Savā laikrakstā jau informējām, ka pērnā gada 13. decembrī Satversmes tiesā tika saņemts 20 Saeimas opozīcijas deputātu pieteikums, kurā apstrīdēti Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumi, kas paredz līdz ar šī gada pašvaldību vēlēšanām Madonas novadā iekļaut Varakļānu pilsētu un pagastu un Murmastienes pagastu.
Pēc mēneša – likuma noteiktajā kārtībā – 13. janvārī kļuva zināms, ka Satversmes tiesā ir ierosināta lieta, kurā apstrīdēti Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumi, kas paredz līdz ar šī gada pašvaldību vēlēšanām Madonas novadā iekļaut Varakļānu pilsētu un pagastu un Murmastienes pagastu.
Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas netika pieņemtas atbilstoši labas likumdošanas principam. Likumdevējs nav ņēmis vērā arī Latviešu vēsturisko zemju likumā noteikto. Apstrīdētās normas esot pretrunā ar šo likumu, jo paredz Latgales vēsturiskajai zemei piederīgā Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas gandrīz pilnībā ietilpst Vidzemes vēsturiskajā zemē. Tāpat pieteikuma iesniedzēju ieskatā likumdevējs rīkojies patvaļīgi, neņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas kritērijus, un nav pienācīgi izsvēris vietējās kopienas intereses, proti, konkrētā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocības un trūkumus.
Tiesa uzaicinājusi Saeimu līdz martam iesniegt atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir jūnijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
Atgādinām, ka 2024. gada vasarā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma valdības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) virzītos grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, nosakot Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam. Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Varakļānu novada pašvaldībai konsultatīvos nolūkos līdz 2021. gada 1. oktobrim bija jāorganizē publiskā apspriešana par Varakļānu novada apvienošanos ar apkārtējiem novadiem administratīvi teritoriālās reformas mērķu sasniegšanai. Organizētās aptaujas rezultāti parādīja, ka gadījumā, ja administratīvi teritoriālās reformas gaitā tiks lemts par Varakļānu novada apvienošanu, iedzīvotāju absolūtais vairākums vēlētos, lai tas būtu Madonas novads.
VARAM, izvērtējot administratīvi teritoriālās reformas mērķus, jau pirms dažiem gadiem plānoja Varakļānu novadu apvienot ar Madonas novadu un šādu vēlmi vairākās aptaujās pauda arī novada iedzīvotāji, iepriekšējā, 13. Saeima lēma to apvienot ar Rēzeknes novadu. Satversmes tiesa iepriekš atzina, ka 13. Saeimas lēmums neatbilst valsts pamatlikumam.
Likuma izmaiņas stājās spēkā 2024. gada 30. jūnijā, lai regulētu Varakļānu novada pašvaldības un Madonas novada pašvaldības darba turpināšanu līdz 2025. gada pašvaldību vēlēšanām, kā arī noteiktu 2025. gada pašvaldību vēlēšanu norises un izsludināšanas kārtību attiecībā uz Varakļānu novada un Madonas novada administratīvajām teritorijām.
Nu 20 Saimes opozīcijas deputāti atkal uzjundījuši Varakļānu novada lietu, par ko, kā to varēja vērot televīzijas sižetos, vietējie pauž sašutuši, jautājot, kad vienreiz daži Saeimas opozīcijas deputāti liks mieru Varakļāniem. Pie tam daļai no viņiem ar šo novadu pat nav nekāda saistība, lai viņi lemtu par tā nākotni.
Bet attiecībā uz 2025. gadā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām šis Satversmes tiesas lēmums nekādu iespaidu neatstās. Centrālās vēlēšanu komisijas sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Vaivars „Staram" skaidroja: „2025. gada pašvaldību vēlēšanas tiek organizētas, atbilstoši pašreiz spēkā esošajam regulējumam. Fakts, ka tiesā tiek apstrīdēta Varakļānu novada pievienošana Madonas novadam, šīs vēlēšanas neietekmē. Jebkādas izmaiņas šajā jomā ir iespējamas tikai pēc tiesas lēmuma."
21.01.2025.