Dzīvot zaļi – tā ir mode vai nepieciešamība? Vai zaļi domājošas aktivitātes spēs izglābt vidi un būs pa spēkam maciņam? Kā klimata pārmaiņas ietekmē mūsu ikdienu un dzīvi? Ir daudz neatbildētu jautājumu, bet, pirms sākam tos risināt, atcerēsimies, ka vispirms jāsāk ar sevi. Tieši mūsu pašu rokās ir dabas un vides nākotne, mēs esam noteicēji pār to, kādā pasaulē dzīvosim. Tam piekrīt arī Valsts vides dienesta Madonas sektora piesārņojuma kontroles daļas vadītāja INESE SEDLENIECE. Viņa dara svarīgu un ļoti vajadzīgu darbu – rūpējas par tīru vidi mums apkārt.
– Tagad mēs esam Vidzemes reģionālā vides pārvalde un kontrolējam lielu reģionu – gandrīz vienu trešdaļu no visas Latvijas. Manos pienākumos ietilpst piesārņojuma kontrole visos uzņēmumos, kuriem ir A un B atļaujas un C kategorijas apliecinājumi. Tie ir visi ražojošie uzņēmumi – kokzāģētavas, piena un maizes ražotnes, degvielas uzpildes stacijas. Mums jāveic kontrole un uzraudzība visos uzņēmumos, kuros notiek ražošanas process, – ar Valsts vides dienesta piesārņojuma kontroles daļas pienākumiem iepazīstina tās vadītāja Inese Sedleniece.
Pārvaldes pārziņā ietilpst Madonas novads, Valmieras reģionālās vides pārvaldes teritorijas. Paskatoties kartē, redzams, ka teritorija, kas jākontrolē, ir gana plaša.
– Kontrolējam arī atkritumu apsaimniekošanu un sekojam līdzi tam, kā uzņēmumi un arī privātās personas rūpējas vai nerūpējas par vidi. Diapazons, kas saistās ar piesārņojuma kontroli, ir ļoti plašs, un tam ir dažādas sfēras. Akcentējam tieši vides piesārņojumu. Mums palīdz divi inspektori, kuri noteiktajās teritorijās veic kontroli un uzraudzību. Noteiktos periodos dodamies uz apsekojamajām teritorijām un raugāmies, kāda tajās ir situācija – vai saņemtas sūdzības, vai arī tā ir ierasta plānveida pārbaude. Atkarībā no izdarītā pārkāpuma piemērojam sankcijas. Tās ir dažādas, atkarībā no tā, vai piesārņojums nodarīts neapzināti vai tā ir sistemātiska darbība. Tālāk attiecīgi tiek ierosināta lieta, – skaidro Inese Sedleniece.
Lielākoties savā darba ikdienā piesārņojuma kontroles daļas darbiniekiem jāsaskaras ar atkritumu izmešanu un atstāšanu vietās, kas tam nav paredzētas, tāpat konstatēta azbesta atkritumu uzkrāšana, nevis nodošana poligonam. Ir gadījumi, kad apzinīgi cilvēki ziņo par pārkāpumu, bet ir arī reizes, kad vainīgo neizdodas noskaidrot.
Par vides piesārņojumu Valsts vides dienestam cilvēki aicināti ziņot, izmantojot arī mobilo aplikāciju (par to plašāku informāciju iespējams iegūt Valsts vides dienesta mājaslapā), bet Inese Sedleniece uzsver, ka bieži vien, labu gribot, ļaudis ziņo Valsts vides dienestam arī par tādiem pārkāpumiem, kurus būtu iespējams atrisināt pašvaldības līmenī, Valsts vides dienestu neiesaistot. Cilvēkiem jāmēģina saprast, cik nopietna ir problēma un kādā veidā to ir iespējams atrisināt.
– Mums ziņo par dažādiem pārkāpumiem, piemēru ir daudz. Daži no tiem ir sūdzības par atkritumu izmešanu neatļautās vietās un nelikumīgu to apsaimniekošanu, cilvēki sūdzas arī par zaļās teritorijās izlaistītu ķīmiju, dažādām smakām. Es aicinu pirmām kārtām izvērtēt situācijas nopietnību un pirms ziņošanas par pārkāpumu izlemt, vai tā ir Valsts vides dienestam risināma problēma vai nokārtojama pašvaldības līmenī. Protams, es nerunāju par avārijas un ārkārtas situācijām, kurās mums noteikti ir jāiejaucas. Tas ir izņēmums.
Jautāta par to, vai zaļš dzīvesveids ir mode vai nepieciešamība, Inese atbild, ka mainīties var modes tendences, bet dabā pamatvērtības paliks vienmēr.
