Pašvaldību vēlēšanas ir brīdis, kad iedzīvotājiem dota iespēja ne tikai izteikt viedokli, bet arī reāli ietekmēt sava novada nākotni. Lai izvēle būtu pārdomāta un pamatota, svarīgi iepazīt deputātu kandidātu līdzšinējo darbu, ieceres un redzējumu par nākamajiem četriem gadiem. Tādēļ uz pirmsvēlēšanu diskusiju „Stars” aicināja visu sešu partiju, kuru pārstāvji balotējas novada pašvaldību vēlēšanās, līderus, lai pārrunātu, kas ir izdevies līdz šim, kādi solījumi palikuši nerealizēti, kā arī — kas būtu jāizdara jaunajā sasaukumā. Sarunā atklājās gan konkrētas prioritātes un ieceres, gan arī problēmas, kas prasa tūlītēju risinājumu.
Ko Jūsu pārstāvētā partija apņēmās īstenot, startējot iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, un kas no tā panākts?
Agris Lungevičs (Zaļo un Zemnieku savienība): Šobrīd ir zemākais bezdarba līmenis novada vēsturē – 4,7 %; izveidota industriālā zona, biznesa centrs, atbalstām jauno ideju konkursus. Apmēram 200 darbavietas izveidotas ar pašvaldības atbalstu. Liels uzsvars likts uz atbalstu ģimenēm – bezmaksas bērnudārzi, brīvpusdienas, transports, arī maksas atlaides senioriem sabiedriskajā transportā. Pērn atkal kļuvām par ģimenēm draudzīgāko pašvaldību. Katrā pagastā ir jauniešu centrs, jaunatnes darbinieki. Atbalstām jauniešu projektu konkursus; ir renovēti četri kultūras nami. Madonas slimnīcas infrastruktūras renovācijā ieguldīti 2 miljoni eiro, un vēl tikpat ieplānots. Īsti sekmīgi nav izdevies risināt graustu sakārtošanas jautājumu, tam pievērsīsimies turpmāk. Gribētos piesaistīt lielākas investīcijas, lai gan pēdējie četri gadi nebija īstais laiks tam, ņemot vērā Ukrainā izraisīto karu un kovidu. Labākā līmenī vēlamies attīstīt bērnu zobārstniecības pieejamību.
Zigfrīds Gora ("Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"): Pirmkārt, gribējām, lai teritoriju apvienošanās būtu korekta, ar savstarpējām sarunām, dialogiem, panākot vienošanos, kas visiem ir pieņemama. To arī sasniedzām, veiksmīgi sadarbojoties ar kolēģiem domē un pārējo apvienību vadītājiem, iedzīvotājiem. Uzstājām uz to, lai reforma nebūtu tik centralizēta, lai gan atsevišķās jomās centralizācija bija jāveic, un mēs paši tam piekritām. Kultūras jomu atstājām katras apvienības pārvaldībā, tāpat tajās saglabāti dzimtsarakstu nodaļu pakalpojumi un klientu apkalpošanas centri, kas turpinās attīstīties. Izdevies noturēt esošo skolu tīklu, neraugoties uz to, ka zaudējums ir vidusskolu klases Ērgļos un Lubānā. Lauku teritorijās arī turpmāk centīsimies skolu tīklu saglabāt, ja nemainīsies valdības nostāja un politika, sasniedzot izglītības kvalitātes pazemināšanās kritisko robežu. Attīstām, atbalstām dažādas izglītības programmas, ieguldot finansiālos līdzekļus.
