Pavasaris aizsācies ar koku stādīšanu, atbrīvošanu un Meža dienu aktivitātēm.
Koki izsenis ir bijuši īpaši, katrs ar savu vēsti un nozīmi: „Stādīju liepiņu/ Plāniņa vidū,/ Lai mana pādīte/ Kā liepa auga." Vai: „Kam tie kalni, kam tās lejas,/ Kam tie kupli ozoliņi?/ Rudziem kalni, miežiem lejas,/ Bitēm kupli ozoliņi." Šoreiz par kokiem no trim aspektiem (kas gan cits citu neizslēdz) – aizsargājamie dabas objekti/dižkoki, zaļie pieminekļi un Meža dienu stādījumi.
Dižozolu sarakstā atradīsim Praulienas pagasta Vecsaikavas ozolu. Koki, sasniedzot noteiktu stumbra apkārtmēru, kļūst aizsargājami, neatkarīgi no tā, vai ir ierakstīti kādos īpašos aizsargājamo koku sarakstos vai nav. Interesanti ir iepazīties ar pirms 30 gadiem Latvijas Dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības Madonas rajona nodaļas publicēto sarakstu „Madonas rajona aizsargājamie dabas objekti, vēstures un kultūras pieminekļi". Tur tagadējā Madonas novadā uzskaitīti ap astoņi desmiti dažādu ievērības cienīgu lielumu sasniegušu koku – ozoli, priedes, liepas un citi – ar konkrētu atrašanās vietu. Madonas novada attīstības programmā 2013.-2020. gadam ir norādīts tikai koku skaits, kas kopumā ir mazāks (dažos pagastos ir tāds pats, dažos -mazāks). Iespējams, ka jau ir veikta šo koku inventarizācija.
Kokus stāda talkās, Meža dienās un īpašu notikumu vai ievērojamu cilvēku piemiņas saglabāšanai, arī kā draudzības vai piemiņas zīmi. Tā rodas vēstures zaļie pieminekļi. Akurāt pirms 17 gadiem šāds saraksts par Madonas rajonu tika publicēts „Latvijas Vēstnesī", kur minēti, piemēram, divi Atmodas ozoli, ko 1989. gada Lāčplēša dienā iestādīja skvēriņā pie Madonas 1. vidusskolas, stādījumi Kalsnavas arborētumā saistībā ar tā jubilejām, Gustavskolas lapegļu aleja Praulienas pagastā, kļavas Jāņa Ilstera piemiņai Vestienas pagastā un citi stādījumi. Zaļo pieminekļu sarakstā ir arī Vadoņa ozols, ko 1938. gada Meža dienās aizsargi iestādīja Latvijas augstākajā vietā – Gaiziņkalnā.
Meža dienu tradīciju 1928. gadā aizsāka Pēteris Purviņš (1895-1966), kas tolaik strādāja Varakļānos, bet 1930. gadu otrā pusē – Barkavā. Ar Meža dienu tradīciju saistītie stādījumi bija un droši vien joprojām ir katrā pagastā, jo koki jau tiek stādīti visos laikos. 1930. gados kokus stādīja pie sabiedriskajām ēkām, arī pie toreizējām mazajām skolām, gar ceļiem, parkos. Par paveikto ir saglabājušās gan informatīvas, gan foto liecības. P. Purviņa dzimtajā Ļaudonas pagastā tajā laikā tika apstādītas ielas, pareizticīgo baznīca un kapsēta, lauksaimniecības skola un tās apkārtne, Mārcienas-Ļaudonas ceļš, papildināti stādījumi pie pagasta skolas, parkā un citviet. Šopavasar gan Madonā, gan pagastos tiek stādīti koki, atbrīvoti lielie koki, un notiek dažādi ar Meža dienām saistīti pasākumi.
02.05.2017.