Laikraksta iepriekšējā numurā jau informējām par Madonas novada pašvaldības saistošo noteikumu par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu un uzskaites kārtību Madonas novada pašvaldībā projektu, ko izstrādā AS „Madonas ūdens".
AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs Guntars Dambenieks Madonas novada domes finanšu un attīstības komitejas sēdē sniedza plašu informāciju par sagatavoto projektu, skaidroja, kāpēc šādi noteikumi top, kādi mērķi tiek izvirzīti, kā arī raksturoja situāciju Madonas novadā, kas jādara, lai izpildītu Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā un Ministru kabineta Nr. 384 „Noteikumos par decentralizēto kanalizācijas sistēmu apsaimniekošanu un reģistrēšanu" izvirzītās prasības.
Lielākās diskusijas izraisījās par izvirzīto mērķi, kā panākt, lai centralizētajai kanalizācijas sistēmai tiktu pieslēgti tie īpašumi, kur ir šāda iespēja. Kā viens no priekšlikumiem tika minēts noteikt šiem īpašniekiem lielu maksu par decentralizēto kanalizācijas sistēmu izvešanu: piemēram, maksa par vienu izvešanas reizi varētu būt 80 eiro jeb uz pusi vairāk, nekā tas ir tagad. Savukārt tiem īpašniekiem, kur tas nav iespējams, piemērot 50% atlaidi. Bet tajos īpašumos, kur tiek lietots ūdens, neuzskaitot patēriņu, noteikt normu vienam cilvēkam 1,5 m3 mēnesī (tas ir mazāk, nekā ir apstiprināts tagad).
– Mūsu skatījumā, šie noteikumi netiek izstrādāti, lai kādu sodītu, bet gan lai sakārtotu decentralizētās kanalizācijas sistēmas un rosinātu iedzīvotājus savus īpašumus pieslēgt centralizētajai kanalizācijas sistēmai, tāpēc, mūsuprāt, izvešanas cenai vajadzētu būt ļoti lielai, – uzsvēra Guntars Dambenieks.
Tiek dots laiks
Decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrs un asenizatoru reģistrs ir jāizveido līdz 2021. gada 31. decembrim. Tas ir arī termiņš, līdz kuram īpašniekiem savos īpašumos ir jāsakārto „izvedamās bedres", ja tās neatbilst krājtvertnēm, infiltrācijas laukiem izvirzītajām prasībām.
– Mūsu uzņēmuma apkalpes zonā iespēja pieslēgt īpašumus centralizētajai kanalizācijas sistēmai ir 438 īpašniekiem, bet 396 tas netiek nodrošināts. Šī statistika pēc informācijas precizēšanas gan nedaudz varētu mainīties, jo, iespējams, atklāsies, ka kādi īpašumi sen ir jau pamesti un neviens tur nedzīvo. Lielāko uzmanību pievērsīsim tiem īpašumiem, kur kanalizācijas tīkliem ir iespēja pievienoties, – atzīmēja Guntars Dambenieks.
Deputāts Andris Dombrovskis akcentēja uzmanību uz to, ka daudzviet Madonas pilsētā izvedamās kanalizācijas bedres nav hermētiski noslēgtas.
– Ja ir augsti gruntsūdeņi, tad liela daļa no gadā sakrātā kanalizācijas bedrē aizplūst un nemaz nav, ko īsti izvest. Ievērojot MK noteikumus, mēs noteiksim minimālo izvešanas biežumu, bet pēc būtības tas jau neatrisinās galveno problēmu – kā cīnīties ar tiem, kas, izmantojot hermētiski nenoslēgtas kanalizācijas bedres, „pieķēzī" dabu ap māju? – jautāja deputāts.
AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka sabiedriskā pakalpojuma sniedzējs savā apkalpes zonā būs tas, kas to visu kontrolēs, pārbaudīs arī dokumentus, vai tiek izvests atbilstoši apstiprinātajiem noteikumiem, tāpat, saskaņojot ar īpašnieku, piekļūs viņa īpašumā izmantotajām decentralizētās kanalizācijas sistēmām, pārbaudīs reģistrā iekļauto informāciju un nepieciešamības gadījumā to labos, kā arī pieprasīs atskaites par izvesto notekūdeņu apjomu utt.
Deputāts K. Udrass interesējās, kā būs ar tām mājām, kas tiek daļēji apdzīvotas, piemēram, tikai vasarā, kā arī pauda bažas, ka iecerētais izvešanas maksas palielinājums būs nepanesams slogs maznodrošinātajiem iedzīvotājiem, tāpat daudzbērnu ģimenēm.
Uzņēmuma vadītājs norādīja, ka ir formulas, kuras pielietojot var ņemt vērā arī mēnešu skaitu, kad īpašums tiek apdzīvots. Uzņēmuma tehniskais direktors Guntis Šahno piebilda, ka izvešanas reizes un līdz ar to – arī maksu var samazināt, krājtvertnes pārbūvējot par septiķiem, kuri jāizved reizi gadā. Turklāt maznodrošinātie iedzīvotāji pēc palīdzības varot griezties sociālajā dienestā.
