Pirmdienas rītā redakcijas tālrunī atskanēja vaicājums: "Kāpēc Bolēnu avotam piešķir Eiropas Kultūras mantojuma karogu, ja ceļš līdz avotam ir pieķēzīts un tur apgrūtināta piekļūšana?
Tuvumā atrodas pļava, kas ir norobežota ar elektrisko ganu, kur ganās govis, bet lopi savus "zīmogus" atstājuši arī uz ceļa, pa kuru cilvēkiem jādodas, lai nokļūtu līdz avotam pēc ūdens. Tur taču daudzi brauc, jo avots ir iecienīts, turklāt tagad arī avīzē aprakstīts."
Kad 17. septembrī notika Eiropas Kultūras mantojuma dienu pasākums pie Bolēnu avota, pļava vēl nebija norobežota ar elektrisko ganu un lopi tur neganījās, kā arī par ceļu nebija iebildes. Normāls lauku ceļš, un nevar gribēt, lai ar automašīnu varētu piebraukt pie paša avota.
Kad 30. septembrī pēc sūdzības par ceļa stāvokli atkārtoti braucām uz avotu, aina patiesi bija mainījusies – pļava bija pārtapusi par ganībām. Saimnieks Jānis Meisītis to bija iznomājis ganāmpulka ganīšanai savai kaimiņienei Valijai Bērziņai, un kāpēc gan to laukos nevarētu darīt. Vienīgais – pārāk tuvu ceļam uz avotu novilkts elektriskais gans. Protams, lopi ir lopi, un nevarēja neredzēt, ka uz ceļa malas gar ganībām bija atstātas govju "vizītkartes".
Tomēr cilvēki, kas laukos dzīvo, aprakstīto ainu tik sāpīgi neuztver, par govju mēsliem tikai pasmaida, un nav jau tā, ka līdz avotam nevar tikt. Kas attiecas uz pašu avotu, tas ir savā vietā, burbuļo un plūst, govis tur nav savu kāju spērušas un arī nevarētu pa trepēm nokāpt. Runa ir tikai par nelielu ceļa posmu apmēram 100 m no avota.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 02.10.2008.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto