Jau 20 gadu AS „Latvijas valsts meži" apsaimnieko valstij piederošo mežu 1,62 miljonu hektāru platībā, no tiem 207 tūkstoši hektāru ir Ziemeļlatgales reģionā, savukārt Madonas pusē – 53 tūkstošus hektāru. Šī gadsimta piektdaļa mežsaimniekiem bijusi nepārtrauktas augšanas un attīstības laiks.
Starptautisko meža sertifikācijas PEFC un FSC auditoru komandas, katru gadu veicot auditu, apliecina, ka valsts meži tiek apsaimniekoti ilgtspējīgi, t. i., ekonomiski efektīvi, sociāli atbildīgi un videi draudzīgi.
Šo 20 gadu ražīgas darbības rezultātā valsts budžets tika papildināts ar vairāk nekā vienu miljardu eiro pienesumu, veicinot lielas daļas Latvijas iedzīvotāju labklājības celšanos.
Pagājušā gada rezultāti Ziemeļlatgales reģionā
Koku raža atjaunošanas cirtēs ievākta 526 tūkstošu kubikmetru apjomā, krājas kopšanas cirtēs – 83 un bojātu koku cirtēs – 59 tūkstošu kubikmetru apjomā.
Iepriekšējo gadu izcirtumi atjaunoti 839 ha platībā ar priedi, egli, bērzu un nedaudz melnalksni – katra nocirstā koka vietā iestādot divus. Kopumā Ziemeļlatgales reģionā iestādīti 2,1 miljons meža stādu. Lai jaunos kociņus nenomāktu zālaugi, avenāji un krūmāji, 3280 ha atjaunoto platību veikta stādījumu kopšana. Ražīgu mežaudžu veidošanai tika retinātas jaunaudzes 3424 ha platībā.
Ne mazāk svarīgs uzdevums bija aizsargāt jauno mežu no briežveidīgo dzimtas dzīvnieku postījumiem – galotņu un sānu dzinumu nokošanas, stumbra mizas bojājumiem. Mežkopji novēroja, ka no stādītajām koku sugām postītājiem vislabāk garšo priede. 1386 ha jaunaudžu tika apstrādātas ar videi nekaitīgiem repelentiem Cervacol Extra, Platskyd un Trico, savukārt lielāku priežu stumbri tika aizsargāti ar spirālēm 20 ha platībā. Piesaistot putnus kaitēkļu masveida savairošanās ierobežošanai mežā, izvietoti 350 jauni putnu būrīši un iztīrīti 700 iepriekšējos gados izliktie.
Lai mežs kļūtu pieejamāks mežkopjiem un mežstrādniekiem, līdz ar to arī vietējiem iedzīvotājiem, sēņotājiem un ogotājiem, meža ceļu tīkls tika pagarināts par 20,8 km. Veicot meža meliorācijas sistēmu uzturēšanu, pārtīrot grāvjus vairāk nekā 235 km garumā, liekais ūdens no meža aizvadīts un kokiem būtiski uzlaboti augšanas apstākļi.
Lielākais pagājušā gada izaicinājums bija cīņa ar 2017. gada plūdu un tiem sekojošām egļu astoņzobu mizgraužu postījumu sekām. Visvairāk mežaudzes cieta Lubānas apkārtnē. Līdzenā reljefa dēļ, upēm nespējot uzņemt nokrišņu ūdeņus un pārplūstot, koki vairākus mēnešus burtiski stāvēja ūdenī. Augtspēju zaudējušie koki tika nocirsti sanitārajā kailcirtē 262 ha platībā un sanitārajā izlases cirtē 1100 ha. Mežā izvietotajos feromonu slazdos tika noķerti ap 2,2 miljoni astoņzobu mizgraužu vaboļu, kuras bija lielākās postījumu vaininieces. Iestājoties siltiem laikapstākļiem, mežkopju cīņa ar kaitēkļu ierobežošanu turpināsies.
Jaunumi mežā
Pērn mežkopju darba instrumentu klāstu papildināja droni – radiovadāmi lidaparāti -, kuri, lidojot un apsekojot mežaudzes no gaisa, palīdz mežkopjiem pieņemt lēmumus. Piemēram, no augšas var izpētīt meliorācijas grāvju stāvokli, redzēt bebru aizsprostus un citus ūdens noteces traucēkļus, kurus speciālistam būtu grūti apsekot, pārvietojoties kājām.
Vēl viens jaunums, kas pagājušajā gadā tika izmēģināts Kurzemes pusē un šogad tiks realizēts arī Lubānas mežos, ir mehanizēta meža stādīšana. Meža apmeklētāji varēs vērot, ka ierasto stādītāju vietā jaunos kociņus veikli stādīs ekskavators, kas aprīkots ar speciālu meža stādīšanas iekārtu kausa vietā. Šogad tādā veidā stādīsim mežu 125 hektāros.
Atpūta mežā
Par to, ka daudziem vislabākā atpūta ir mežā, nav nekādu šaubu. Esam rūpējušies arī par atpūtas vietu ierīkošanu un uzturēšanu. Tādas mums ir pie Vadzola ezera, pie Rāceņu ezera, Driksnas dabas parkā pie Driksnas ezera, Lubānas lielā mežu masīva vidū. Labiekārtotās atpūtas vietas vislabāk var atrast, izmantojot mūsu izstrādāto bezmaksas aplikāciju viedtālruņiem LVM GEO. Šī programma būs labs palīgs arī sēņotājiem un ogotājiem. Smeceres masīvā un Driksnas dabas parkā notiek dažādu organizāciju rīkotas regulāras orientēšanās sacensības un citi pasākumi aktīvai atpūtai. Atpūtas vietas sezonas laikā regulāri kopjam. Mežkopju aicinājums meža apmeklētājiem ir izturēties saudzīgi pret dabu, ierīkotajām atpūtas vietām un savus līdzpaņemtos ēdienu iepakojumus neatstāt mežā, aiznest tos atpakaļ uz mājām. Vērts pieminēt arī mūsu tūrisma centru „Ezernieki" Indrānu pagastā. Tā ir brīnišķīga vieta atpūtai un dažādu svinību organizēšanai.
Visu apkopojot un atskatoties uz ieguldīto darbu, ir pamatota cerība, ka nākamajām paaudzēm nodosim ražīgākas un kvalitatīvākas mežaudzes. Turklāt, vairāk nekā piektdaļu mežu platību atstājot dabas aizsardzībai, saglabāsim arī bioloģisko daudzveidību. Mežs arī turpmāk būs izcila vieta, kur cilvēkam atpūsties no dzīves steigas un atgūt spēkus.
Turpinām veidot sakoptu, neatkarīgu un pārtikušu Latviju!
Autors: DAINIS RUDZĪTS, AS „Latvijas valsts meži"
Ziemeļlatgales reģiona meža
apsaimniekošanas plānošanas vadītājs
04.03.2020.