24. un 25. oktobrī Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā notika zinātniski praktiskā konference „Latvijas kultūrvēsturisko akmeņu aizsardzības, pārvietošanas, eksponēšanas un saglabāšanas problēmas".
Konferences teorētiskajā daļā bija iespēja noklausīties piecpadsmit referentu, kas pārstāvēja muzejus (no Aizkraukles, Madonas, Jūrmalas, Pasvalis (Lietuva), Vileikas (Baltkrievija) un Jāņa Jaunsudrabiņa „Riekstiņiem"), kā arī tūrisma, pieminekļu aizsardzības, preses un citu jomu pārstāvjus. Savukārt praktiskajā daļā apskatījām vairāk nekā desmit dažādu akmeņu (muldakmeņus, robežakmeņus, zīmju akmeņus u. c.) Aizkraukles un Jēkabpils rajonā.
Akmeņi ir gan kultūrvēsturiskas liecības, gan izpētes, gan tūrisma objekts. Konferencē tika apspriesti jautājumi par kultūrvēsturisko akmeņu saglabāšanu, īpaši tas attiecas uz nelieliem, viegli pārvietojamiem akmeņiem, pieejamību (norādes, informācija), kā arī par sarežģīto kultūrvēsturisko objektu iekļaušanas procedūru valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā. Kā uzsvēra Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Liepājas rajona inspektore Ingrīda Vize, inspektoru pienākums esot palīdzēt sagatavot nepieciešamo dokumentāciju.
Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā joprojām ir apskatāmas izstādes „Aizkraukles rajona kultūrvēsturiskie akmeņi" un „Bedrīšakmeņi Baltijā". Bedrīšakmeņus uzskata par senākajiem kulta akmeņiem Latvijas teritorijā. Pirmais bedrīšakmens tika atklāts 1925. gadā, 2000. gadā jau bija zināmi 11 akmeņi, šogad – ap 50. Pagaidām skaitliski vairāk zināmi Liepājas rajonā, tad seko Ziemeļkurzeme, Valmieras rajons un Latvijas dienvidaustrumu daļa. Madonas rajonā bedrīšakmeņi nav atrasti, ir gan ziņas par vienu akmeni, kas jāpārbauda.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 01.11.2008.
Autore: LAIMDOTA IVANOVA
Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja
galvenā speciāliste
AUTORES foto