31. augusta domes sēdē tika apstiprināti vienoti saistošie noteikumi Nr. 31 „Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas un izķeršanas noteikumi Madonas novadā", tā kā pēc administratīvi teritoriālās reformas novada teritorijā bija spēkā dažādi saistošie noteikumi – līdzšinējā Madonas un Cesvaines novadā.
Noteikumu mērķis ir nodrošināt veselīgu un tīru vidi Madonas novadā, lai mājas dzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un dzīvniekiem, nodrošināt mājas dzīvnieku reģistrāciju un uzskaiti, samazināt mājas dzīvnieku radīto traumu skaitu, novērst dzīvnieku infekcijas slimību izplatību, kā arī dzīvnieku klaiņošanu.
Paralēli valsts normatīvajos aktos minētajam, Madonas novada pašvaldība tostarp noteikusi, ka: mājas dzīvnieka īpašnieks nodrošina, lai kaķim, kuram nav implantēta mikroshēma, atrodoties ārpus tā īpašnieka valdījumā vai turējumā esošas teritorijas, būtu aplikta kakla siksna ar norādi par tā īpašnieka tālruni vai kaķim ir kupēts auss galiņš; mājas dzīvnieka īpašniekam ir pienākums nodrošināt, lai mājas dzīvnieks būtu identificējams. Gadījumā, ja mājdzīvnieks pazudis, saimniekam nekavējoties par to jāziņo Madonas novada dzīvnieku patversmei vai Madonas novada pašvaldības kārtībniekiem (kontaktinformācija ir norādīta pašvaldības mājaslapā internetā www.madona.lv un pieejama administratīvi teritoriālo vienību pārvaldēs). Nedrīkst pieļaut, ka mājas dzīvnieki rada netīrību daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un sabiedrisko ēku telpās, kā arī novada sabiedriskajās vietās; mājas dzīvniekus nedrīkst barot daudzdzīvokļu māju koplietošanas telpās. Suņa īpašniekam pastaigas laikā pilsētas vai ciema teritorijā – publiski pieejamā teritorijā neatkarīgi no īpašuma piederības veida – līdzi jābūt iepakojumam suņa ekskrementu savākšanai, kas pēc pieprasījuma jāuzrāda Madonas novada pašvaldības kārtībniekam.
Madonas novada administratīvajā teritorijā, nodrošinot labturību un apzīmēšanu (aplikta kakla siksna vai kupēts auss galiņš), sterilizētu bezsaimnieka kaķi atļauts izmitināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju koplietošanas telpās un tām piegulošajās teritorijās, ja par to ir lēmusi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība un ir saņemts rakstisks saskaņojums no daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas pārvaldnieka, kā arī daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas vai zemes vienības, kurā tiek barots bezsaimnieka kaķis, īpašnieks vai tā pilnvarotā persona īpašuma robežās ir atbildīgs savā apsaimniekotajā teritorijā par normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz bezsaimnieka kaķa turēšanu un labturību, tai skaitā nodrošinot šādu dzīvnieku sterilizāciju, vakcināciju pret trakumsērgu un veterinārmedicīnisko aprūpi. Deputāte Sandra Maksimova jautāja, kā izprotama atbildība par sterilizētiem bezsaimnieka kaķiem; arī kolēģis Andrejs Ceļapīters sprieda, ka nereti šādi kaķi nemaz nav konkrētās mājas iedzīvotāju pamesti, bet gan radusies kā kopēja sabiedriskā problēma, tādēļ atbildību par to nevarētu uzlikt konkrētam īpašniekam. Deputāts Kaspars Udrass skaidroja, ka bezsaimnieka kaķu gadījumā pašvaldībā tiek realizēta programma „noķer-sterilizē-atlaiž" (NSA). – Tie, kas šo programmu īsteno, nevar katrā daudzdzīvokļu mājā aiziet un redzēt, ka kāds kaķis ir slims vai jauns kaķis parādījies, to var tikai vietējie iedzīvotāji, kas tur dzīvo. Tad būtu jāziņo pašvaldībai vai biedrībai, tad ķer un risina, ne par mājas naudu, bet gan tā ir pašvaldības atbildība NSA programmu realizēt. Bet pašvaldība nevar katrā mājā šo situāciju redzēt. Biedrība cenšas, cik var, gribētu uzslavēt, tur nav problēma, – komentēja Kaspars Udrass.
Aigars Šķēls piebilda, ka praktiskās darbības, kā visiem kopā risināt bezsaimnieka kaķu „koloniju" problēmas, jau tiek veiktas, taču ar šiem noteikumu punktiem tiek noteikta mājas kopīpašnieku līdzatbildība par šādas „kolonijas" eksistenci.
Tāpat noteikts, ka Madonas novada pilsētu un ciemu zaļajā zonā un mežā, ārpus norobežotās teritorijas, suns var atrasties bez pavadas īpašnieka (turētāja) uzraudzībā un redzeslokā, kādā īpašnieks (turētājs) spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību, izņemot šādas teritorijas: bērnu atpūtas un rotaļu laukumos; izglītības iestāžu teritorijās; stadionos un sporta laukumos; publiskos dārzos, parkos, skvēros, kapsētās; brīvdabas estrādēs; vietās, kur tas aizliegts ar speciālām zīmēm.
Deputāte Vita Robalte tika rosinājusi iekļaut punktu, ka mājdzīvnieku īpašniekiem dzīvokļos jānodrošina, lai suns ar ilgstošu riešanu netraucētu citus mājas iedzīvotājus. Tomēr tika secināts, ka jau šobrīd šāda prasība ir noteikta valsts normatīvos, un iedzīvotājiem ir iespēja piesaistīt valsts policiju šādu situāciju risināšanā. Kaspars Udrass piebilda, ka mūsdienās ir pieejamas pretriešanas siksniņas; Madonā esot zināmi vismaz 10 suņu saimnieki, kas veiksmīgi tādas jau izmanto.
Saistošajos noteikumos arī atrunāta klaiņojošo vai bezpalīdzības stāvoklī nonākušu mājas dzīvnieku izķeršana, tostarp prasība jebkurai personai nekavējoties paziņot par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku patversmes darbiniekam.
Madonas novada pašvaldības dome lēma apstiprināt Madonas novada pašvaldības saistošos noteikumus Nr. 31 „Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas un izķeršanas noteikumi Madonas novadā", nosūtot tos atzinuma sniegšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Noteikumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis".
16.09.2022.