23. martā Madonas novada pašvaldības finanšu un attīstības komitejas sēdes laikā plašākas diskusijas raisījās par Mīlestības graviņas projektu, kas iekļauts Madonas novada Attīstības programmas 2013.-2021. gada aktualizētajā investīciju plānā. Daļa deputātu vērtēja, ka projekts ir pat nokavēts – jau sen nepieciešams attīstīt Madonas centru, lai to padarītu pievilcīgāku gan iedzīvotājiem, gan tūristiem. Tikmēr opozīcija projektu raksturoja kā pārāk dārgu brošu esošā budžeta apstākļos, kā arī pārmeta domes vadībai komunikācijas stilu.
Vide jāattīsta, nauda jāmeklē
Skatot jautājumu par nepieciešamību aktualizēt Madonas novada attīstības programmas 2013.-2021. gadam investīciju plānu (2018.-2021. gadam), deputāts Andris Dombrovskis uzsāka diskusiju: – Plānā esošais Mīlestības graviņas projekts, manuprāt, ir mazliet par ātru priekš mums šobrīd. Mums ir iedzīvotāji, kuriem nav, kur dzīvot. Vai tiešām vajadzīga graviņa? Neviens gan projektu mums nav prezentējis, varbūt tiešām uztaisīts kosmoss. Par šiem plāniem visu uzzinām no preses relīzēm un „Stara".
Viedokli paturpināja deputāts Andrejs Ceļapīters, piesaucot budžeta deficītu šā gada pašvaldības budžetā, kā arī prognozēto pašvaldību budžetu stagnāciju nākamajos gados. – Notiek lielie projekti, piemēram, vidusskolā, kur vēl nezinām, cik daudz papildu finansējuma vajadzēs. Tur naudu esam piešķīruši jau vairākkārt, vairāk nekā pie citiem iesāktiem projektiem. Šādu brošu jeb skaistumprojektu ieviest ir neīstais laiks, – uzskatu pauda Andrejs Ceļapīters.
Izskanot pieņēmumiem, ka projekts tiek bīdīts priekšvēlēšanu noskaņās, tika atbildēts, ka projekta iniciatīva nākusi no attīstības nodaļas, un tās vadītāja Ilze Vogina arī paskaidroja, kāpēc: – Jau vairākus gadus iedzīvotāji intensīvi aicina iekārtot, labiekārtot šo teritoriju. Projekts par Mīlestības graviņu bija iestrādāts jau 2014. gada attīstības programmas plānā, pagājušajā gadā uzsākām labiekārtojuma projekta izstrādi, un nu tas ir izstrādāts. Labiekārtojums pilsētas centrā ir ļoti svarīgs. To parāda arī anketēšanas rezultāti, kur katrs ceturtais iedzīvotājs ir uzsvēris tieši Mīlestības graviņu kā attīstāmo objektu. Iedzīvotājiem ir svarīgi ne tikai dzīvokļi un darbavietas, bet arī vide. Izskanot iedzīvotāju viedokļiem, vairākkārt ir uzsvērts, ka gribas teritoriju, kas būtu piemērota atpūtai ar ģimeni. Mīlestības graviņas projekts arī būtu piemērots visām vecuma grupām un aktivitāšu veidošanai sadarbībā ar teju vai visām Madonas kultūras un izglītības jomas iestādēm. Neatkarīgi no tā – ir vai nav vēlēšanu gads, attīstības nodaļa strādā pēc noteiktajiem mērķiem un prioritātēm, kur ietilpst arī centra teritorijas attīstīšana un labiekārtošana.
Ilze Vogina arī komentēja radušos pārpratumu, ka projekta īstenošanai it kā tiktu plānots ņemt kredītu 900 tūkstošu eiro apmērā. Projekts idejiski esot iesniegts „Covid-19" plānotā granta saņemšanai, un finansējuma piesaistīšanai prioritāri tiek cerēts uz šāda granta saņemšanu vai arī citām atbalsta sistēmām.
Domes priekšsēdētājs Agris Lungevičs papildināja: – Šobrīd principā aktualizējam investīciju plānu, netiek lemts par kāda finansējuma piešķiršanu. Paralēli notiek iepirkums, lai vispār saprastu izmaksas. Kad tas būs zināms, skatīsimies, kā finansēt, par ko būs atsevišķs domes lēmums.
Projekts – sen nokavēts
Ainavu arhitekte Agnese Silupa izteica vērtējumu, ka Mīlestības graviņas projekts pat nāk par vēlu, „ņemot vērā aktualitāti un vitālo nepieciešamību attīstīt pilsētvides sirdi – centru".
