21. februāra komitejas sēdē deputāti ar balsu vairākumu atbalstīja lēmumprojekta par Lazdonas pamatskolas likvidēšanu virzīšanu tālāk skatīšanai domes sēdē; nākamā domes sēde plānota otrdien, 28. februārī, klātienē Madonas novada pašvaldībā.
Deputāte, izglītības un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja Valda Kļaviņa informēja, ka pēdējos gados Lazdonas pamatskolā nemitīgi ir notikusi izglītojamo skaita samazināšanās.
– 2018. gada 1. septembrī mācības Lazdonas pamatskolā uzsāka 82 izglītojamie, 2022. gada 1. septembrī – 59 izglītojamie, no kuriem 11 pirmsskolā un 48 pamatizglītībā. Bez tam vairāk nekā pusei (66%) Lazdonas pamatskolas izglītojamo faktiskā dzīvesvietas adrese nav Lazdonas pagasts, bet gan Madonas pilsēta vai cits Madonas novada pagasts. Lazdonas pagasta demogrāfiskā situācija neliecina, ka nākotnē situācija ar izglītojamo skaitu varētu uzlaboties, jo arī šobrīd tās ir apvienotās klases, kas patiesībā nav nekas pozitīvs izglītības kvalitātes ziņā. Skola realizē arī iekļaujošo izglītību, kur ir bērni ar mācīšanās grūtību kodiem, bet to iespējams iegūt arī citās Madonas novada izglītības iestādēs. Tādēļ sagatavots lēmumprojekts, kas paredz likvidēt Lazdonas pamatskolu, un tas nozīmē arī pirmsskolas grupas, kas ir šai pamatskolai. Pirmsskolas izglītības programmu paredzēts nodot īstenošanai Madonas pilsētas pirmsskolas izglītības iestādei (PII) "Kastanītis", bet pamatizglītības programmas, kā arī speciālās pamatizglītības programmas nodot realizācijai Madonas pilsētas vidusskolai. Bez tam, protams, vecāki patur iespēju savu bērnu laist arī kādā citā izglītības iestādē, – ar lēmumprojekta būtību iepazīstināja Valda Kļaviņa.
Saskaņā ar komitejas sēdē skatīto lēmumprojektu, Lazdonas pamatskolas likvidēšanu paredzēts uzsākt ar 2023. gada 12. jūniju un pabeigt līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Izglītības nodaļas vadītāja Solvita Seržāne atgādināja, ka jautājums par Lazdonas pamatskolas nākotni bijis pašvaldības redzeslokā vismaz pēdējos desmit gadus. Arī 2015. gadā, kad lemts par Sarkaņu pamatskolas likvidēšanu, izvērtēšana paralēli veikta arī Lazdonas pamatskolai.
– Šis tiek skatīts kontekstā arī ar Madonas pilsētu un tuvāko apkārtni; šobrīd gan Kusas pamatskola, gan Lazdonas pamatskola abas ir ar vismazāko izglītojamo skaitu novadā. Nevaram aizmirst arī valstisko nostāju. Nepopulāram lēmumam nekad nav īstais laiks, situācija ir skumja, bet, ja nerīkojamies, mēs principā savu situāciju kopumā brucinām un pavājinām, – pauda Solvita Seržāne, precizējot, ka ar to domāta izglītībai paredzētā finansiālā un pedagogu resursa saskaldīšana pa novadā izkliedētām izglītības iestādēm ar mazu skolēnu skaitu.
– Aizvadītais rudens arī parādīja, ka ļoti grūti nodrošināt pedagogus, Lazdonas pamatskola bija viena no tādām iestādēm. Mazās slodzes ir izaicinājums, ne visi pedagogi labprāt to dara (apvieno slodzes vairākās mācību iestādēs. – Aut.), – piebilda izglītības nodaļas vadītāja.
Viņa arī norādīja, ka no 16 pedagogiem Lazdonas pamatskolā tikai sešiem tā ir pamata darbavieta. Ja vien pedagogi vēlēsies turpināt darbu izglītības sistēmā, pašvaldība ir ieinteresēta viņiem rast amata vietas citās novada izglītības iestādēs.
Lazdonas pamatskolas direktora p. i. Lana Kunce uzsvēra, ka jebkura domes lēmuma gadījumā centrāli būs jādomā par bērniem, par viņu spēju iekļauties kādā no izglītības iestādēm, jo daudzi vecāki Lazdonas pamatskolu bija izvēlējušies tieši tās ģimeniskās vides dēļ.
Tam piekrita arī domes priekšsēdētāja vietnieks Zigfrīds Gora. – Ne velti no citām skolām, tai skaitā arī no Madonas pilsētas vidusskolas, bērni ir izteikuši vēlēšanos mācīties šādā mazā skolā, jo, iespējams, viņiem ir grūti iekļauties lielā, skolēnu piepildītā skolā tīri psiholoģiski, emocionāli. Pieņemot šo lēmumu, mums noteikti ir jāpaseko līdzi katram bērnam un jāpalīdz vecākiem izvēlēties jauno mācību iestādi. Nepietiks pateikt – Madona vai Kusa, un brauc. Jādomā arī uz priekšu par šiem bērniem, visu viņiem nepieciešamo atbalstu, – neaprobežoties tikai ar lēmuma par skolas likvidēšanas pieņemšanu aicināja Zigfrīds Gora. Viņš minēja pozitīvu piemēru Mētrienas skolas slēgšanas gadījumā, kad citās novada izglītības iestādēs tika rīkotas atvērto durvju dienas, lai vecāki tās labāk varētu iepazīt un uzzināt visus interesējošos jautājumus.