Artūrs Čačka ("Latvijas attīstībai", "Politiskā partija Izaugsme"): Novadu apvienošanās deva jaunu skatījumu uz veicamajiem uzdevumiem. Notikumi mūs ietekmēja gan pašvaldības, gan Latvijas, gan pasaules līmenī, sasniedzamie mērķi attālinājās, jo visam nepietika līdzekļu. Reforma kopējo sajūtu novadā nedaudz sašķēla, jo novadi, kas tika apvienoti, savu identitāti zināmā mērā attālināja no lēmējvaras struktūras. Mūsu galvenais mērķis iepriekšējos četros gados bija pakalpojumu grozu, kas nav mazs, izlīdzsvarot un vienmērīgi noturēt visa novada robežās. Neko neesam mazinājuši – visās jomās piedāvātie pakalpojumi sekmīgi saglabāti un attīstīti. Nākotnē jāskatās, balstoties uz ekonomisko situāciju. Centīsimies dzīvot un darīt tā, lai mūsu novads pēc iespējas vairāk būtu attīstīts un „samīļots".
Imants Spridzāns (Latvija pirmajā vietā): Mana pieredze ir astoņus gadus veca, kad sāku strādāt toreizējā Cesvaines novada domē. Esot mazākumā ar otru kolēģi, maz ko varējām panākt, līdz izlēmām mainīt pieeju, izdrukājot „īpašu" kalendāru; pēc tā nākšanas klajā, daudzas ievērojamas kļūdas tika labotas. Daudzi cesvainieši joprojām, mani satiekot, nāk klāt un lūdz palīdzību, domādami, ka esmu deputāts. Par aizvadītajiem četriem gadiem pieredzē nevaru dalīties.
Aivars Zariņš (JKP Jaunā konservatīvā partija): Esam strādājuši vienotā komandā ar pārējiem deputātiem, līdzdarbojoties gan komiteju un komisiju darbā, gan izstrādājot saistošos noteikumus un sniedzot priekšlikumus un iebildumus dažādu dokumentu un lēmumu izstrādes gaitā. Ir vairāki priekšlikumi, kurus vēlējāmies īstenot un bijām iekļāvuši savā programmā, bet tie nav guvuši pārējo deputātu atbalstu, piemēram, lielāks finansiālais atbalsts bērna piedzimšanas gadījumā. Tāpat mūsu kolēģe Vita Robalte iestājās par Madonas novada pašvaldībai piederošās Gustavskolas ēkas nodošanu sabiedriskā labuma organizācijai, kas rūpējas par bērniem un jauniešiem; atbalsts netika gūts, pašvaldības dome šo ēku atsavināja. Deputātes priekšlikumi represēto piemiņai un atbalstam 18. novembrī arī netika pieņemti. Vita daudz ieguldījusi daudzdzīvokļu māju siltināšanas projektu atbalstā, un kopā ar Sandru Maksimovu katra savā komitejā un jomā aktīvi atbalstījušas dažādas iedzīvotāju iniciatīvas.
Jānis Barkāns ("Suverēnā vara", "Apvienība jaunlatvieši"): Iepriekšējās pieredzes pašvaldību vēlēšanās manai partijai nav, bet šogad startējam visās 42 pašvaldībās. Viens no mērķiem ir vairāk iesaistīt sabiedrību pašvaldības procesos, lēmumu pieņemšanai. Ja iedzīvotāji izteiks vēlmi veikt auditus vai revīzijas nepieciešamības gadījumos, noteikti to izpildīsim, iesaistot speciālistus.
Ja iekļūsiet jaunajā sasaukumā, kas būs prioritārais, kam pievērsīsiet uzmanību?
Agris Lungevičs: 1. jūlijā notiks pirmā domes sēde apvienotajā Madonas un Varakļānu novadā. Liels mājasdarbs pašvaldību reformas īstenošanā jau paveikts – kopīgu iestāžu izveidošana (policija, bāriņtiesa). Apmainīsimies ar pieredzi; daudz darāmā būs publiskās ārtelpas sakārtošanā, uzņēmējdarbības vidē, sociālajā jomā; jāmeklē jauni risinājumi ģimeņu atbalstam. Jāturpina izglītības, jaunatnes atbalsts un dzīvojamā fonda izveide, pašvaldības dzīvokļu remonts, lai piesaistītu jaunatni un speciālistus mūsu pilsētai un novadam.
