Ir noslēgusies ceturtā lauku darbu sezona Dabas aizsardzības pārvaldes īstenotajā dabas skaitīšanā, kurā vairāk nekā simt ekspertu apsekoja Eiropas Savienības (ES) nozīmes aizsargājamos biotopus bioloģiski vērtīgajos zālājos, mežos, purvos, piekrastes un iekšzemes kāpās, upēs, ezeros, alās un iežu atsegumos.
– Visa Latvija tika sadalīta 495 kvadrātos, un apsekojumi tika veikti nevis novadu, bet noteikto kvadrātu ietvaros. Noslēdzošajā, 2020., gadā dabas skaitītāji bija sastopami 78 novados, tostarp Madonas novadā (visā Liezēres un Ošupes pagastā, nedaudz arī Aronas, Vestienas, Barkavas, Bērzaunes, Kalsnavas un Dzelzavas pagastā), apskatot zemju īpašumus, kuros varētu būt sastopami biotopi, – atgādina Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas skaitīšanas vadītājas asistente Ilze Reinika, ko "Stars" aicināja uz plašāku sarunu.
Provizoriskie rezultāti liecina, ka Madonas novadā sastopamas četras no sešām biotopu grupām (trūkst piekrastes un iekšzemes kāpu, kā arī alu un iežu atsegumu), no tām visvairāk biotopu konstatēts mežos, nedaudz mazāk – saldūdeņos (upēs un ezeros), uz pusi mazāk ir bioloģiski vērtīgo zālāju un vēl mazāk – purvu biotopu.
– Kāpēc sarūk dzīvesvieta daudzām sugām?
– Daba ir unikāla un bagāta, turklāt tajā viss ir saistīts vienotā veselumā. Tieši cilvēka darbības nereti apdraud dabas daudzveidību, piemēram, upes tiek taisnotas, pļavas nepļautas vai apmežotas.
Biotops ir ilglaicīgi veidojusies, atbilstoši apsaimniekota dabas teritorija, par kuru liecina tur augošās vai sastopamās sugas, tostarp arī retas un ļoti prasīgas pret īpašiem dzīves apstākļiem. Ja šī ilglaicīgā, bioloģiski daudzveidīgā teritorija izzudīs, piemēram, vairākus gadu desmitus veidojusies un nepļautā bioloģiski vērtīgā pļava kaut reizi tiks uzarta vai simtgadīgs mežs nocirsts, bet saldūdens biotops – piesārņots, līdz ar to izzudīs arī tur augošās vai mītošās sugas, kas ir mājvieta vai barība kādai citai sugai.
Cilvēces darbības un dažkārt arī bezdarbības dēļ visā pasaulē izzūd dabiskie biotopi, vienlaikus sarūk arī dzīvesvieta daudzām sugām, tieši tādēļ aizvien biežāk dzirdam, ka sugas ir izmirušas vai to pastāvēšana ir apdraudēta.
Līdz ar cilvēku dzīvesstila maiņu Latvijā pašlaik visapdraudētākie ir bioloģiski vērtīgie zālāji, jo agrāk lauku iedzīvotāju skaits bija lielāks, tāpat mājsaimniecību skaits, kurās audzēja mājlopus, kas, zāli noēdot, uzturēja šos vērtīgos zālājus. Zālāji ir teju vienīgā biotopa grupa, kas bez cilvēka līdzdalības nevar iztikt, jo neapsaimniekotās platības strauji aizaug ar krūmiem, kokiem un zaudē savu bioloģisko daudzveidību. Ja kāds bioloģiski vērtīgo zālāju īpašnieks nav ieinteresēts kādas pļavas saglabāšanā un to pārveido, iespējams, tas neko diži nemaina konkrētajā apkaimē, jo līdzās ir citas tikpat vērtīgas pļavas, kur kukaiņi, taureņi un putni pārcelsies no iznīcinātā zālāja. Savukārt, ja tie ir jau desmit zālāju īpašnieki, kas šādā veidā iznīcina zālājus, kuri ir kādas taureņu sugas pārvietošanās koridors, ne vien tiek zaudētas bioloģiski vērtīgās teritorijas, bet arī konkrētas sugas tiek pakļautas iznīcībai. Savukārt meža īpašniekiem jāzina – jo ilgāk meža biotops ir neskarts, jo vērtīgāks tas kļūst, raugoties no bioloģiskās daudzveidības viedokļa.
Apkopotie dabas skaitīšanas sezonu dati liek aizdomāties par divējādām lietām. Iežu atsegumu un virsāju biotopu ir konstatēts vairāk, kā domāts līdz šim. Tomēr apstiprinās arī nelabvēlīgās tendences: lielu daļu upju ietekmē bebri, bioloģiski vērtīgo zālāju platības turpina sarukt, mežu biotopi sastopami fragmentēti, piekrastes biotopu kvalitāti ietekmē pieaugošā antropogēnā slodze, bet mežaino kāpu platības samazinās apbūves dēļ.
