Jau labs laiciņš pagājis, kopš Madonā uzvirmoja kaislības, kad daudzdzīvokļu māju vecākos un dzīvokļu īpašniekus SIA „Madonas namsaimnieks" (Namsaimnieks) nostādīja fakta priekšā, proti, ka tiks paaugstināta administrēšanas maksas sadaļu no 5, 6, 7 uz 9, 10, 11 eirocentiem par kvadrātmetru (kā kurā mājā), kā saka, „ātri un bez dejām".
Vairākās mājās, kuras tam nepiekrita, tika sasauktas iedzīvotāju sapulces, un arī tad iedzīvotājiem tika piedāvātas divas iespējas – vai nu piekrist Namsaimnieka vienpersoniski izvirzītajiem nosacījumiem par administrēšanas sadaļas paaugstināšanu, vai parakstīties par brīdinājuma saņemšanu, ka tiks pārtraukta mājas apsaimniekošana.
Arī Madonas kultūras namā notikušajā iedzīvotāju sapulcē SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns, skaidrojot nepieciešamību palielināt administrēšanas maksu, bija nelokāms un pārliecināts par savu taisnību, izmaksu pamatotību un droši vien arī veidu, kā par to tika informēti dzīvokļu īpašnieki, izsūtot paziņojumus. Gandrīz vai kā karā – ne soli atpakaļ jeb ne eirocentu mazāk!
Vairāki māju vecākie un arī iedzīvotāji, izprotot, ka viss kļūst dārgāks un arī administrēšanas maksa nav mainīta daudzus gadus, jautāja – vai tiešām nav iespējams vienoties par kompromisu, palielinot administrēšanas maksu par vienu, diviem, nevis par četriem pieciem centiem? Šis jautājums, kaut gan pagājuši vairāki mēneši, tiek uzdots joprojām – gan Madonas novada pašvaldībai, gan laikraksta „Stars" redakcijai.
Šajās dienās, sazinoties ar Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieku Ivaru Miķelsonu, saņēmu cerīgu apgalvojumu, ka kompromiss noteikti tiks atrasts un jau drīzumā varētu būt būtiski risinājumi. Katrā ziņā pārsteidzīgu lēmumu par daudzdzīvokļu māju turpmāko apsaimniekošanu Madonas pilsētā nebūšot.
Arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs uzsvēra, ka viņš ir kategoriski „pret", ka pašvaldības uzņēmums uzteiktu līgumus un atteiktos no daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas Madonas pilsētā.
– Tāda pozīcija nevar būt. Protams, iedzīvotājiem par māju apsaimniekošanu ir jāmaksā, bet par to, cik daudz jāmaksā, cik lieliem jābūt administrēšanas izdevumiem, ir jādiskutē. Taču iestāties nelokāmā pozā šajā gadījumā nevar – pirmkārt jau tāpēc, ka tas ir pašvaldības uzņēmums un jābūt komunikācijai ar cilvēkiem, ir jāskaidro izmaksu pamatotība. Otrkārt, domāju, arī privātais, piedāvājot pakalpojumu, diskutē par katru šī pakalpojuma izmaksu sastāvdaļu un nenostājas pozā neatkarīgi no tā, vai pakalpojums tiks izmantots vai ne. Par to ir jārunā, jo sava daļa taisnības ir abām pusēm. Ieņēmumi, ko Namsaimnieks, apsaimniekojot mājas, saņem par to administrēšanu, nav lieli, bet arī iedzīvotājiem tie veido pozīciju un samazina naudas uzkrājumu remontdarbu veikšanai mājās. Ir jābūt diskusijai, nevis nostājai, ka, ja nebūs tā, kā es saku, pakalpojums netiks sniegts. Varbūt pat septiņas reizes iedzīvotājiem jāstāsta, un, ja vēl astotajā reizē nevar vienoties, tad varbūt ir jādomā par citu apsaimniekotāju, ja piedāvājums šķiet par dārgu, ir iespēja izvēlēties citu apsaimniekotāju, kurš piedāvātu mazāku maksu. Katrā ziņā ir jābūt komunikācijai. Tad varbūt iedzīvotāji sapratīs izmaksu pamatotību vai arī viņi spēs pārliecināt par pretējo. Bet šajā gadījumā, manuprāt, trūka tieši skaidrojuma, kad nebija diskusijas un tika izteikts kategorisks paziņojums: maksājiet – vai arī mēs vairs jūsu māju neapsaimniekosim, bet pašvaldības uzņēmums, kā jau minēju, tā nevar rīkoties, ir jāmeklē kompromiss. Tas, ka administrēšanas maksa paaugstināsies, arī ir skaidrs, cits jautājums – cik lielā mērā un kādos termiņos. Turklāt tas viss ir jāpamato, līdzīgi kā pakalpojumu tarifa projektus iesniedzot Regulatorā, kas izvērtē iecerēto tarifa paaugstināšanas pamatotību. Pirms tas tiek apstiprināts, notiek diskusija, iedzīvotāju uzklausīšanas sanāksme. Tarifa projekts tiek iesniegts laikus, nākamajā dienā jaunais tarifs nestājas spēkā, un iedzīvotājiem ir iespēja izteikt savu viedokli un saņemt atbildes uz interesējošajiem jautājumiem. Līdzīgi jārīkojas, arī palielinot administrēšanas sadaļu, jo mērķis ir pakalpojuma kvalitāte, informācija un izmaksu pamatošana, – akcentēja Agris Lungevičs.
17.10.2018.