Kopš Artis Kumsārs sāka vadīt Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolu, tā ir bijusi Madonas pilsētas un arī novada lepnums. Diemžēl ir pienācis laiks, kad skolas ēkas vairs netiek līdzi iestādes saturam un kvalitatīvas izglītības ieguves prasībām.
Vīziju par to, kādai skolai un tās infrastruktūrai vajadzētu izskatīties pārredzamā nākotnē, pagājušajā nedēļā notikušajā Madonas novada pašvaldības domes finanšu un attīstības komitejas sēdē sniedza Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas direktors Mārtiņš Bergs un SIA „B&L projekti" arhitekts Jānis Liepiņš.
Neatbilst modernas skolas standartiem
Mārtiņš Bergs domes sēdē minēja, ka Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolu pamatoti var uzskatīt par vienu no labākajām mūzikas skolām Latvijā, par ko liecina skolas laureātu skaits valsts konkursos, kā arī pūtēju orķestra VIVO un simfoniskā orķestra panākumi (Dziesmu svētkos abi ieguva pirmo vietu ar izcilību).
Ieskicējot situāciju, skolas direktors minēja, ka skolā šobrīd mācās teju 300 bērnu, kurus apmāca 29 pedagogi. Apmācība norit divās savstarpēji nesaistītās ēkās (koka un mūra ēkā).
– Kopš sāku strādāt par skolas direktoru, ne vienreiz vien esmu vērsies domē ar dažādiem lūgumiem – labot jumtu, ierīkot stāvlaukumu u. c. Pagājušā gada rudenī domes deputāti ieradās apskatīt skolu, un arī viņu atzinums bija, ka skolas vecās koka ēkas stāvoklis uz citu izglītības iestāžu ēku fona raksturojams kā ļoti slikts. Ja mūsu skolu salīdzina ar citām mūzikas skolām valstī – esam akmens laikmeta līmenī, un te nav runa par kosmētiskā remonta nepieciešamību. Dažās klasēs grīdas līmenis no vienas sienas līdz otrai atšķiras pat par 20 cm. Pedagogi saka – sagaidīsim brīdi, kad no otrā stāva nonāksim pirmajā… Tie, kas bijuši skolas koka ēkā, zina, ka tā sākotnēji netika būvēta mācību iestādes vajadzībām. Klašu izmēri ir mazi, tie drīzāk ir kambari. No akustikas viedokļa tajās normāli strādāt nav iespējams. Vēlamies skolā atvērt arī sitamo instrumentu nodaļu, taču telpu trūkuma dēļ tas nav iespējams. Kā jau minēju, mums ir daudz labu mūziķu un kolektīvu, kuri Madonas vārdu nes Latvijā un ārpus tās robežām, taču tiem nepieciešams radīt piemērotus darba apstākļus. Manuprāt, skolas audzēkņi un pedagogi ir pelnījuši modernu skolu. Piedāvātā projekta realizācija, protams, ir dārga, un zinu, ka prioritāte šobrīd ir pilsētas skolu tīkla sakārtošana, kā arī estrādes būvniecība, taču, nenoliedzot to, ka vidusskolai ir priekšroka, manā skatījumā mūzikas skola ir daudz nozīmīgāks objekts nekā estrāde, jo tā balstās uz bērnu izglītību, – situāciju ieskicēja Mārtiņš Bergs.
Jaunā ēka savienos vecās
Ar ieceri, kas paredz skolas teritorijā esošo ēku pārbūves iespējas, ņemot vērā ēku tehniskās apsekošanas atzinumus, kas izstrādāti 2017. gada decembrī, radot bērniem, pedagogiem un apmeklētājiem kvalitatīvas, normatīviem atbilstošas telpas, jau detalizētāk deputātus iepazīstināja arhitekts Jānis Liepiņš.
Arhitekts norādīja, ka Jāņa Norviļa Madonas mūzikas skolas pārbūves skice izstrādāta pēc direktora Mārtiņa Berga ierosinājuma, Madonas novada pašvaldības pasūtījuma un sastādītā projektēšanas uzdevuma. Tajā iekļauti mūzikas skolas pedagogu ierosinājumi mācību procesa uzlabošanai.
