Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Tikšanos Madonā apmeklē aktīvākie iedzīvotāji

ŽEŅA KOZLOVA

Autors • 23.10.2023.

Tikšanos Madonā apmeklē aktīvākie iedzīvotāji
Burtu lielums

Uz kārtējo Madonas novada pašvaldības vadības un speciālistu tikšanos ar iedzīvotājiem, kas pagājušajā nedēļā notika Madonā, ieradās ļoti maz interesentu.

Pašvaldības darbinieku Madonas kultūras namā varēja saskaitīt vairāk nekā pārējo pilsētas iedzīvotāju. Vēl mazāk esot bijis vienīgi Barkavā. Tas daudzus pārsteidza. Arī madoniete Marija Miglone pauda izbrīnu, uzsverot, ka pirmoreiz Madonas pilsētā piedaloties tādā sapulcē, kur kultūras nama lielā zāle ir gandrīz tukša. Viņa izteica pārmetumus par nepietiekamo informāciju, organizējot šādu tikšanos, to, ka paziņojums par to netika publicēts "Madonas Novada Vēstnesī". Kā laikraksts "Stars" noskaidroja, šāda paziņojuma pašvaldības informatīvajā izdevumā nebija, jo tikšanās norisinājusies 17. oktobrī, bet "Madonas Novada Vēstnesis" iznācis nākamajā dienā. Acīmredzot no tā jāizdara secinājums – vai nu tikšanās datumi jāpieskaņo pašvaldības informatīvā izdevuma iznākšanai vai otrādi – "Madonas Novada Vēstneša" izdošana jāplāno tā, lai tajā varētu informēt iedzīvotājus par gaidāmajām tikšanām viņu dzīvesvietās.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs, uzrunājot madoniešus, atzīmēja, ka šī ir jau 13. tikšanās no lielajā Madonas novadā šogad astoņpadsmit plānotajām un ka, visticamāk, pēc tam, kad beigsies šis sarunu cikls, nākamajā gadā to uzsāks no jauna, jo vismaz reizi gadā noteikti esot labi pabūt katrā vietā, tikties ar iedzīvotājiem un padiskutēt par dažādām tēmām.
– Divi gadi ir jau pagājuši, kopš dzīvojam lielākā Madonas novadā un esam piedzīvojuši vēl vienu administratīvi teritoriālo reformu, kad četri novadi apvienojās vienā. Iespējams, pēc diviem gadiem šai ziņā piedzīvosim vēl vienas pārmaiņas – Varakļānu novada pievienošanos Madonas novadam, bet varbūt tam būs cits risinājums. Šis laiks pēc reformas ir pagājis dažādās zīmēs – sākot no kopīgu iestāžu veidošanas, uzņēmumu reformām, nodaļu pārstrukturizācijas, saistošo noteikumu pārskatīšanas un daudzām citām lietām. Madonas novads teritoriāli ir trešais lielākais Latvijā. Patlaban Madonas novada domē ir ievēlēti 19 deputāti, bet, ja iedzīvotāju skaits saruks un būs mazāks par 30 000, tad arī deputāti būs tikai 15, bet, ja ne, tad tāpat kā līdz šim – 19. Iedzīvotāju skaits novadā ir viens no galvenajiem pašvaldības izaicinājumiem. To cenšamies sekmēt, sniedzot atbalstu jaunajām ģimenēm un ģimenēm ar bērniem. Madonas novads ir vienīgais, kur bērnudārzs ir par brīvu un ir ieviestas brīvpusdienas skolās līdz pat 12. klasei, – uzsvēra Agris Lungevičs.
Līdzīgi kā citviet arī Madonas kultūras namā gan pašvaldības vadība, gan jomu speciālisti informēja iedzīvotājus par situāciju novadā pēc Administratīvi teritoriālās reformas, sociālo pakalpojumu grozu novada iedzīvotājiem, plānotajām un realizētajām investīcijām novadā, pieejamo atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām, brīvā laika aktivitāšu piedāvājumu, bērnu un jauniešu, kā arī multifunkcionālo centru darbību un atbalsta mehānismiem uzņēmējdarbībai Madonas novadā, iedzīvotāju iespējām līdzdarboties pašvaldības darbā, gan ziņojot par problēmām, gan piedaloties aptaujās, kā arī iesaistoties Madonas novada teritorijas plānojuma izstrādē.