Zigfrīds Gora: Jāpabeidz administratīvi teritoriālā reforma, vienam otru sadzirdot un vienojoties. Nedrīkst mazināties pakalpojumu kvalitāte un pieejamība. Primārais uzdevums būs apstiprināt budžetu, lai pietiek līdzekļu visam iecerētajam un nenāktos no kaut kā attiekties vai ko samazināt. Pievērsīsim uzmanību izglītības jomai; atbalstām to, ka lauku reģionos skolām ir jābūt. Kritēriji, protams, ir izglītības kvalitātes rādītāji, izglītības pieejamība un pedagogu nodrošinājums. Skolas ar 60 bērniem un vairāk spēj nodrošināt izglītības kvalitāti. Pašvaldībai vajadzētu finansiāli atbalstīt tās lauku reģionu skolas, kurām finansējuma pietrūkst. Jāturpina iesāktie projekti, jāpievēršas atbalstam ģimenēm ar bērniem, palielinot pabalstu un par katru nākamo bērnu maksājot vairāk. Varētu piemērot arī nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi ģimenēm ar bērniem.
Artūrs Čačka: Princips palikt pie maksimāli augstas latiņas noteikti jāsaglabā, jāstrādā tā, lai novada iedzīvotājiem rastos un saglabātos sajūta, ka viņi tiek uzklausīti. Lielākā sāpe ir tajā, ka lielā lēmumu pieņemšana notiek centralizēti. Vairāk jāatspoguļo procesi, pēc kādiem esam strādājuši, un jāturpina darīt tā, lai cilvēku iesaiste pašvaldības un sabiedriskajās norisēs nemazinātos. Jāvairo griba piedalīties un iesaistīties, tādējādi arī kopējā tālākā virzība būs saliedētāka, un saliedētību var panākt tad, kad visi kopīgi lemj un vienojas par lēmumiem. Ieklausīsimies cilvēku viedoklī arī turpmāk.
Imants Spridzāns: Piesaistot Varakļānus, novads kļūs lielāks. Jārod risinājumi Eiropas finansējuma piesaistei, jo loģiski būtu, ka projektos lielākā daļa līdzekļu nāk no Eiropas budžeta, nevis pašvaldības maka. Līdz ar to pašvaldība varētu atvēlēt daudz vairāk naudas, piemēram, slimnīcā trūkstošā aprīkojuma iegādei un citiem svarīgiem mērķiem.
Jānis Barkāns: Jāpiesaista jaunieši novadam, lai viņi izvēlētos palikt šeit un nepamestu Latviju. Tādējādi uzlabotos arī demogrāfija, iedzīvotāji ģimenes radītu tepat. Jau minētā izglītība, uzņēmējdarbības attīstība, visu risinot kompleksi. Lai gan daudz kas novadā jau izdarīts, cilvēki joprojām ir neapmierināti. Saprotams, tā tas bijis un būs, bet uzskatu, ka Madona var labāk, un ir lietas, kas jāmaina.
Aivars Zariņš: Problēma ir ar pašvaldības kapitālsabiedrību un pagastu pārvalžu amatpersonu darbu. Nav pārliecības, ka daļa no tām patiešām pārstāv sabiedrības intereses un risina aktuālās problēmas. Ir arī problēma ar vadošo amatpersonu amatu apvienošanu, paralēli strādājot citās pašvaldībās. Domāju, ka tās nav laba prakse, kas ir jāizskauž. Ir būtiski trūkumi informācijas apmaiņā starp iedzīvotājiem un pašvaldību, kā arī komunikācijā no iedzīvotāju puses ar pašvaldību. To varētu risināt tehniski, uzlabojot dokumentu aprites sistēmu. Jebkurā gadījumā iedzīvotāju priekšlikumi vai sūdzības pašvaldībai būtu jāuztver kā resurss, kas palīdz noskaidrot problēmas, kuru risināšana ir primārais uzdevums.
Kādus risinājumus piedāvājat, lai palielinātu pieejamo īres mājokļu skaitu pilsētā un novadā?