Tomēr arī viņš atzina, ka lēmums par Lazdonas pamatskolas likvidēšanu diemžēl esot neizbēgams. Izglītības ministrija šobrīd izveidojusi darba grupu, kas, visticamāk, līdz jūnijam nāks klajā ar izglītības tīkla modeli. Pēc līdz šim paustajiem vēstījumiem, tas varētu būt skarbs un apdraudēt arī citu mazo lauku skolu pastāvēšanu.
Deputāte Vita Robalte tomēr aicināja turēties "pretī tiem vējiem un vētrām, kas nāk pāri". Ietaupot finansējumu uz algu fondu šai skolā, tā vietā pašvaldībai priekšā ir lēmumi par autobusu iegādi skolēnu pārvadājumiem. Tāpat arī valstī uzņemtais centralizācijas virziens kādā brīdī var atspēlēties pret Madonu pašu; tādēļ pašvaldībai jāstiprina savas lauku teritorijas.
Arī Lazdonas pagasta pārvaldes vadītājs Reinis Silups, kas ar februāra beigām izvēlējies pārtraukt darba attiecības (par to informēsim nākamajā laikraksta "Stars" numurā. – Aut.), iestājās pret skolas slēgšanu. Liela daļa vecāku nevēloties bērnus laist lielās skolās, kā arī pašvaldībai nevajadzētu skriet notikumiem un valdības pieņemtiem lēmumiem pa priekšu.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs uzsvēra, ka līdzšinējo 14 gadu laikā, salīdzinot ar citām valsts un Vidzemes reģiona pašvaldībām, Mad0onas novada pašvaldība bijusi krietni saudzīgāka savos lēmumos par izglītības iestāžu tīklu. Citviet jau sen spēki tiekot koncentrēti lielākās mācību iestādēs. Tas ļauj samaksāt labākas algas pedagogiem, labāk aprīkot mācību kabinetus, nepieļaut izglītojamo mācīšanos apvienotās klasēs, tādā veidā būtiski uzlabojot mācību procesa kvalitāti. Viņš piekrita Z. Goras paustajam, ka saskaņā ar Izglītības ministrijas uzsākto politiku pašvaldībai priekšā varētu būt vēl grūtāki lēmumi, jo, visticamāk, nedrīkstēšot vairs pastāvēt apvienotās klases un mācību iestādes ar izglītojamo skaitu zem 100.
Agris Lungevičs vēl norādīja, ka Madonas novadā esot tikai viena "liela" skola – Madonas pilsētas vidusskola. Madonas Valsts ģimnāzijā un apvienību pārvalžu skolās izglītojamo skaits ir ap 200-300, citviet – jau vairs tikai pie 100 vai pat mazāk. Tas nozīmējot ap 10 bērniem vienā klasē, bez paralēlklasēm, ko noteikti nevarot saukt par lielu skolu.
Deputāts Artūrs Grandāns piekrita, ka apvienotās klases principā esot pedagoģiskais brāķis; strādājot Bērzaunes skolā, viņš varot novērtēt, ar kādām problēmām izglītojamie pārnākuši no iepriekš likvidētās Vestienas pamatskolas.
Deputāti Arvīds Greidiņš un Andris Dombrovskis sprieda, ka lēmums ir grūts, diemžēl cilvēki aizplūst, Madonas novadā ir grūti noturēt un piesaistīt jaunus cilvēkus, ģimenes.
– Madonā jaunām ģimenēm jau nav, kur dzīvot. Kur mums būs tie bērni, no kā? Mēs nevaram normāli atvilkt jaunos speciālistus uz šejieni, ne jaunos skolotājus, ne jaunos ārstus. Jāsāk meklēt, kā pēc iespējas ātrāk uzbūvēt kādu māju jaunajiem speciālistiem, kur būs uzreiz katrai ģimenei tuvākajos gados pa 2-3 bērniem. Nevaram izšķērdēt līdzekļus, uzturot tādu mazu skoliņu. Jā, ir grūts lēmums, bet mums nav variantu, – to, ka izglītības iestāžu skaitu nevar mākslīgi uzturēt, kad grūst pamats jeb samazinās bērnu skaits, vēstīja Andris Dombrovskis.
Ar balsu vairākumu, diviem "pret" (Iveta Peilāne, Vita Robalte), nebalsojot Mārim Oltem, tika nolemts virzīt sagatavoto lēmumprojektu skatīšanai domes sēdē.
Savukārt trešdien, 22. februārī, tika rīkota tikšanās ar Lazdonas pamatskolas izglītojamo vecākiem, par ko laikraksts "Stars" informēs kādā no nākamajiem numuriem.
24.02.2023.