– Šobrīd skolā nav iespējams droši izlaist un paņemt bērnus pirms un pēc mācībām. Koka ēkā atrodošās mācību telpas neatbilst LBN prasībām par minimālajām platībām, ugunsdrošības un skaņas izolācijas normatīvajām prasībām. Ēkas konstrukcijas ir apmierinošā stāvoklī, taču tām nepieciešams veikt daudz pasākumu nestspējas uzlabošanai. Teritorijā paredzēts izveidot jaunu piebrauktuvi un stāvlaukumu 22 mašīnām teritorijas dienvidrietumu daļā. Tādā veidā plānota jauna pārbūvētās ēkas ieeja. Izpildot normatīvās prasības telpu minimālajiem izmēriem, kā arī paredzot jaunu novirzienu klašu (ērģeļmūzika, kamermūzika un bungas) izveidi, paredzēts izbūvēt jaunu ēkas daļu iepretim esošās koka ēkas apjomam. Jaunbūvētā ēka, kuras forma atgādina klasisko kokli, veidotu savienojumu starp vecajām koka un mūra ēkām, vienlaikus jaunbūvējamais objekts veiksmīgi iekļautos pilsētvidē, – skaidroja Jānis Liepiņš.
Arhitekts informēja, ka, pārplānojot ēku kompleksu, atbilstoši plānu skicēm kopumā izveidotas 29 atsevišķas nodarbību telpas, 6 mēģinājumu telpas, 8 grupu telpas un 4 zāles.
Pirmajā stāvā veidotā jaunā ieeja savienotu ar plašu stiklotu vestibilu, paplašinātu garderobi, atsevišķu instrumentu glabātavu un atklātu kāpņu telpu. Direktora un lietveža kabineti tiktu pārvietoti ēkas pirmajā stāvā. Bibliotēka un skolotāju istaba paliek esošajā vietā. Pie administratīvajām telpām pieskaitāms plānotais viesmākslinieku dienesta dzīvoklis. Kopumā ēku kompleksā 1. stāva līmenī izvietotas 10 nodarbību telpas, 2 mēģinājumu telpas, 3 grupu telpas un 2 zāles. Kokļu zāle paplašināma, izbūvējot vēsturisko koka ēkas verandu uz Poruka ielu. Kamerzāle veidota kā telpa divstāvu augstumā ar pakāpienveidīgu grīdas plakni skatītāju daļā. Zāles otrajā līmenī gar ārsienām veidots balkons, kas izmantojams gan kā kora podests, gan klausītāju vieta. Ērģeļu prospekts būtu skatāms otrā stāva līmenī no publiskā vestibila caur stiklotu ailu.
2. stāva līmenī plānots izvietot 6 nodarbību telpas, 4 mēģinājumu telpas, 3 grupu telpas un 2 zāles esošajā mūra ēkā. Savienojošais stiklotais vestibils veidots ar ātriju, kas paver skatu uz atklātu pirmā stāva daļu. Telpiski interesantajā daļā otrā stāva līmenī izveidota fonotēka.
Upes stāva līmenī izvietotas zāli apkalpojošās labierīcības un 13 nodarbību telpas ar skatu uz upi, kā arī orķestra darba telpas ar palīgtelpām. Orķestra telpās gaisma organizēta pa logiem, kas iebūvēti, izmantojot zāles grīdas mainīgo augstumu.
Izmaksās ap 2 miljoni eiro
Deputātus interesēja ne tikai jaunās ēkas vizuālais izskats un skolas funkcionālais piepildījums, bet arī plānoto darbu secība un izmaksas. Jānis Liepiņš minēja, ka darbi būtu veicami trīs būvniecības kārtās. Pirmajā tiktu nojauktas sliktā tehniskajā stāvoklī skolas teritorijā esošās palīgbūves un veikta teritorijas labiekārtošana, tai skaitā izbūvējot minēto stāvlaukumu. Otrajā kārtā tiktu būvēta jauna ēka, kuras platība plānota 1307 m2. Plānotās izmaksas – 850 eiro/m2, kas kopā sastāda 1 110 000 eiro, un ierīkots lifts vai pacēlājs, kas ļautu no jaunās ēkas nokļūt mūra ēkā. Savukārt trešajā kārtā tiktu rekonstruēta vecā koka ēka, veidojot savienojumu ar jauno būvi, kas varētu izmaksāt 340 000 eiro. Kopējās visu trīs būvniecības kārtu izmaksas tiek lēstas ap 2 miljoni eiro (iekļaujot PVN).
