Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Dabas koncertzāle ķērpju mežā

Redakcija

Autors • 08.07.2009.

Dabas koncertzāle ķērpju mežā
Burtu lielums

Aizvadītajā sestdienā Strenču – Valkas ceļā pie pieturas „Bērzs" dabas draugi atstāja savus braucamos un kājām devās mežā, lai iepazītu projekta „Dabas koncertzāle" piedāvājumu.

Skaistais priežu mežs ar tajā sastopamajām augu sabiedrībām noskaņoja uz domām par laika relatīvo ritējumu, bet Dabas koncertzāles veidotāji – uz biežāk sastopamo ķērpju sugu iepazīšanu. Katrs interesents varēja iziet ķērpju taku un atklāt uz augsnes, koku pamatnes, celmiem, kritalām, akmeņiem un koku mizas augošos ķērpjus. Ķērpis, izrādās, sastāv no diviem organismiem: aļģes un sēnes. Katrā ķērpju sugā ir noteikta sēņu suga un noteikta aļģu suga. Aļģe sintezē organiskās vielas, bet sēne uzņem un piegādā aļģei ūdeni un minerālvielas. Pasaulē sastopami ap 20 tūkstošu dažādu sugu ķērpju, Latvijā zināmas 503 ķērpju sugas, no tām 56 ir aizsargājamo sugu sarakstā.

Darbnīcu sadaļa

Pasākuma ietvaros mežā darbojās dažādas aktivitātes. Uzliekot CD austiņas, bija iespēja noklausīties pūču, apogu un ūpju dziesmas, bērni piedalījās zīmēšanas konkursā, bet saistoši visiem vecuma posmiem bija laboratorijā sarūpētais materiāls, lai ķērpju pasauli varētu vērot mikroskopā. Gluži kā koraļļu rifi savu skaistumu palielinājumā atklāja ķērpji. Zem lupas bija redzamas arī būtnes, kas ķērpīšos dzīvo. Stendos savukārt bija izvietota produkcija (Chanel Nr. 5), kas stāstīja par ķērpju pielietojumu parfimērijā un zāļu pagatavošanā. Tautas medicīnā, kā zināms, ķērpjus izmanto plaušu ārstēšanai, brūču dziedēšanai, ēstgribas veicināšanai. Ķērpjus izmanto pat parūku gatavošanā un dziju krāsošanā. Ķērpji ir arī barība: ziemeļbriežiem tie veido 70 procentu no uzturvielām.

Piesārņojuma indikatori

Tā kā ķērpji ar visu lapotni elpo un uzsūc ūdeni, tie uzņem visu gaisā esošo piesārņojumu. Pavērojot ķērpju sugas un to, kas ar tām laika gaitā ir noticis, var noteikt gaisa piesārņojuma līmeni. Pilsētā ķērpji palīdz noteikt, vai kādā vietā ir ieteicams celt, piemēram, bērnudārzu. Stipri piesārņotā vidē ķērpju tikpat kā nav.

Vairāk lasiet laikrakstā STARS 09.07.2009.

Autors: INESE ELSIŅA

AUTORES foto


Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px