Madoniešus uzrunāja arī Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris. Viņš pastāstīja par lielākiem īstenotajiem projektiem Madonā un iecerēm nākotnē, kā arī izteica pateicību aktīvākajiem pilsētas iedzīvotājiem, kuri bija atnākuši uz šo tikšanos un kuri arī ikdienā informējot par aktuālām problēmām un norādot uz trūkumiem.
Pēc tam sekoja tikšanās dalībnieku jautājumi. Atbildot uz vaicājumu, kur iestrēgusi iedzīvotāju konsultatīvo padomju veidošana, Madonas novada domes priekšsēdētaja vietnieks Aigars Šķēls skaidroja, ka tā neesot malā nolikta, bet tiks aktualizēta pašvaldības nolikumā un nākamajā gadā varētu tikt atvērtas durvis arī pašvaldību konsultatīvajām padomēm.
Madonieti Jeuženiju Adamoviču interesēja, kā tas varot būt, ka teritoriāli trešajā lielākajā novadā Latvijā vairs nebūs nevienas bankas filiāles un senioriem, kuriem nav internetbankas, dzīvesvietā vairs nebūs pieejami banku pakalpojumi klātienē. Madonas novada domes vadība bija spiesta atzīt savu bezspēcību ietekmēt banku optimizācijas procesu un filiāļu slēgšanu novados. Līdzīgi kā attiecībā uz elektronisko cigarešu pārdošanu lielveikalos, tai skaitā tirdzniecības centrā "Rimi" Madonā, kur tam nesen esot atvēlēta "goda vieta" – netālu no lielveikala kasēm.
Tikšanās dalībnieki uzdeva jautājumus par dažādām tēmām, tomēr lielākās diskusijas izraisījās par māju apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem. Madonas pilsētas iedzīvotāju interešu aizstāvības biedrības valdes locekle Jeuženija Adamoviča minēja konkrētus piemērus un pauda neizpratni par to, ka SIA "Madonas namsaimnieks", viņasprāt, nepamatoti palielina uzņēmuma administrēšanas maksu uz 15 santīmiem par kvadrātmetru, tādējādi samazinot daudzdzīvokļu māju naudas uzkrājumus un iespējas tajās veikt remontus; to, ka uzņēmums papildus iekasē naudu kā starpnieks par citiem pakalpojumiem, ko pats nesniedz (2 % apmērā), bet tiek piesaistītas citas firmas. SIA "Madonas namsaimnieks" valdes locekļa Oskara Janoviča komentārs bija īss: "Jūs melojat!", uz ko Jeuženija Adamoviča atbildēja, ka viņa nekad nemelojot.
Iedzīvotājus arī interesēja, kāpēc siltumtarifs SIA "Madonas siltums" apkalpes zonā atšķirībā no daudziem citiem siltumapgādes uzņēmumiem tika samazināts tikai rudenī, nevis pavasarī.
Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs skaidroja, ka tarifi citviet Latvijā galvenokārt samazinājās vasarā, un arī Madonā tas no 104 eiro tika samazināts uz 74,74 eiro par megavatstundu, tuvojoties jaunajai apkures sezonai. Tas, ka visu vasaru spēkā bijis lielais tarifs, kas faktiski bija tarifs siltajam ūdenim, bija saistīts ar lielo energoresursu cenu kāpumu, tai skaitā kurināmā iegādi. Tarifa izmaiņas, samazinoties kurināmā cenai, ir ar laika nobīdi, jo vispirms ir jāizlieto šķelda, kas tika iepirkta iepriekš par daudz lielāku cenu, nekā paredzēta tarifā.
Kaut arī tikšanās Madonas kultūras namā bija maz apmeklēta, tomēr tajā iezīmējās vairākas tēmas, kam pievērsties arī nākamajos laikraksta numuros, kā, piemēram, kāpēc Madonā vasarā tik dārgs karstais ūdens, iespējām noteikt teritorijas, kurās būtu aizliegts atvērt jaunas spēļu zāles, vai cik ilgi iedzīvotājiem jāgaida atbilde uz pašvaldībai iesūtītajiem jautājumiem.

24.10.2023.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px