Agris Lungevičs: Pašvaldība ir izsolījusi zemes gabalu Madonā, Daugavas ielā, ko iegādājies investors. Ir apstiprināts projekts vienas daudzdzīvokļu mājas būvniecībai, kas sāksies jau šogad. Aizpildot šo ēku, kurā būs 30 dzīvokļi, tiks dota zaļā gaisma nākamās mājas būvniecībai no ALTUM programmas. Tas īstenosies, izmantojot pieejamos pašvaldības un investora resursus. Papildus tam esam piesaistījuši 300 000 eiro 20 pašvaldības īres dzīvokļu remontam. Gandrīz katrā domes sēdē lemjam par dzīvokļa piešķiršanu jaunajiem speciālistiem. Iedzīvotāju izvēle vairāk notiek par labu Madonai, tāpēc arī iestartējām māju būvi un dzīvokļu remontus pilsētā.
Zigfrīds Gora: Saredzam arī otru ceļu, kas būtu saistošs tieši jaunajām ģimenēm, un tas ir individuālo māju būvniecība. Šie apbūves gabali jāaprīko ar visām komunikācijām, tālāk tos piedāvājot ģimenēm ar iespēju celt savas mājas. Tas būtu realizējams ne tikai pilsētā, bet arī citās novada teritorijās.
Artūrs Čačka: Rocības iespējas, lai celtu māju vai iegādātos dzīvokli, ir diezgan šauras, un, raugoties no banku viedokļa, maksātspēja nav tik augsta. Pašvaldībai jānodrošina jaunie speciālisti ar īres platību, esmu drošs, ka to varam. Varbūt ne visi varēs dzīvot Madonas pilsētā, bet novada teritorijās tas būs iespējams. Pretējā gadījumā, šis speciālists izvēlēsies citu dzīves un darbavietu. Lielākais uzsvars jāliek tieši uz daudzdzīvokļu māju būvi, ja uzņēmēji redzēs, ka dzīvokļi aizpildīsies, pašvaldība piedāvās savā īpašumā esošos zemes gabalus arī citiem investoriem.
Imants Spridzāns: Jāpievērš uzmanība arī sociālo ēku būvei un būtu jāveido arī mitekļi, kas vajadzīgi tiem sociāla slāņa cilvēkiem, kam nav labu apstākļu. Kā piesaistīt uzņēmējus? Pašvaldība varētu galvot par uzņēmēju, viņš paņem kredītu, uzbūvē ēku, un, ja arī kas notiek, ēka pēc tam paliek pašvaldības īpašumā. Zinu, ka pašvaldība nevar galvot, bet vajadzētu izskatīt jautājumu, lemjot par izņēmumiem, ja tā ir būvniecība, nekustamais īpašums. Tas nav savests kārtībā valstiskā līmeni, sadalot, par ko var un nevar galvot.
Jānis Barkāns: Īres cenas Madonā bieži vien pārsniedz pat lielpilsētu cenas. Arī maznodrošinātie vai trūcīgie nevar atļauties paņemt kredītu, lai gan ir strādājošie, bet viņiem nav, kur dzīvot. Viņiem piedāvā dzīvesvietu ārpus novada un pilsētas, tādējādi rodas problēmas ar transportu, jo nevar tikt uz darbu.
Aivars Zariņš: Noteikti dzīvojamais fonds ir jāpapildina, un, pirmkārt, jārisina graustu un degradēto teritoriju jautājums, iegūstot vietas gan jaunu ēku, kaut vai moduļu māju būvēšanai, gan veco atjaunošanai.
Kādas ir jūsu prioritārās ieceres izglītības un veselības jomā?
Agris Lungevičs: Skolu nākotni rādīs ne tikai bērnu skaits, bet arī valsts politika. Pie pašreizējā finanšu modeļa tiek finansētas visas skolas. Ja kardināli tiks mainīts finanšu modelis, jo pedagogu algas finansē valsts, nāksies meklēt risinājumus. Jau divus gadus neesam runājuši ne par vienas skolas slēgšanu, jo šī brīža finanšu modelis un bērnu skaits ir optimāls. Par veselību: slimnīcas bērnu nodaļa pilnībā pabeigta, uzņemšanas nodaļa drīz tiks pabeigta, iegādās jaunas iekārtas. Ambulatorā nodaļa tuvākā laikā piedzīvos pārbūvi. Pašvaldība slēdz līgumus ar jaunajiem ārstiem, maksā stipendijas un mācību maksas, risina dzīvokļu jautājumu.
