Lai nu kā mums tas "Covid-19" nepatiktu, pandēmija parādīja, ka Latvijas daba un tās aizsardzība nav "mazo zaļo dīvainīšu" untumi un ambīcijas, bet gan mūsu zaļais kapitāls, kas jāsaglabā, lai spētu mūs glābt tad, kad lāgā nespēj glābt visdrošākās telpas. Tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju devās un dodas dabā, lai būtu drošā vidē, izkustētos, ieelpotu svaigu gaisu, nomierinātu nervus pēc mājdarba un mājsēdes. Mēs nezinām un nevaram zināt, kādi vīrusi un kādas pandēmijas mūs sagaida nākotnē. Bet vienu gan zinām – atrašanās dabā, atrašanās savās lauku mājās būs drošākā vieta, kur sevi un savu ģimeni pasargāt.
Jau tiek pārbaudīta, apkopota un būs digitāli pieejama informācija par visās četrās sezonās aplūkotajām Latvijas dabas vērtībām visās sešās biotopu grupās. Manā skatījumā daudz biotopu un retās sugas, kas atrastas dabas skaitīšanas laikā, ir ļoti ievainojamas. Īpaši satrauc dabas skaitīšanas laikā iznīcinātie biotopi. Par meža biotopiem ir informācija, ka kopš skaitīšanas sākuma tie ir vairāk nekā 3500 ha, kas ir iznīcināti vai nav vairs atbilstoši reto sugu dzīves prasībām. Protams, to nevar saistīt tikai ar mežsaimniecību, arī ar apbūvi. Daļa šo biotopu diemžēl ir izzuduši arī valstij piederošajās zemēs. Arī lauksaimniecības attīstība izdara savas korekcijas, un zālājus īpašnieki uzar, iespējams, it kā labu mērķu vadīti. Daudzos gadījumos saimnieki ar centienu ieriebt "zaļajiem" faktiski paši sev ir iešāvuši kājā.
Pagājušais gads bija savdabīgs ar vides aizsardzības sistēmas pretīstāvēšanu – negribētu teikt – saimniekiem, drīzāk – mežu pērcunpārdod speciālistiem vai izsaimniekotājiem. Ņemsim vērā arī to, ka bija pat kampaņas, kur, biedējot ar dabas skaitīšanu, veikli darboņi mēģināja izkrāpt mežus no privāto mežu īpašniekiem. Vidzemē pat redzēja izlīmētus plakātus, lai ātri, ātri pārdod mežu, pirms vēl tur daba nav saskaitīta.
Tad ir jautājums par atbildību, arī par to, kā strādā meža sertifikācijas sistēma. Viss koksnes eksports ir balstīts uz sertifikāciju sistēmām, kas ir sargājušas šos biotopus. Tie ir dziļi jautājumi, un valsts zemēs ar milzu piesardzību būtu uz tiem jāraugās.
Protams, ir tikai loģiski jautāt, kas sekos dabas skaitīšanai. Jāsaka tā, ka šobrīd mums ir milzīga kaudze ar puzles gabaliņiem, no kuriem sākam likt kopbildi. Jā, iezīmējas vairāki biotopu veidi, kuru aizsardzību, visticamāk, vajadzēs stiprināt. Tās noteikti būs tālākas sarunas ar valsts un privāto mežu īpašniekiem, būs kompromisu meklējumi, lai novērstu vecu un bioloģiski vērtīgu mežu, bioloģiski vērtīgu zālāju tīšu vai nejaušu iznīcināšanu. Teritoriju apsaimniekotājiem vajadzētu būt īpaši atbildīgiem pret kopējo labumu. Latvijas daba ir mūsu kopējās mājas. Ja daudzdzīvokļu mājā kāds pieprasa visiem pārējiem samaksu, citādi draudot savu dzīvokli uzlaist gaisā, viņu droši vien ietērpj kreklā ar eleganti pagarinātām piedurknēm un nogādā ārstējošā iestādē. Ja kāds draud savā īpašumā iznīcināt Latvijas dabu, ja pārējā sabiedrība viņam nesamaksās paģērēto summu, iespējams, rīcībai būtu jābūt līdzīgai.
Protams, jautājums par kompensāciju mehānisma pilnveidošanu ir aktuāls, īpaši, ja runa ir par nelielu meža platību īpašniekiem, bet šī diskusija nedrīkst tikt balstīta uz šantāžas pamatiem.
DAP ir uzsākusi vairākus jaunus projektus, kas ir vērsti uz sugu un biotopu labvēlīga statusa nodrošināšanu, arī padziļinātu Baltijas jūras biotopu izpēti. Kā būtiska prioritāte tiek virzīta dabas izziņa un izglītība, dabas centru attīstības jautājumi. Lai dabu saprastu un mīlētu, tā ir jāiepazīst.
22.01.2021.