Pēc laikrakstā „Stars" februārī un martā publicētajiem rakstiem par Madonas rajona kultūrvēsturiskajiem akmeņiem radusies virkne jaunu ziņu.
Muzeju apmeklēja madonietis Pēteris Rutkis, kas atcerējās, kā mācību laikā Ļaudonas pamatskolā klases audzinātājs Valdis Lauva 1942. gada pavasarī vedis skolēnus uz lielu akmeni – Velnakmeni, un ir saglabājusies arī tā laika fotogrāfija.
Izrādās, ka tas ir Velnakmens pie Ubuķiem, un savulaik Latviešu folkloras krātuvē (LFK) nokļuvuši vairāki pierakstītie nostāstu varianti. Viens no tiem vēsta, ka ar šo akmeni velns gribējis aizsprostot Aivieksti. Iedziedājies gailis, un velns akmeni tur pametis (LFK 1562, 2677). Līdzīgu nostāsta variantu no skolā stāstītā zināja arī Pēteris Rutkis, bet ar precizējumiem, ka velns akmeni Aiviekstes aizdambēšanai nesis no Stopānu puses un iedziedājies Ubuķu gailis. Cits nostāsts vēsta, ka Ubuķu Velnakmenī esot vairākkārt iespēris pērkons. Akmens vidū esot plaisa, un veci ļaudis stāstījuši, ka akmens plaisā sēžot velns, kam uz pirksta gredzens, kurš pievelkot pērkonu. (LFK 156, 2862).
Savukārt nostāsti par Kaipu un Daļģu māju tuvumā bijušajiem akmeņiem šajā pavasarī aizveda meklējumos uz Sarkaņu pagastu. Daļģu māju ganībās bijis Velnakmens, uz kura nav varējuši gulēt, jo velns dzinis projām. Reiz kāds brašs puisis siena pļāvējs teicis, ka velns viņam neko nevar izdarīt, un apgūlies uz akmens. Kā laidies miegā, tā velns klāt un teicis: „Ej nost no manām durvīm!" Puisis apgūlies akmens otrā pusē, bet tur velns uzbrēcis: „Pazūdi no manas mājas, saberzīšu tev kaulus!" Mēģinājis vēl citā akmens malā apgulties, bet velns ir bijis tik dusmīgs, ka puisis pat nevienam nav teicis, ko velns viņam draudējis. Kopš tā laika vairs neviens uz akmens nav gulējis (LFK 1990, 837). Līdzīgs nostāsts ir arī par kādu akmeni pie vienas Kaipu mājas robežas. No šī akmens visus, kas apgūlušies, kāds grūdis nost (LFK 772, 370). Kas zina, vai paši akmeņi vairs atrodami. Bet varbūt ir saglabājusies kāda fotogrāfija, kāds ir dzirdējis šīs teikas un zina, kur bijusi akmeņu atrašanās vieta?
Autore: LAIMDOTA IVANOVA,
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja
galvenā speciāliste
Foto no Pētera Rutka arhīva