Zigfrīds Gora: Migrācija notiek, protams, skolēnu skaits ir mazinājies, salīdzinot ar citiem gadiem, taču katrs gadījums jāvērtē atsevišķi, balstoties uz rādītājiem. Tie šobrīd ir ļoti labi, viss iet roku rokā ar valsts nostādnēm. Jāpiedomā pie esošā skolu tīkla infrastruktūras uzlabošanas. Madonas mūzikas skola ir tuvu jauna projekta realizācijas uzsākšanai, Bērzaunes pamatskola ir vienīgā, kur vairākus gadus bērnu skaits ir 100 un vairāk, bet telpas joprojām ir fiziski nepiemērotas, mazas un vēl ar malkas apkuri. Sauleskalna bērnudārzs ir liels, idejas līmenī jau tapis projekts, kas paredzētu atbilstošu ēkas pārbūvi, lai tajā varētu īstenot gan pirmsskolas, gan pamatskolas izglītības pakalpojumus un izveidot sporta zāli gan vietējai kopienai, gan izglītojamiem.
Artūrs Čačka: Nākamais mācību gads aizritēs bez izmaiņām, bet skaidrs, ka turpmāko nākotni noteiks bērnu skaits pirmajās klasēs. Ja minimālais noteiktais apjoms netiks sasniegts un ilgstošāk būs apvienotās klases, iespējams šis jautājums atgriezīsies domes dienas kārtībā. Esam par to, lai dārziņi un skolas būtu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai. Lielā mērā arī vecāku izvēle nosaka situāciju, jo daudzi bērnus sūta uz skolām pilsētā.
Ģimenes ārsti mūsu novadā ir jau pensijas vecumā vai tuvu tam, pašvaldība turpinās izrādīt atbalstu. Mūsu slimnīca ir stabila, ar vadību notiek dialogi, risinot jautājumus. Turpināsim izrādīt jaunajiem mediķiem tādu pašu atbalstu un rast jaunus risinājumus.
Imants Spridzāns: Negribam pieļaut mazo skolu slēgšanu, katrs bērns ir svarīgs. Risinājumu atrast var vienmēr. Pedagogu piesaiste cieši iet kopā ar jau minēto dzīvojamo fondu – jāspēj skolotājus nodrošināt ar dzīvesvietu. Savukārt veselības jomā novada pagastos jānodrošina mobilās klīnikas ar personālu, kas dodas izbraukumos pie šiem cilvēkiem, jo daudziem no laukiem nav iespējas tikt pie mediķiem uz pilsētu. Jārisina jautājums par maksas un bezmaksas rindām, kā arī ultrasonogrāfijas un magnētiskās rezonanses pakalpojumu pieejamību!
Jānis Barkāns: Pedagogi ir uz izdegšanas robežas, un, ja skolas neslēgs bērnu skaita dēļ, tad to var nākties darīt skolotāju trūkuma dēļ. Vairāk vajadzētu piesaistīt skolotājus vīriešus, lai gan zināms, ka vīrieši var nopelnīt lielākas algas citos darbos. Spļāviens sejā jaunajām māmiņām ir dzemdību nodaļas slēgšana mūsu slimnīcā uz laiku speciālistu trūkuma dēļ. To nevarēja pieļaut.