– Kādas jaunas sugas ir atklātas?
– Veicot īpašumu apsekošanu, dabas skaitīšanas eksperti aizpildīja anketu par konstatēto biotopu, uzskaitot konkrētā īpašumā augošās sugas. Tieši tādā veidā arī uzzinām par vēl agrāk nesastaptām sugām un reto sugu jaunām atradnēm.
Dabas skaitīšanā aizvadīto četru sezonu ietvaros atklātas 52 jaunas, līdz šim nezināmas sugas un 16 ģeoloģiskie objekti: 14 alas, divi pilskalni, divas jaunas augu, 16 jaunas sēņu, tostarp piecas piepju, septiņas jaunas sūnu, 12 jaunas ķērpju un 15 jaunas gļotsēņu sugas, kā arī vēl divas lielās kosas atradnes un daudzi citi ļoti nozīmīgi atradumi.
Pērn ir uzsākta vairāku lielo, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrāde (Lubāna mitrājam un Gaujas un Ķemeru nacionālajam parkam), kā pamatā ir dabas vērtību apzināšana, un atradumu skaits dažās kategorijās ir krietni palielinājies, dažās grupās pat divkāršojies.
– Īpašnieki bieži vaicā, vai īpašuma apsaimniekošana var notikt līdzšinējā režīmā, ja atrasts biotops.
– Biotopa konstatēšana ir vērtīga informācija īpašniekam, vienlaikus tā ir atzinība par līdz šim atbilstošu un pārdomātu apsaimniekošanu. Diemžēl ne katrs īpašnieks vairs var lepoties ar šādām dabas vērtībām.
Protams, ir arī īpašnieki, kuri nav priecīgi par biotopu savā īpašumā, jo kļūdaini domā, ka konstatētais ES nozīmes aizsargājamais biotops pielīdzināms jaunam saimnieciskās darbības liegumam un savā bioloģiski vērtīgajā pļavā vairs nevarēs ganīt lopus, bet mežā turpmāk varēs tikai sēņot un ogot. Īpašuma apsaimniekošana var notikt līdzšinējā režīmā, ievērojot spēkā esošos normatīvos aktus.
Šobrīd jau triju sezonu dati ir izsūtīti biotopu īpašniekiem, kā arī dati vienlaikus ir aplūkojami Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols" (https://ozols.gov.lv/pub).
– Tiešais kontakts ar dabu pērn ir noslēdzies. Kas vēl iecerēts?
– Dabas skaitīšanas projekts ilgs līdz 2023. gadam. Biotopu kartēšana, ko visbiežāk asociē ar dabas skaitīšanu, ir tikai viena no trim lielām aktivitātēm. Paralēli notiek arī piecu sugu aizsardzības plānu izstrāde un 25 īpaši aizsargājamo dabas teritoriju plānu izstrāde.
Pieci sugu plāni (sugu grupai "Roņi", "Pūces", "Dzeņi" un divām sikspārņu sugām) jau ir izstrādāti, turklāt tieši dabas skaitīšanā tapušais roņu aizsardzības plāns ir par pamatu nesen izstrādātajam kompensāciju mehānismam zvejniekiem par roņu radītajiem postījumiem. Līdz tam trūka ļoti būtiskas informācijas par šo sugu, bet jo vairāk mūsu rīcībā ir zinātniski pamatotu faktu, jo konkrētākas un pamatotākas ir sarunas, iespējams, arī lēmumi un risinājumi situācijas saglabāšanai.
Plānu gatavošanas sākumposmā tiek apzināti noteiktās teritorijas zemes īpašnieki, kas saņem uzaicinājuma vēstuli iesaistīties dokumenta izstrādē. Tāpat līdzdarboties ir aicināti arī citi interesenti, piemēram, mednieki, uzņēmēji u. c., ideju izklāstot plāna izstrādātājam.
Nākamais posms ir teritorijas dabas vērtību izpēte un datu analīze, bet tālāk tiek meklēta iespēja interesentu iesniegtās idejas savietot ar dabas unikalitāti.
Plāni tiek izstrādāti 10-15 gadu periodam, jo mainās ne tikai daba, bet arī mūsu zināšanas, vajadzības un īpašnieku idejas. Tādējādi ik pēc laika ir nepieciešams rast jaunus un jaunus risinājumus, kā salāgot dabas vērtību nezūdamību un apkārtējo intereses.
Šobrīd jau 16 plāni ir izstrādāti un iesniegti VARAM izvērtējumam.
Tā kā šobrīd plāns tiek izstrādāts arī Lubāna mitrājam, ikviens zemes īpašnieks, uzņēmums vai cits interesents var izklāstīt savu vīziju vai realizēt savu ideju par teritorijas nākotnes attīstību, sazinoties ar plāna izstrādātājiem SIA "Enviroprojekts ([email protected] vai Mazā Nometņu iela 31, Rīga, LV 1002, www.enviro).
22.01.2021.