– Dabā viss ir savstarpēji saistīts. Notekūdeņi, gaiss, ūdenstilpes un viss pārējais ir paliekošas lietas. Gribētu cilvēkiem atgādināt, ka ar dabu nedrīkst un nevar apieties kā ar kleitu, kas izgājusi no modes. Pēdējā laikā cilvēki sākuši domāt zaļāk, mazāk izmanto minerālmēslus. Joprojām gan tiek dedzināti sadzīves atkritumi ugunskuros un citas lietas, kas mājsaimniecībā sakrājušās. Cilvēkiem derētu apstāties un padomāt par to, ka vajadzētu šķirot atkritumus un arī citos veidos mazināt pašu radīto piesārņojumu. Tāpat daudz un regulāri izcirsti meži, tas arī ietekmē klimata pārmaiņas. Daudzas katlumājas kļūst modernākas un apkurē izmanto šķeldu vai granulas. Kaitīgos kurināmos, kas ir nafta vai mazuts, neviens vairs neizmanto. Lietoti tiek arī gāzes katli. Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai gaisa emisijas, bet arī daudz kas cits – notekūdeņi, ūdens kvalitāte un viss, kas ir mums apkārt. Nopietnai attieksmei jābūt arī pret augsnes piesārņojumu, – pauž Inese Sedleniece.
Viņa atklāj, ka ļoti aktuāls jautājums pēdējā laikā ir atkritumu šķirošana un izlietoto iepakojumu apsaimniekošana. Esot virkne dažādu aktivitāšu, kas sekmētu zaļākas vides attīstību. Ciemos uz Valsts vides dienestu nāk arī skolēni, pārvaldes darbinieki izglīto viņus un pastāsta par aktuālo, kas saistās ar vides aizsardzību. Tiek rīkoti arī semināri lauksaimniekiem, bet šobrīd vīrusa dēļ tie nenotiek. Sev interesējošo informāciju iespējams atrast arī Valsts vides dienesta mājaslapā un nepieciešamības gadījumā var sazināties ar pārvaldes darbiniekiem.
– Ja katrs kaut mazliet pacentīsies un aizdomāsies par nepieciešamību pēc tīras vides, mēs sasniegsim vēlamo rezultātu. Ne visos cilvēkos mājo šī apziņa, un tā ir problēma. Otrs kavēklis – finanšu resursi, kuros ietverta atkritumu apsaimniekošana un daudz kas cits. Daudz kas mūsdienās ir ļoti dārgs, un šis ekonomiskais faktors bieži vien kavē attīstības procesu. Uz jautājumu, kas kavē vai apgrūtina Valsts vides dienesta piesārņojuma kontroles daļas darbinieku veicamos pienākumus, Inese Sedleniece atbild, ka tas ir darbinieku salīdzinoši mazais skaits.
– Inspektoru mums ir tik, cik ir, bet apsekojamās teritorijas ir gana plašas. Kā jau minēju, piesārņojuma kontroles daļa apseko lielu reģionu, mums jāuzmana dažādi uzņēmumi, arī kāpu josla. Dažos gadījumos nespējam tik ātri reaģēt uz kādu izsaukumu vai iesniegto sūdzību, bet cenšamies strādāt operatīvi un nepalaist garām svarīgo. Mums ir savstarpēji jāsazinās, lai būtu lietas kursā par notiekošo un spētu rast atbilstošu risinājumu ikvienai situācijai. Daļas vadītāji plāno, vada un organizē daļas operatīvo darbu, nodrošina tai noteikto uzdevumu savlaicīgu un kvalitatīvu izpildi, sagatavo daļas darba plānus, kontrolē to izpildi un sniedz atskaites. Uzdevumu izpildē sadarbojas ar citām valsts iestādēm un pašvaldībām. Nodrošina savlaicīgu un patiesu datu ievadīšanu Valsts vides dienesta informācijas sistēmā. Īstenībā jau no mazotnes ar bērniem ir jārunā par vides problēmām un jāmāca viņiem saudzēt dabu, tāpat izglītot viņus arī skolās. Nevar kļūt par zaļi domājošu cilvēku vienā dienā, tas ir jāieaudzina. Kopumā es uz Madonas novada iedzīvotājiem raugos pozitīvi. Kad Madonā iebrauc cilvēki, kuri te nav bijuši ilgāku laiku, izskan pozitīvas atsauksmes – pilsēta ir sakopta, zaļa un tīra, lai arī neliela. Es, katru rītu ejot uz darbu, priecājos, ka staigāju pa tīrām ielām. Protams, atsevišķās vietās ir atsevišķas problēmas, bet Madona ir gana zaļa, un man par to ir prieks, – gandarīta ir Inese Sedleniece.
14.08.2020.