Aivars Zariņš: Jāizstrādā sistēma, kas ļautu iegūt kvalitatīvu izglītību un atvieglotu piekļuvi izglītības iestādēm no novada vietām, kurās ir mazāk iedzīvotāju. Jāievieš attālinātas izglītības klases, kurās skolotāja palīga vadībā un izmantojot izglītības iestādes resursus, izglītojamie varētu attālināti piedalīties viņu izglītības līmenim un vajadzībām piemērotās izglītības programmās. Veselības jomā esam plānojuši atbalstīt regulārus izbraukuma veselības aprūpes pakalpojumus un ģimenes ārstu pieejamību attālākos pagastos, un ģimenes dežūrārsta kabineta izveidi Madonas slimnīcā, iesaistot arī ģimenes ārstus rezidentus.
Peldbaseins, estrāde, stadions – kā saredzat šo pilsētas infrastruktūras objektu sakārtošanu?
Agris Lungevičs: Pašvaldība projektus cenšas realizēt, izmantojot Eiropas fondu līdzekļus, un ne vienmēr tie ir pieejami. Nevienam no šiem nav bijusi iespēja piesaistīt Eiropas naudu. Pastāv iespēja to darīt no pašvaldības budžeta, ņemot kredītu, bet šo variantu parasti neizvēlamies. Madonā ir divi jauni, pilnībā renovēti stadioni, no kuriem es vienu gribētu vairāk „atvērt" sabiedrībai. Pilsētas stadions ir dienas kārtībā, centīsimies rast veidu, kā to sakārtot. Pēdējie četri gadi nebija īstais laiks, lai pašvaldība uz saviem pleciem paņemtu 5 vai 7 miljonus investīciju. Tas var būt arī investoru projekts, kas būtu izcili. Liela estrāde ar jumtu nekad nav bijusi prioritāte, es to redzu ar pārvietojamu skatuvi, kādas izmanto daudzu lielo festivālu un pasākumu norisēs. Pieguļošā teritorija ir obligāti jāsakārto.
Zigfrīds Gora: Būs jāatsakās no iecerētā grandiozā estrādes projekta, jo tad, kad šī ideja dzima, laiki bija citi. Jāsakārto skatītāju zona, pievadceliņi un māksliniekiem jārada pārģērbšanās vieta, jāpadara estrāde funkcionāli pieejama. Uzmanība jāpievērš Lazdonas ielas rekonstrukcijai, kas ved gar stadionu, līdz ar to varēs domāt par stadiona labiekārtošanu. Peldbaseins noteikti jāizveido, tas mūsu novadam un pilsētai ir nepieciešams.
Artūrs Čačka: Manā vērtību skalā stadions atrodas 3. vietā, tad seko estrāde, jo fundamentālas būves celt mūsdienās ir sarežģīti, ņemot vērā sezonalitāti. Vasaras posmā notiek neliels skaits pasākumu, tāpēc uzliekamā skatuve ir labs veids, kas neprasa daudz ieguldījumu. Jautājums par baseinu ir svarīgs, raugoties no jauniešu un skolēnu skatpunkta. Objektīvi jāizvērtē tā izmēri, var apsvērt ideju par pirti. Skaidrs, ka tas ir finansiāli ietilpīgs projekts.
Imants Spridzāns: Sāksim ar to, ka stadionā nekad nav bijusi tualete. Aizvedīsim tur sauso tualeti un mucu ar ūdens krāniem, lai var nomazgāt rokas. Rekonstruējot minēto ielu, klāt var paņemt arī stadionu, ievelkot tur kanalizāciju un ūdeni. Estrādē jābūt sakārtotām labierīcībām, uz betona pamatiem jāuzceļ neliela koka estrāde, kā tas ir pagastos. Lielākam pasākumam var uzsliet pārvietojamo. Baseins ir pašlaik mazsvarīgākais, personīgi es par tā esamību vai neesamību neiespringstu.
Jānis Barkāns: Estrādei noteikti jābūt, arī stadions obligāti jāatjauno un vēlams tam blakus izveidot otru hokeja laukumu, lai bērni varētu uz to doties arī bez vecāku klātbūtnes, protams, ar atbildīgās personas uzraudzību, kas kontrolē notiekošo. Baseinam arī jābūt, piemēru varētu ņemt no Ludzas baseina, klāt veidojot pirti. Jāiesaista sabiedrība šo jautājumu risināšanā, veicot aptaujas, arī piesaistot ziedojumus.