Samazinās ieņēmumus
Savukārt Madonas novada domes deputāts Andrejs Ceļapīters akcentēja, ka pašvaldībai, pieņemot jebkuru lēmumu, ir jāizvērtē arī sekas. – Šis lēmums viennozīmīgi samazinās ieņēmumus Madonas novada pašvaldības budžetā, jo ieņēmumi tajā ir atkarīgi arī no novadā reģistrēto iedzīvotāju skaita. Cilvēki jau nav muļķi. Tie, kuri, iespējams, lokālpatriotisma vadīti, joprojām Madonas novadā ir saglabājuši deklarēto dzīvesvietu, neraugoties uz to, ka te vairs nedzīvo, droši vien pēc pirmo rēķinu saņemšanas par kanalizācijas izvešanu atbilstoši deklarēto iedzīvotāju skaitam vienkārši pārdeklarēsies. Tas ir viens. Punkts numur divi – ir svarīgi, lai tā spēle būtu interesanta abām pusēm, bet patlaban uzņēmums ir sagatavojis tādu noteikumu projektu, kāds tam ir izdevīgāks. Es gribētu atgriezties pie notikušās sarunas uzņēmējdarbības un teritoriālo jautājumu komitejā, kur spriedām, ka, nosakot teritoriju, uz kuru šie noteikumi attieksies, par galveno atskaites punktu nevar būt ciematu robežas, jo jebkurā no tiem ir arī īpašumi, kuri faktiski ir kvalificējami kā mājas lauku teritorijā, līdz ar to tie attiecīgi būtu jāizslēdz no zonas, uz kuru attieksies minētie noteikumi. Es varu piekrist tam, ka, ja ir iespēja pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai, iedzīvotāji uz to ir jāmudina, bet pakalpojuma cena tāpat ir jānosaka atbilstoši pašizmaksai. Savukārt, ja nav šādas iespējas, ir jānodrošina kanalizācijas izvešanas pakalpojumi iedzīvotājiem atbilstoši regulatora apstiprinātajam tarifam. Tad tas būs tikai sociāli taisnīgi un godīgi pret visiem novada iedzīvotājiem. Ja mēs esam ieguldījuši vairākus desmitus miljonus eiro biezāk apdzīvotu vietu ūdenssaimniecības attīstībā, ne jau tie cilvēki, kuri dzīvo nedaudz nomaļāk no centralizētajiem kanalizācijas tīkliem, pie tā ir vainīgi, ka viņiem šāds pakalpojums netiek piedāvāts. Ja šādus noteikumus apstiprināsim, tas būs stāsts arī par to ietekmi uz budžetu. No šī viedokļa izstrādātais noteikumu projekts par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu un uzskaites kārtību ir pilnīgi garām, jo var droši prognozēt, ka pēc to stāšanās spēkā Madonas novadā deklarēto iedzīvotāju skaits samazināsies par kādiem 400 jeb budžets saruks par apmēram 32 000 eiro gadā. Vai mums, pašvaldībai, tas ir vajadzīgs? – retoriski jautāja Andrejs Ceļapīters.
AS „Madonas ūdens" valdes priekšsēdētājs skaidroja, ka šis nav regulējams sabiedriskais pakalpojums. To var sniegt jebkurš komersants, reģistrējoties pašvaldībā, izpildot prasību minimumu un noslēdzot līgumus ar notekūdeņu attīrīšanas ietaišu īpašniekiem, pie tam ne tikai Madonas novadā, bet arī citviet, kā, piemēram, ar Gulbenes notekūdeņu attīrīšanas ietaisēm.
Vairāki deputāti interesējās, cik vidēji varētu izmaksāt pieslēgšanās centralizētajai kanalizācijas sistēmai. Uzņēmuma vadītājs informēja, ka maksa ir atšķirīga un ir atkarīga no vairākiem faktoriem katrā īpašumā. Viņš minēja, ka tā ir robežās no 1000 līdz 1500 eiro, bet līgumi esot bijuši arī par aptuveni 600 eiro un arī 4000-5000 eiro.
Savā ziņā tā ir arī atbilde uz jautājumu, kāpēc Madonas pilsētā joprojām 388 īpašumi nav pieslēgti kanalizācijas tīkliem un šo iespēju neizmanto arī daļa iedzīvotāju pagastos, kur tas ir iespējams. Cilvēki jau nav vainīgi, ka ir tik nabagi…
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs aicināja deputātus un pagastu pārvalžu vadītājus iedziļināties izstrādātajā saistošo noteikumu projektā par decentralizēto kanalizācijas pakalpojumu sniegšanu un uzskaites kārtību Madonas novada pašvaldībā, kā arī iesniegt priekšlikumus, lai tos varētu izvērtēt un ņemt vērā.
Diskusijas par izstrādāto saistošo noteikumu projektu turpināsies komiteju sēdēs arī martā.
08.03.2019.