Uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komitejas sēdē 14. aprīlī informatīvi tika skatīts jautājums par ielas nosaukumu maiņu. Madonas novada pašvaldība esot saņēmusi vēstuli no biedrības „4. maija deklarācijas klubs", kuri konstatējuši – Latvijā tikai vienā pilsētā, Aglonā, ir 4. maija iela. Viņu priekšlikums bijis visām pašvaldībām izskatīt, vai nav iespējas kādu no ielām pilsētā vai pagastos nosaukt par 4. maija ielu vai Neatkarības ielu.
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris pauda viedokli:
– Cik par šo jautājumu esam diskutējuši, neesmu pret 4. maija, Brīvības vai Neatkarības ielu Madonā. Tas būtu patriotiski. Izskanēja priekšlikums tā pārsaukt Orehozujevas ielu, bet, manuprāt, tas nebūtu piemērotākais variants. Tā ir diezgan dīvaina iela kā tāda, jo uz tās nav nevienas adreses. Tikai iela ar tādu nosaukumu. Daudzi arī nezina, kas ir Orehozujeva, kāpēc iela tā nosaukta. Tādēļ Orehozujevas ielu varētu pārsaukt, piemēram, kādas mūsu sadraudzības pilsētas vārdā. Tikmēr, manuprāt, 4. maija, Neatkarības vai Brīvības ielai būtu jābūt kādai centrālākai ielai, kas būtu cienīga nest šādu nosaukumu.
Domes priekšsēdētāja vietnieks Ivars Miķelsons piekrita, ka šis būtu piemērots brīdis pārsaukt padomiskos, tā laika aktuālos nosaukumus, kas vairs neatbilst brīvās, neatkarīgās Latvijas situācijai. Viņš rosināja primāri pārskatīt Martas Riekstas ielas pārdēvēšanu, kas jau iepriekš ticis viļāts kā karsts kartupelis.
– Varbūt cilvēkiem, kuriem psiholoģiski un emocionāli ir smagi rakstīt savu adresi tās ielas nosaukumā, kas šķiet nepieņemama, to būtu būtiskāk nomainīt vispirms? – bilda Ivars Miķelsons.
Jāatgādina, ka M. Riekstas ielu 2007. gadā aicināja pārsaukt Visvaldis Lācis. Kā viņš to pamatoja – Marta Rieksta ir piedalījusies latviešu iznīcināšanā, un viņas vārdā nosauktā iela ir kā piemineklis komunistiskajai ideoloģijai. Ziņu aģentūras „LETA" 2007. gada 13. novembra raksts vēsta, ka Marta Rieksta 1939. gadā beigusi Cesvaines ģimnāziju. Pēc padomju varas iedibināšanas viņa bijusi tik aktīva komjauniete, ka kļuvusi par Madonas apriņķa vecāko pionieru vadītāju. Rieksta bijusi to komjauniešu vidū, kuri saņēmuši ieročus un izveidojuši strādnieku gvardes rotu. Rotas kaujinieki aizturējuši diversantus un vietējos bandītus.
Cesvaines vidusskolas skolotāja Ilga Holste 2003. gadā „Starā" rakstīja: „Citi stāstīja, ka viņa bijusi ļoti nežēlīga, pat sadistiska pret Madonas cietumā nonākušajām sievietēm." Saņemtas arī liecības, ka 1941. gada jūnijā, kad Madonas stacijā vēl stāvējis izsūtāmo ešelons, rajona partijas komitejai lūgts, lai no ešelona atbrīvo radinieka bērnus – mazuļus. Partijas komitejā bijusi arī Rieksta, kas asi iebildusi pret šādu iespēju un teikusi, ka šie mazuļi vispār neesot pelnījuši, lai dzīvotu, pausts aģentūras „LETA" rakstā.
Tomēr citā laikraksta „Stars" rakstā „Ķīviņi ap Martas Riekstas ielu nerimst" žurnālists Egils Kazakevičs tika uzsvēris, ka nekas vairāk kā mutvārdu liecības un atmiņas par viņas darbiem padomju okupācijas gados nav zināms. Ir arī tie, kuru ieskatā Marta Rieksta bijusi apjukusi jauniete varas maiņas griežos.
2007. gadā, atbildot uz Visvalža Lāča ierosinājumu, tā laika Madonas domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters aģentūrai „LETA" sacījis, ka „Madonā patlaban jautājums par Martas Riekstas ielas nosaukuma nomaiņu nav aktualizēts". Turklāt pastāvot arī to iedzīvotāju viedoklis, kuri vēlas saglabāt esošo ielas nosaukumu.
Kā sprieda deputāti 14. aprīļa komitejas sēdē, tas varētu būt bijis saistīts ar iespējamiem izdevumiem, ko varētu radīt ielas nosaukuma maiņa. Kā atmiņā atsauca deputāte Antra Gotlaufa, nebijis arī konkrētas ieceres, kādā nosaukumā M. Riekstas ielu pārdēvēt.
Jautājumā par iespējamiem izdevumiem domes izpilddirektora p. i. Āris Vilšķērsts komentēja:
– Iedzīvotājam nav pienākuma pašam skriet un iniciēt ielas nosaukuma maiņu Zemesgrāmatā. Tad, kad gribēs Zemesgrāmatā kaut ko darīt, arī tas pie reizes jāizdara.
Attiecīgi finansiālu iespaidu ielas nosaukuma maiņa, visticamāk, neradītu; tikai tad, kad notiek kāda „kustība" ar īpašumu. Savukārt uzņēmumiem būtu jāpārreģistrē adrese Uzņēmumu reģistrā; ja tam būtu finansiāli izdevumi, pašvaldība varētu izskatīt to segšanu, deputāti sprieda.
Tā kā šobrīd ir vairāki iespējamie varianti ielas pārsaukšanai, Guntis Ķeveris rosināja rīkot iedzīvotāju publisku apspriešanu. Komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šrubs piedāvāja jautājumu turpināt izskatīt šodien (20. aprīlī) finanšu un attīstības komitejas sēdē, ļaujot izteikties arī citiem deputātiem.
Ivars Miķelsons sprieda, ka no pagaidām piedāvātajiem variantiem Neatkarības iela labi sasauktos ar Madonas vēsturiskā centra atrašanos turpat blakus M. Riekstas ielai, jo šis koncepts – tautas cīņa par neatkarību – ir vēl senāks par 4. maija notikumiem.
Arī deputāts Artūrs Čačka piekrita, ka pienācis laiks nomainīt šīs ielas nosaukumu.
20.04.2021.