Reizēm, lai uzzinātu kaut ko jaunu un pārsteidzošu, nemaz nevajag braukt tālā ceļojumā. Par to nesen pārliecinājās madonietis Jānis Elsiņš.
Lai meitas nesēdētu pie datora vai televizora, viņš kopā ar atvasēm bieži dodas pastaigās. Iedvesmojoties no akmeņu pētnieka Aiņa Vorobjova, kompānija brīvdienās devās uz grants karjeru, kur jaunākā meita Melānija pēkšņi pamanīja interesantu „akmeni".
– Visticamāk, ka tas ir koralis, pārakmeņojies akmens, – redakcijā par neparasto objektu saka Jānis. – Sākumā domāju, ka tās varētu būt pārakmeņojušās bišu šūnas, bet atradumu nofotografēju un aizsūtīju Ainim Vorobjovam, slavenākajam akmeņu pazinējam Latvijā. Ainis atzina, ka tas ir koralis no paleolīta ēras (pirms aptuveni 2,4 miljoniem gadu). Madonas novadā ko tādu atrast ir savā ziņā sensācija. Iedvesmojoties no Litenē redzētā, dabas dāvanu sastapām tepat mūsu Smeceres silā, – gandarījumu pauž madonietis.
Litenē izveidots akmeņu muzejs
Latvijas jaunākajā vēsturē Litenes vārds bieži tiek minēts saistībā ar traģiskajiem 1941. gada jūnija notikumiem, kad no turienes uz Sibīriju tika aizvesti vairāk nekā piecsimt bijušās Latvijas armijas karavīri un virsnieki un nošauti ap 50. Mūsdienās Litenē ir vērts apmeklēt ne tikai piemiņas vietu, kas izveidota un liecina par traģiskajiem vēstures notikumiem, bet iegriezties arī pusdārgakmeņu darbnīcā, apbrīnot Litenes muižas ēku un zaļo promenādi.
Anitas un Aiņa Vorobjovu Latvijas pusdārgakmeņu muzejs iekārtots vecajā muižas staļļu ēkā, kur mūra sienas dveš senatnīgumu, tāpēc dažādu akmeņu kolekcijai tā ir piemērota atrašanās vieta. Maz kurš zina, ka mūsu valsts ir bagāta ar pusdārgakmeņiem, tai skaitā retiem. Lai tos atrastu, ir jādodas dabā un jāprot skatīties un saskatīt. Litenes muzejā iespējams aplūkot tepat Latvijas zemē atrastus dārgumus – jašmu, grafisko pegmatītu, granītporfīru ar zilo kvarcu, ķīniešu rakstakmeni un citus. Muzejā no šiem pusdārgakmeņiem var pagatavot arī rotaslietas un suvenīrus līdzi ņemšanai.
Veidos savu atrasto akmeņu kolekciju
– Ar meitām Litenes muzejā bijām vasarā, – komentē Jānis. – Šis apmeklējums rosināja mūs iet dabā un pašiem ko interesantu atrast. Ja kāds varētu pastāstīt ko vairāk par mūsu korali, pārakmeņojušos akmeni, būtu pateicīgs. Priecāšos par jebkuru informāciju, var droši zvanīt uz tālruņa numuru 26374783. Varbūt Ainis kļūdās, kaut arī interneta portālā Google guvu apstiprinājumu, ka, visticamāk, tas ir koralis.
Atradums ģimeni iedvesmojis veidot reto akmeņu kolekciju. – Ja kādam ir īpatnējs akmens, atrasts Latvijā, labprāt to no cilvēka iegādāšos, – uzsver madonietis. – Arī mēs turpināsim pastaigas un acīgi vērosim tuvāko apkārtni.
Parasts akmens vai meteorīts?
Jānis padalās ar vēl kādu atradumu. – Šo akmeni atradām vasarā, krietni iepriekš. Sākumā domāju, ka tas ir meteorīts, bet aizvedu pie Aiņa Vorobjova, un pēc ekspertīzes pārliecinājāmies, ka tas nav meteorīts.
Meteorīti iedalās akmens, dzelzs vai dzelzs-akmens meteorītos. Vairums no akmens meteorītiem ir hondrīti, to iekšpusē esošais materiāls veido apaļus graudiņus –
hondras. Tipisks akmens meteorīts ir gaiši pelēks un graudains kā betons. No ārpuses to apņem melna garoziņa, gluži kā rupjmaizei. Garoza esot kusuma kārta, kas radusies, meteorītam lidojot cauri atmosfērai.
Dzelzs meteorītu procentuāli ir mazāk. Tomēr arī šādā gadījumā, lai pārliecinātos, kas ir kas, vērts akmenim nozāģēt kādu fragmentu, nopulēt to gludu ar smilšpapīru un tad vairākas minūtes kodināt virsmu ar 10% slāpekļskābes šķīdumu etilspirtā. Ja tas ir meteorīts, tad parādīsies krusteniskas līnijas. Latvijā ir drošas ziņas tikai par četriem atrastiem meteorītiem, un pēdējais no tiem atrasts tālajā 1890. gadā.
– Šo akmeni uzgāja vecākā meita Sonora, atrastais akmens ir ar metāla saturu – pieliekot magnētu, tas turas klāt, – vēsta Jānis. – Akmeni aizvedu uz Liteni, un, kā apliecināja Aivis Vorobjovs, iežu rašanās un šādi akmeņi ir ļoti seni, tiem ir simtiem miljonu gadu vēsture. Akmenim ir liels dzelzs rūdas piejaukums, visticamāk, tas ir magnetīts. Interneta vietne Google vēsta, ka magnetītu Latvijā neesot, bet Ainis Vorobjovs uzskata, ka tomēr tos, lai gan reti, atrast var.
Atvadoties pasmejamies, ka abām meitām jau ir pa skaistam akmenim, bet Jānim lielā „akmens zivs" vēl jāizvelk. Tad nu – ne pūku, ne asaku!
06.11.2020.