Šā gada 26. februārī ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 15. jūnija noteikumos Nr. 212 "Noteikumi par dabas liegumiem", ar kuriem tiek noteikta jauna īpaši aizsargājamā dabas teritorija – dabas liegums "Lubāna mitrājs".
Dabas lieguma "Lubāna mitrājs" kopējā platība ir 51 632 hektāri, un tas ir izveidots, lai nodrošinātu Latvijas lielākā iekšzemes mitrāju kompleksa vienotu aizsardzību.
Unikāla dabas teritorija
Lubāna mitrājs ir unikāla Eiropas un pasaules nozīmes dabas teritorija ar izcilu nozīmi daudzu īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu un to dzīvesvietu saglabāšanai.
Dabas liegumā ir apvienoti 12 līdz šim esošie dabas liegumi (Bērzpils purvs, Īdiņu purvs, Īdeņas un Kvapānu dīķi, Lagažas-Šnitku purvs, Lubānas ieplakas, Lubānas un Sūļagala purvs, Pārabaine, Pededzes lejtece, Salas purvs, Tīrumnieku purvs, Seldžu ozolu audze un Audīles mežs), papildus iekļaujot Lubāna ezeru un bioloģiski vērtīgas ezeram piegulošas teritorijas.
Lielākais Latvijas ezers Lubāns un apkārtējās teritorijas ir viena no svarīgākajām ūdensputnu ligzdošanas un caurceļojošo ūdensputnu atpūtas un barošanās vietām valstī. Lubāna mitrājs ir viena no piecām labākajām ligzdošanas vietām 29 Eiropas īpaši aizsargājamām putnu sugām, tajā sastopamas vairākas pasaulē apdraudētas putnu sugas – ķikuts, grieze, jūras ērglis, zivjērglis. Kopumā teritorijā novērotas 224 putnu sugas, no tām 185 ligzdo šeit.
Lubāna mitrāja kompleksā ietilpst arī daudzi aizsargājami biotopi, kā piemēru varētu nosaukt: upju palieņu pļavas, neskarti augstie purvi, purvaini meži, boreālie (ziemeļu) meži, melnalkšņu staignāji un parkveida pļavas.
Noteikta aizsardzības un izmantošanas kārtība
Šogad 10. februārī Ministru kabineta sēdē tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 135 "Dabas lieguma "Lubāna mitrājs" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi", kas nosaka dabas lieguma individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību. Ar dabas lieguma individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem var iepazīties, apmeklējot interneta adresi www.likumi.lv, kā arī vietējās pašvaldībās.
Dabas liegums ir iedalīts četrās funkcionālajās zonās – regulējamā režīma zonā, dabas lieguma zonā, dabas parka zonā un neitrālajā zonā, kurās katrā pastāv atšķirīgi aizsardzības un izmantošanas noteikumi. Funkcionālais zonējums sastādīts, vadoties no teritorijas izveidošanas mērķiem un galveno dabas vērtību saglabāšanas interesēm.
Jaunie dabas lieguma individuālie aizsardzības un apsaimniekošanas noteikumi nosaka vairākas izmaiņas iedzīvotāju saimnieciskajā darbībā. Šīs izmaiņas nepasliktina dzīves apstākļus un neliedz zemniekiem, zvejniekiem, medniekiem un makšķerniekiem turpināt dzīvot un nodarboties ar tradicionālo saimniekošanu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 30.04.2009.
Autors: ALDIS VERNERS,
VVD Madonas reģionālās
vides pārvaldes
Dabas aizsardzības
daļas vadītājs
INGAS KLEVASAS foto