir skujkoku mežaudzes, 100 m no vērtīgās egļu mežaudzes ārējās robežas ir aizliegta koku ciršana, izņemot mizgrauža svaigi invadēto koku ciršanu. C aizsardzības zonā, kurā ietilpst egļu mežaudzes, 101-500 m attālumā no vērtīgās egļu mežaudzes ir aizliegta koku ciršana kopšanas un izlases cirtē, kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē platībā, kas mazāka par 0,8 ha.
Taču ir noteikti aizsardzības pasākumi, kas nosaka, ka, saņemot VMD sanitāro atzinumu, atļauts cirst mizgrauža svaigi invadētos kokus sanitārajā vienlaidus cirtē, ja platības atbilst rīkojumā minētajiem kritērijiem.
Kas jādara šopavasar? Būtiska nozīme ir meteoroloģiskajiem apstākļiem aprīlī un maijā. Mizgrauža vaboles sāk lidot, kad zemsegas temperatūra paaugstinās virs +10°C, bet gaisa temperatūra nav zemāka par +15°C. Svarīgi pārbaudīt egļu stumbrus. Gadījumā, ja tajos redzami 1 mm gari caurumiņi, kā arī svaigas mizu skaidu nobiras, vēlams informēt Valsts meža dienestu un pieteikt sanitāro kailcirti jeb galveno cirti pēc VMD sanitārā atzinuma saņemšanas. Svarīgi zināt, ka sausie, mizgraužu bojātie koki risku mežaudzei vairs nerada, taču darbības, kas saistītas ar koku izvešanu vasarā, var veicināt mizgraužu piesaisti audzēm, kurās šos kokus izvāc.
Tā kā aplūkojām arī jau Smeceres silā kalstošās egles, kas būtu jāzāģē, semināra dalībnieki interesējās, kāpēc to nedara. Kā skaidroja mežzinis Vilnis Zosārs, tas ir pašvaldības īpašums, tuvumā ir slēpošanas trases, sacensības tiek plānotas jau pāris gadu iepriekš, trases tiek sagatavotas, līdz ar to ir problēma, jo nezāģēs taču starptautisko sacensību laikā.
Uz vaicājumu par to, vai būs pieejami feromonu slazdi, O. Zaļkalns atbildēja: – Pasūtījumi ir nodoti, feromonu slazdi būs. Taču īpašnieki paši slazdus neizliks. To var darīt reģistrēti AAL lietotāji, un tie būs no VMD. Slazdi tiks marķēti, apsekoti, jo informācija par slazdu efektivitāti tiks apkopota.
Kad uzrunāju semināra dalībniekus, viņi bija atklāti, sakot, ka daļa egļu jau ziemā ir izzāģēta. Protams, kaitēkļa invāzija var turpināties. Pagaidām neko nevar darīt, jo šobrīd vēl nav iespējams konstatēt svaigi invadētas egles.
Tagad ir jāapseko savas egļu audzes, tiklīdz var iebraukt mežā. Ja pamana uz egļu stumbriem tā saucamos mizas miltus, uzreiz jāziņo VMD.
Ja pēc VMD apsekojuma atradīs vismaz desmit svaigi invadētus kokus uz hektāru, tā koksni – prom. Salīdzinoši lietkoksne maksā vairāk nekā malka. Var salīdzināt cenu starpību un izrēķināt, kādi zaudējumi rodas, ja laikus neapseko mežu.
21.04.2023.