Tam piekrita domes izpilddirektors Ivars Miķelsons. – Nupat izbūvētas četras jaunas katlumājas, nomainīti katli Madonas katlumājā, lai nepaceltu siltuma tarifu. Bet šādi dārgi projekti nav ikdienā saredzami un sataustāmi. Arī no 15 uzbūvētiem dzīvokļiem labumu gūs varbūt 20, 30, 45 cilvēki. Graviņa – tas ir absolūts visu madoniešu un novada iedzīvotāju ieguvums – tūrisma attīstības ieguvums. Uz Eiropas naudas špricītes sēžot, var arī nekas nenotikt. Vai tādēļ gaidīsim? Ja nevaram dabūt Eiropas naudu, dalām projektu divās, trijās, četrās daļās, bet taisām. Pandēmija jūlijā diemžēl nebeigsies. Būs otrais, trešais, vēl devītais vilnis. Cilvēkiem būs kaut kur jāiet, kaut vai iziet cilvēcīgos apstākļos izdzert kafijas krūzi, nevis automašīnā vai apkārt vazājoties. Kā to var nesaprast? Esmu šokā par šādu mēģinājumu noraut projektu, – brīnījās Ivars Miķelsons.
Arī deputāte Antra Gotlaufa uzsvēra, ka pilsētas sakoptības jautājums figurē jau aptuveni 20 gadu. – Jebkurš, kurš pie mums iebrauc, aizrāda, ka Madonas centrā nav, ko redzēt. Esam jauna pilsēta. Šī varētu būt pievienotā vērtība arī jaunajam novadam. Jā, var strīdēties par detaļām, bet visnotaļ projektu atbalstu un priecājos, ka beidzot ir iekustējies, tas, par ko runājam gadu gadiem, – secināja Antra Gotlaufa.
Kur pārējie solītie projekti?
Tikmēr deputāts Artūrs Grandāns pauda viedokli, ka projekta ideja esot forša, bet komunikācijas veids – ne īpaši izdevies. Pie viņa vērsušies iedzīvotāji ar jautājumiem par to, kur tad palicis estrādes, mūzikas skolas un citi projekti?
– Cilvēkiem tas tā ir nolasījies, ka gadu gadiem kā stāvēja, tā stāv muzeja izstāžu zāles, mūzikas skola, estrāde, bet te pēkšņi – Mīlestības graviņas projekts. Sanāk, ka esam apsolījuši to, kam vēl neesam nemaz pie finansējuma tikuši, – komentēja Artūrs Grandāns.
Ilze Vogina skaidroja, ka nekur nav pazuduši arī šie minētie projekti – tie ir investīciju plānā. Vidēji projekta izstrāde var ilgt 4-5 gadus. – Mūzikas skola un muzeja pieejamība ir kā prioritārie darbi, pie kā tiek strādāts. Viens projektēšanas process notiek ātrāk nekā otrs, bet jaunu plānu plānošana nenozīmē, ka citi ir mazāk svarīgi.
Par estrādi Agris Lungevičs piebilda, ka projekts tiek dalīts pa daļām, lai pēc iespējas varētu realizēt vienu vai vairākas projekta kārtas. Priekšā vēl aptuveni gadu ilga tehniskā projekta izstrāde. Arī stadiona projektam esot iegādāta nepieciešamā zeme, par projektu varētu lemt „jaunā dome".
Prezentē projektu deputātiem
Pēc deputāta Artūra Čačkas pārmetuma, ka deputāti līdz šim saņēmuši tikai virspusēju informāciju par Mīlestības graviņas projektu, Agnese Silupa klātesošos zoom sēdē iepazīstināja ar plānotajiem darbiem un ieceres vizualizāciju. Laikraksts „Stars" jau iepriekš informēja, ka projekts paredz Mīlestības graviņā izveidot skatu platformas, pastaigu takas, dažādus vides objektus, atpūtas vietas un daudz ko citu.
Uz Artūra Čačkas jautājumu par to, vai pastaigu laipām, kas vijas pie un pāri strautam, bērnu drošības nolūkos nevajadzētu paredzēt norobežojošās margas, attīstības nodaļas pārstāves informēja, ka dziļākajā vietā strauts ir vien 15 centimetru dziļš, savukārt laipa šai vietā plānota maksimāli pietuvināta zemes līmenim. Līdz ar to kopējais augstums iespējamam kritienam varētu būt vien 20 centimetru. Deputāts
Andris Dombrovskis smejoties atsauca atmiņā graviņu no savas bērnības: – Graviņa vispār bija šausmīga, ar pārkritušiem kokiem pār upīti. No skolas nācām un skrējām šiem kokiem pāri, kritām strautiņā un kā mori gājām mājās. (Smejas.) Ja iekrīt tajos 20-30 centimetros, tā nav nekāda problēma.
Agnese Silupa piebilda, ka šis koncepts un arī deputāta minētais piemērs sasaucas ar rakstnieces Ilzes Indrānes teikto par „Lazdu laipu" – tai jābūt riskantai tāpat kā jauniešu vēlmei tikt pāri grūtībām un, grāvī iekritušiem, tajā nepalikt.
Domes ārkārtas sēdē Madonas novada pašvaldības domes deputātu vairākums ar 1 balsi „pret" (Andrejs Ceļapīters) un trim „atturas" (Andris Dombrovskis, Artūrs Grandāns, Valentīns Rakstiņš) nolēma aktualizēt Madonas novada Attīstības programmas 2013.-2021. gadam investīciju plānu (2018.-2021. gadam).
31.03.2021.