Smaržīgi ceriņi, kuru dēļ apmeklētāji bagātīgi ierodas Pētera Upīša dārzā Dobelē, zied arī mūsu pusē. Kalsnavas arborētumā to ir 106 šķirnes, turklāt pa ziemu neviena no tām bojā nav aizgājusi.
– Šobrīd ir ceriņu ziedēšanas laiks, un ziedēšana ir ļoti atkarīga no laika apstākļiem, – laikrak-stam uzsver Kalsnavas arborētuma dendroloģe Benita Rudzīte. – Ir mirklis – ceriņi uzplaukst, ja seko karsts, reibinošs laiks, tie nozied ļoti ātri. Tomēr var gadīties (kā patlaban), ka ceriņu ziedēšanai ir labvēlīgi vēsāks laiks, tad ziedēšana var ilgt līdz divām nedēļām.
Apmeklētāji ceriņos nereti meklē pieclapu zvaigznītes, lai piepildītu jebkuru vēlēšanos, bet baltos, violetos, zilganos, iesārtos, dzeltenos, pildītos un parastos ceriņus vērts atcerēties arī pēc to savdabīgajiem nosaukumiem.
– Tie nosaukumi ir tik fantastiski, ka arī pēc tiem var kombinēt dažādu ceriņu pušķus, – rosina Benita Rudzīte. – Piemēram, ‘Pērļu zvejnieks', kas zied krietni vēlāk, noderēs radošiem ļaudīm, māmiņai varētu dāvināt skaisto, graciozo balto šķirni ar vairākām ziedkopām – ‘Māte Ede Upīts'. Vīrietis savai mīļotajai sievietei varētu dāvināt ceriņu šķirni ‘Kristīne Baltpurviņa' – baltu, ar dzeltenām putekšņlapām. Tāpat interesants nosaukums ir ‘Vīrietis labākajos gados' – šī šķirne bagātīgi zied tradicionālajā ceriņu krāsā un uzrāda savu raksturu – vienam krūmam no arborētumā esošajiem diviem šogad nav neviena zieda, bet otram visa galotne ir vienos ziedos.
Dendroloģe stāsta, ka tagadējam Valsts meža dienesta meža pētīšanas stacijas direktoram Edgaram Šmaukstelim ceriņi ļoti patīk un tā bijusi viņa ideja Kalsnavas arborētumā ierīkot ceriņkrūmu plantāciju.
– Augi bija nelieli augumā, tad sākām par tiem rūpēties – pirms ziedēšanas nogriezām visas ziedkopas, lai neiztērējas spēki, tāpat vajadzēja piestrādāt pie augu mēslošanas.
Šogad teritorijā esot ielavījusies stirna, kas apkodusi pumpurus, tāpēc ziedkopu ceriņiem nav tik daudz, toties tās ir ārkārtīgi lielas.
Kad taujāju par augu pārziemošanu, dendroloģe atklāj, ka neviena ceriņu šķirne bojā nav aizgājusi. „Kalsnavas arborētumā augi ir pietiekami labi pārziemojuši, tāpat labi pārziemojuši arī kukaiņi, tāpēc vērojamas sekundāras sekas."
Benita Rudzīte uzskata, ka aizvadītā ziema bijusi ļoti normāla: sniega bijis pietiekami daudz, klimats – kontinentālāks, līdz ar to nav bijis daudzo atkušņu.
Tie apmeklētāji, kas arborētumā iegriežas vēl šajās dienās, var pagūt apskatīt arī efektīgos rododendrus. Kā zināms, rododendri ir krāšņi ziedoši mūžzaļi un vasarzaļi krūmi, kas dabā ir sastopami galvenokārt Āzijā un Ziemeļamerikā. Jāpiebilst, ka Latvijā tik pierastais parastais ceriņš, līdzīgi rododendriem, arī ir svešzemju augs. Savvaļā tas aug Balkānu – Karpatu rajonā, no kurienes ir izplatījies pasaulē.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto