Lai gan kopš Varakļānu un Madonas novadu apvienošanās pagājuši tikai daži mēneši, varakļānieši nebūt „nesnauž”, un kā līdz šim bijuši, tā joprojām ir savu dzimto pusi mīloši, sargājoši un patiesi ieinteresēti visos šeit notiekošajos procesos, sākot ar izglītību un kultūru, beidzot ar dažādiem saimnieciska un arī civila rakstura jautājumiem. Lai atbildētu uz iedzīvotāju jautājumiem par visu viņiem aktuālo, otrdien Varakļānu kultūras namā norisinājās tikšanās ar Madonas novada domes darbiniekiem.
Varakļānu apvienības pārvaldes vadītāja Karīna Tropa, atklājot tikšanos,
uzrunāja klātesošos: — Paldies ikvienam, ka esat atraduši iespēju un
izbrīvējuši laiku šovakar būt šeit un piedalīties iedzīvotāju sanāksmē.
Tās mērķis ir kopīgi pārrunāt aktuālos jautājumus, dalīties ar
informāciju un arī meklēt risinājumus situācijām, kas tos prasa. Ir
izmaiņas normatīvajos aktos, tāpat iedzīvotāju vajadzībās, tādēļ,
manuprāt, ir būtiski sanākt kopā, pārrunāt aktualitātes un neskaidrības,
jo tas palīdz turpmākajā ikdienas darbā. Izsludinot informāciju par
iedzīvotāju sanāksmi, jums tika dota iespēja jau iepriekš iesniegt
jautājumus, uz kuriem gribat dzirdēt atbildes, kā arī norādīt, kādus
Madonas novada domes speciālistus vēlaties redzēt sanāksmē. Aicinu būt
drošiem, atvērtiem, vaicāt, iesaistīties debatēs un ceru, ka mums
izdosies saturīgas, vērtīgas un cieņpilnas sarunas. Sanāksmes pirmajā daļā pašvaldības pārstāvji vispirms iepazīstināja varakļāniešus ar sevi un pārstāvētajām nodaļām vai darba pienākumiem. Bijušā Varakļānu novada priekšsēdētājs, Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks izglītības, uzņēmējdarbības un civilās aizsardzības jomā Māris Justs uzsvēra, ka domes vadība un visi trīs tās vietnieki, kā arī pārējie speciālisti, neraugoties uz to, ka katram, ir savi pienākumi konkrētajās pārvaldības jomās, ikdienā strādā plecu pie pleca un visus jautājumus izskata kopīgi.
Attīstības nodaļas vadītāja Ilze Vogina iepazīstināja Varakļānu iedzīvotājus ar visām šīs nodaļas pārziņā esošajām jomām. Domājot par novada iedzīvotājiem, ļoti būtisks jautājums ir pakalpojumu nodrošinājums uz vietas, tāpēc izglītības piedāvājumus teritorijās cenšas maksimāli saglabāt. Darba vietas, ko rada uzņēmēji, rezultējas zemā bezdarba līmenī. Lepojamies ar vienu no lielākajām delegācijām gan lielajos, gan bērnu dziesmusvētkos, kā arī ar lielu kultūras namu, bibliotēku skaitu, tāpat vienotajiem klientu apkalpošanas centriem, kas uz vietas novada iedzīvotājiem sniedz dažādus pakalpojumus. Sports ir neatņemama Madonas pilsētas un novada ikdienas sastāvdaļa, tāpēc savu mirkli uzmanības izpelnījās arī aktīvās atpūtas joma. Bērnu un jauniešu centri un multifunkcionālie centri ir vietas, kur katrs var pavadīt laiku, tostarp arī Varakļānos. Interaktīvās kartes savukārt sniedz informāciju par pakalpojamiem, bet domes rīkotie grantu konkursi daļai iedzīvotāju noteikti ir saistoši, jo, pateicoties tiem, ir iespēja rast finansējumu ideju pārveidošanai realitātē. Lai mūsu kopīgais novads attīstītos un plauktu, tā sākumpunktā ir projekti, tāpēc Projektu ieviešanas nodaļas vadītāja Klinta Galeja īsumā pastāstīja gan par nodaļas darba pienākumiem, gan projektiem, kādus tā realizē, un par šobrīd galvenajiem projektiem novadā un Madonas pilsētā, kā arī Varakļānos. Par nekustamā īpašuma pārvaldības un plānošanas jautājumiem gana padziļinātu ieskatu sniedza Ramona Vucāne, bet vides un energopārvaldības speciāliste Lelde Celmiņa informēja par būtisko šajā nozarē. Nākotnē sekos atkārtota sapulce par teritorijas plānojuma risinājumu, un līdz tam varakļānieši tiek aicināti iesniegt gan savus ierosinājumus un priekšlikumus, gan iebildumus ar to saistītajiem jautājumiem.
Pēc speciālistu uzstāšanās sekoja debašu jeb jautājumu un atbilžu daļa. Viens no sanāksmes aktīvākajiem apmeklētājiem – biedrības „Varakļānu attīstībai" valdes loceklis Viktors Vilkaušs – interesējās par to, vai plānots turpināt uzņēmējdarbības ideju un iniciatīvu atbalstam paredzētā projekta realizāciju, veicot ēkas rekonstrukciju un piebūves būvniecību Rīgas ielā 11. Projekta ietvaros bija iecerēta ideja uzbūvēt uzņēmējdarbības veicināšanas centru vai atbalsta centru, un arī vizuālās skices toreiz šķitušas ļoti skaistas, Varakļānu pilsētas ainavā iederīgas. Viktors vaicāja, vai projekta ideja nav pazudusi un vai to iecerēts saglabāt. Māris Justs, uzklausot jautājumu, atbildēja, ka šobrīd uzņēmējdarbības projektiem būs iespēja vēl pretendēt uz finansējumu, bet izskatā, kādā projekts bijis parādīts skicēs, visticamāk, tas realitātē īstenots netiks. Turklāt projekts bija izstrādāts kā ideju koncepts, nevis tehnisks projekts. Pagaidām šī ideja ir „iepauzēta". Pārējie jautājumi bija praktiski – par lokālplānojumiem un zonējumiem; par to, kas notiek ar iesniegumiem zonējuma maiņai, un par tūrisma un informācijas centra funkcijām; par atbildību pret pienākumiem, jo, kā norādīja Viktors Vilkaušs, vēl šodien atbilstoši nefunkcionē informācijas atjaunošana Tūrisma atbalsta punktā – tur redzama novecojusi informācija.
Pārējie sanāksmes dalībnieki interesējās par vidusskolas likteni nākotnē, ugunsdzēsēju depo, patvertnēm un citiem civilās aizsardzības punktiem, kā arī ceļu infrastruktūru, ceļu segumu atjaunošanu, ēku uzturēšanu un apsaimniekošanu. Visus jautājumus plaši iztirzāt nemaz nav iespējams, taču liels prieks un gandarījums, ka varakļānieši bija tik aktīvi un izmantoja iespēju ne tikai uzklausīt, bet tikt uzklausītiem, kārtējo reizi pierādot, ka ir savas dzimtās vietas patrioti. Sanāksmes noslēgumā gan Viktors Vilkaušs, gan pārējie tās dalībnieki atzina – tikšanās ar iedzīvotājiem bija saturīga un konstruktīva. Tā apliecināja, ka sabiedrībai ir liela interese par Varakļānu turpmāko attīstību un gatavība līdzdarboties. Saruna notika cieņpilnā, pozitīvā gaisotnē, un tika gūtas atbildes uz vairumu iedzīvotājiem svarīgu jautājumu.
17.10.2025.