Aivars Zariņš: Estrādes stāvlaukums ir ļoti mazs, mašīnas jāliek tālu, auto jāatstāj ielu malās. Stadions pakāpeniski kļūst par degradētu teritoriju, jāsakārto apkārtne, tribīnes. Peldbaseina projekts ir jāturpina; ja tas ir pārāk dārgi, pagaidām bez tā varētu arī iztikt, jo peldbaseins ir pieejams Priekuļos, Jēkabpilī; taču jādomā par peldvietu labiekārtošanu.
Vai arī pārējās novada teritorijās tiek plānoti lielāki labiekārtošanas darbi?
Agris Lungevičs: Novads būs otrs lielākais Latvijā ar daudzām iestādēm un dažādām infrastruktūrām. Ieguldīts daudz finansējuma dažādās jomās, Lubānas skolai priekšā liels projekts, divi publiskās ārtelpas projekti, Ērgļos taps tirgus laukums, stadions, visās teritorijās notiks ielu remonti. Iespēju robežās pašvaldība iegulda katra pagasta sakārtošanā. Daudzi projekti realizēti, un daudzi vēl īstenosies.
Zigfrīds Gora: Tie visi ir definēti kā attīstības centri, un to piedāvātajiem pakalpojumiem jābūt pieejamiem šo teritoriju iedzīvotājiem. Izglītība, sociālie, administratīvie pakalpojumi, brīvā laika iespējas un citas kvalitātes līdzvērtīgi jāizplata pa visu novadu, tam atbilstoši atvēlot un ieguldot līdzekļus. Cesvaines pansionātā vajadzīga renovācija, esam iesaistījušies projektā. Koncentrējamies uz katras vietas iedzīvotāju vajadzībām.
Artūrs Čačka: Tas, kas tiek darīts šajās teritorijās, notiek pakārtoti pārvalžu vadītāju un aktīvo iedzīvotāju iesaistei. Attīstības nauda katrai teritorijai ir zināma, un turpmāk arī ar to vietējā kopiena, iestādes, pārvaldība rīkojas pēc saviem uzskatiem. Cesvaines pansionāta piemērs ir brīnišķīga iespēja. Seniori to ir pelnījuši, ceru, ka projektu realizēs. Jāsaprot, ka visu un visur mēs nespēsim izdarīt, bet attīstības centri ir prioritārās lietas. Tālāk pēc katras vietas attīstības naudas lieluma varēs lemt, kas ir svarīgākais, ko nepieciešams savest kārtībā. Ja finanšu iespējas būs vēl lielākas, neaizmirsīsim par novada teritoriju.
Imants Spridzāns: Jābūt ciešākai domes sadarbībai ar pārvalžu vadītājiem. Uz Cesvaines apļa taps objekts „Sakta", taču bērnudārzam nav jauna žoga un vārtu, rotaļu laukuma, publiskās tualetes arī nav. Finansējums, manuprāt, tiek nelietderīgi izmantots.
Jānis Barkāns: Nav savienoti pagastu centri un svarīgo infrastruktūru punkti ar asfalta ceļu vai alternatīvu segumu. Tas nav sakārtots vairākās novada vietās. Nākotnē katrā sētā varētu iebraukt auto ar interneta pieslēgumu, tādējādi būs iespēja pieteikt ārstu vizītes, receptes, izdarīt balsojumu vai risināt juridiskās problēmas.
Aivars Zariņš: Jāsakārto sēdvietas visās funkcionējošajās estrādēs, jārisina graustu jautājumi, vēl vairāk jāattīsta tūrisma objekti un jālabiekārto infrastruktūra gan izcilajās tūrisma vietās, gan arī pievēršot uzmanību necilākiem tūrisma objektiem. Jāpalielina tūrisma uzņēmējdarbība, tai skaitā informatīvi un juridiski, lai stimulētu uzņēmēju vēlmi darboties.
23.05.2025.