Mūsu novadi gada nogalē kļuvuši bagātāki ar diviem dižakmeņiem.
Lai uzmeklētu lielāko no tiem – Garancu dižakmeni, jādodas uz Aronas pagasta Kusu. Jānogriežas no šosejas un pa lauku ceļu cauri Kaniņu mājām un garām augstajam Odukalnam jāturpina brauciens līdz Garancu māju klajumam. Iebraucot klajumā, jāskatās pa kreisi, kur uzcelta liela pirts. Turpat netālu mežmalā satiekas divi meliorācijas grāvji, un dabiskā graviņā tek neliels strautiņš. Pašā gravas gultnē guļ liels laukakmens, strautiņš to aptek gar vienu malu. Akmens ir 4,1 m garš, 3 m plats un nogāzes pusē 2,3 m augsts. Tilpums – apmēram 11,3 m3. Akmenim ir vāji noapaļota forma ar sašaurinātu augšdaļu. Koši zaļš apsūnojums. Jāpiezīmē, ka dižakmens kā valsts nozīmes dabas pieminekļa virszemes tilpumam ir jābūt vairāk par 10 m3.
Par šo akmeni kādreiz pastāstīja pagasta mērnieks Alfrēds Tiltiņš, bet izmērīts tas netika. Šomēnes uz minēto vietu devos kopā ar novadpētniekiem Aigaru Krīgertu un Lailu Lūsi. Nolēmām jaunatklāto akmeni nosaukt tuvāko pastāvīgi apdzīvoto māju Garancu vārdā. Tur apmeklējām laipno saimnieci Sarmīti Nagli.
Cesvaines novada Grašu muižas tuvumā savukārt atrodas kāda līdz šim pētnieciski neapzināta vieta – mazās Lācītes upītes grava. Nokļūšana ir sarežģītāka, jāgatavojas nopietnam pārgājienam. Novembrī kopā ar novadpētniekiem turpinājām iepazīt gravu un izmērījām agrāk ievēroto lielo akmeni. Tas ir iegarens, noapaļots un ar slīpu virsu. Nedaudz līdzīgs platam lauku maizes klaipam. Dižakmens garums ir 4,8 m, platums 3 m, augstums 1,5 m, tilpums ap 10,8 m3. Pēc lieluma Lācītes dižakmens ir otrs lielākais Cesvaines novada akmens pēc pazīstamā Voļģu Velnakmens un ir valsts nozīmes dabas piemineklis.
Akmeni nosaucām par Lācītes dižakmeni, jo tas ir pašā upītes krastā. Tuvākās mājas saucas Kalna Pakuļi.
Lācīte ir Kujas upes pieteka, kas tek cauri Grašiem. Šobrīd augštecē tās gultne ir sausa. Bet tā nav bijis vienmēr. Dabā var apskatīt samērā dziļu grāvi, kas rakts pirms 1915. gada. Šī rokām raktā grāvja uzdevums bija savienot Kārzdabas lielāko upi Urdavu ar Lācīti, lai piegādātu vairāk ūdens Grašu muižas dzirnavām. Jaunākos laikos, kad dzirnavas bija pārstājušas malt, tik daudz ūdens upītē vairs nebija vajadzīgs. 1970. gados Urdavas gultne Velnapurvā tika ievērojami padziļināta, un upe šai vietā atjaunoja savu sākotnējo tecējumu. Turpretī Lācīte atkal kļuva par mazu upīti. Lācīte gravas labajā pusē labi kopta, valsts meža pauguros var apskatīt neskaitāmus lielus akmeņus. Mūsu novados būs grūti atrast ko līdzīgu šai pirmatnējai akmeņu gravai.
23.12.2020.