Madonas novada pašvaldībā pēdējā laikā aktualizējies jautājums par dzīvojamo fondu; kā zināms, gan pilsētā, gan vairākos pagastos dzīvokļi ir pieprasīti. Pašvaldībai arī jālemj par pašvaldības dzīvokļu nodošanu atsavināšanai, saņemot attiecīgu iesniegumu no iedzīvotāja, par ko bieži vien raisās diskusijas. Līdzšinējā idejiskā nostāja bijusi tāda – ja īrnieks dzīvokli vēlas atsavināt, lai pats īpašumā veiktu uzlabojumus, tādējādi uzlabojot arī savu dzīves kvalitāti, īpašums tiek nodots atsavināšanai. Taču, ja dzīvoklis ir labiekārtots, pašvaldība to patur savā īpašumā, lai nepieciešamības gadījumā dzīvesvietu varētu piedāvāt tostarp būtiskiem speciālistiem darba pienākumu veikšanai Madonas novadā.
Nupat Madonas novada pašvaldības uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komitejas sēdē decembrī bija sagatavoti jautājumi skatīšanai par vairāku pašvaldības dzīvokļu nodošanu atsavināšanai.
Uzsākot skatīt lēmumprojektu par trīsistabu dzīvokļa Sauleskalnā, Aronas ielā, nodošanu atsavināšanai, Ivars Miķelsons, Madonas novada domes priekšsēdētāja vietnieks uzņēmējdarbības atbalsta, tūrisma attīstības un komunālās saimniecības jautājumos, pret to iebilda: – Neizprotu šo mūsu politiku. Mums būtu konsekventi jāpilda tas, ko iepriekš esam norunājuši. Ja dzīvoklis nav labiekārtots un cilvēks pats ir gatavs to veidot, labiekārtot – atsavinām. Ja labiekārtots, tad paturam. Tā pati kopmītņu māja Sauleskalnā prasīja vairāk nekā 20 tūkstošu eiro pašvaldības ieguldījumu. Sanāk, ka taisām dzīvokļus un tos pārdodam. Tā nav mūsu funkcija. Dzīvokļi ir jāsaglabā, lai iedzīvotājiem dažādiem iemesliem un vajadzībām varētu nodrošināt. Ja īrnieks, kā uzzinājām šajā gadījumā, dzīvo šai mājā kopš tās uzcelšanas brīža, kāpēc tad neprivatizēja dzīvokli, kad bija tāda iespēja? Izdomāja citādāk – pārdošu sertifikātus un dzīvošu īres dzīvoklī. Tie, kas privatizēja, faktiski tika nostādīti muļķa lomā. Šobrīd, kad dzīvokļu cenas ir ļoti augstas, piemēram, Sauleskalnā, tad pēkšņi ir izdomāts to iegūt savā īpašumā. Cena šādam dzīvoklim tikai pieaugs. Konkrētajā situācijā īrētāja ikdienā dzīvo citviet. Neviens no šī dzīvokļa viņu neliek ārā, cilvēks jau nepaliek bez dzīvesvietas – var turpināt īrēt arī pašvaldības dzīvokli. Bet es noteikti balsošu pret atsavināšanu.
Tā kā Madonas novada pašvaldībai ir aktuāls dzīvojamais fonds, deputāts Kaspars Udrass piekrita, ka jābūt konsekvencei rīcībā ar pašvaldības dzīvokļiem. Viņš ierosināja izstrādāt vienotus standartus, pēc kā vadīties, lemjot par vai pret dzīvokļu atsavināšanu.
– Lai nav katru reizi šāda diskusija – pārdodam vai nepārdodam. Līdzīgi kā zemju apmežošanai ir kāds standarts, pēc kā vadāmies. Vienojamies par priekšnosacījumiem, pie kuriem īpašums tiek vai netiek atsavināts. Tad arī cilvēks, kad raksta iesniegumu, uzreiz redzētu. Mums katru reizi par šo ir diskusijas, tas šķiet jau tā kā ievilcies, – viedoklī dalījās Kaspars Udrass.
Uz šo uzņēmējdarbības, teritoriālo un vides jautājumu komitejas sēdi bija virzīti jautājumi par dzīvokļu atsavināšanu arī Ļaudonā, Dambja ielā; Madonā, Raiņa ielā; Kalsna-vā, dzīvokļu mājā „Vecais pagasta nams"; Jaunkalsnavā, Draudzības ielā. Tomēr komiteja vienojās šos lēmumus atlikt līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāti noteikumi dzīvokļu atsavināšanai Madonas novadā.
Komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šrubs pauda: – Lūgums nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļai pastrādāt pie šādu noteikumu izstrādes, kā arī lūgums pašvaldības darbiniekiem dalīties ar ieteikumiem, priekšlikumiem par nosacījumiem, kas būtu iekļaujami.
23.12.2020.