Jāskata prioritātes
Madonas novada domes deputāti atzinīgi novērtēja mūzikas skolas vadības iniciatīvu un izstrādāto skici.
– Priecājos, ka Mārtiņš Bergs ir mantojis iepriekšējā skolas direktora Arta Kumsāra rakstura iezīmes, tai skaitā maksimālismu. Izstrādātais skolas infrastruktūras attīstības piedāvājums ir moderns un pievilcīgs. Vienlaikus jāņem vērā, ka pašvaldībā šobrīd ir vairāki lieli izaicinājumi – pilsētas skolu tīkla sakārtošana, deinstitucionalizācijas plānā paredzētie pasākumi un pilsētas estrādes būvniecība, uzņēmējdarbības vides attīstīšana, kam visam nepieciešami pašvaldības budžeta līdzekļi.
– Pieļauju, ka tuvākajos gados, tiekot ar šiem darbiem galā, un tobrīd varētu beigties arī būvniecības bums, mēs varētu pievērsties arī mūzikas skolas izaicinājumam. Vienlaikus aicinu arī apsvērt ideju, vai nevajadzētu meklēt risinājumu, ka vienā kompleksā apvienot mākslas un mūzikas skolu. Zinu, ka šādi modeļi darbojas citās pašvaldībās, un, ja mēs lemjam par 2 miljonu ieguldījumu, būtu jāraugās, kā mēs varam efektīvāk apvienot funkcijas. Tiesa, kā jau minēju, pagaidām neredzu finanšu avotu šāda projekta īstenošanai, taču pieļauju, ka tuvākajos divos trijos gados situācija var mainīties gan ar būvniecības izmaksām, gan pašvaldības budžeta iespējām, – norādīja Agris Lungevičs.
Mārtiņš Bergs kategoriski iebilda mākslas un mūzikas skolas apvienošanas vienā ēku kompleksā modelim.
Ivars Miķelsons aicināja izvērtēt, kuri objekti pilsētai un novadam kopumā ir vairāk nepieciešami.
– Ja mēs šobrīd runājam par to, ka pēc trim gadiem varētu sākt domāt par projekta īstenošanu, pēc pieciem to sākt realizēt, bet pēc 10 pabeigt, vēlos atgādināt, ka par to jau būs jālemj citam domes sasaukumam. Mums jālemj, kas ir vajadzīgs šobrīd. Cik liela ir vajadzība pēc mega estrādes par 3 miljoniem eiro un cik liela – pēc mūzikas skolas par 2 miljoniem eiro? Manuprāt, svaru kausi pat nav jālīdzsvaro – primārā ir skolas sakārtošana. Arī estrāde ir nepieciešama, taču tai var novirzīt mazāku finansējuma daļu, nodrošinot, ka tā veic savu primāro funkciju un estrādē var rīkot pasākumus. Savukārt mūzikas skolas projektu nepieciešams realizēt pēc iespējas ātrāk, pretējā gadījumā šobrīd visi pasakām, ka ideja ir patīkama, taču noliekam to aizmirstībā. Uzskatu, ka šā gada beigās domei pie šīs idejas jāatgriežas un nākamajā gadā jāveic tehniskā projekta izstrāde, lai aiznākamajā jau varam veikt iepirkumu, – savu viedokli pauda Ivars Miķelsons.
Informatīvā jautājuma apspriešanas laikā akcentēts tika arī bērnu drošības jautājums. Deputāts Andris Sakne aicināja atgriezties pie idejas par gājēju pārejas ierīkošanu pretim skolai Blaumaņa ielā. Jānis Liepiņš savukārt minēja, ka lielāku ieguldījumu bērnu drošībā sniegtu stāvlaukuma izbūve, kas ļautu bērnu vecākiem netraucēti izlaist no auto un uzņemt bērnus.
Diskusijas noslēgumā domes priekšsēdētājs norādīja, ka skolas infrastruktūras attīstības redzējums tiek vērtēts pozitīvi, taču pašvaldībai, pirms atgriezties pie šī jautājuma, jāizvērtē finansiālās iespējas projektu īstenot.
26.01.2018.