Pierobežas novados Latgalē pēdējā laikā teju vai regulāri pienāk šūnapraides brīdinājumi par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu saistībā ar Latvijā ielidojušu dronu. Bet aizvadītajā otrdienā pēc pulksten 12.30 bija viena no pirmajām reizēm, kad arī Madonas novadā tika aktivizēts šūnapraides brīdinājums saistībā ar iespējamu gaisa telpas apdraudējumu no drona.
Ap pulksten 13 brīdinājums tika izplatīts arī Cēsu, Smiltenes un Gulbenes novadā. NBS informēja, ka Latvijas gaisa telpā iespējams apdraudējums. Baltijas gaisa telpā ir aktivizēti NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas iznīcinātāji. Paziņojumā iedzīvotājiem tika dots rīcības algoritms, kā rīkoties, – tika norādīts iedzīvotājiem uzturēties telpās, ievērot „divu sienu principu", aizvērt logus un durvis, netuvoties aizdomīgiem vai zemu lidojošiem objektiem, zvanīt 112, ja kaut kas tiek pamanīts.
Vēlāk NBS precizēja, ka runa ir par vismaz vienu bezpilota lidaparātu, kas šķērsojis Latvijas robežu un varēja pārvietoties Preiļu-Madonas virzienā. Tāpēc brīdinājumu zona tika paplašināta arī uz Madonas, Gulbenes, Cēsu un Smiltenes novadu.
Vienlaikus NBS uzsvēra, ka NBS kopā ar NATO sabiedrotajiem monitorē Baltijas gaisa telpu, tiek aktivizēti arī NATO patrulēšanas iznīcinātāji un uz austrumu robežas pastiprinātas pretgaisa aizsardzības spējas.
Jāatzīst, ka daudziem, tostarp mūsu novada iedzīvotājiem, šis brīdinājums izraisīja pamatotu satraukumu. Arī reakcija sociālajos tīklos bija ļoti emocionāla, un domas dalījās. Daudzi rakstīja, ka šūnapraides skaņa viņus pamatīgi izbiedēja, īpaši tāpēc, ka paziņojums atnāca negaidīti. Citi uzsvēra, ka labāk saņemt pārāk skaļu brīdinājumu nekā nekādu – „Beidzot sistēma strādā, kā vajag," uzsverot, ka labāk šādi, nekā palaist garām īstu apdraudējumu. Bija arī kritika par to, ka paziņojumi dažiem pienāca novēloti vai nepienāca vispār, kā arī par to, ka sākotnēji trūka skaidras informācijas. Vēlāk sociālajos tīklos sāka izplatīties baumas un viltus bildes par "nogāztiem droniem". Policija pat brīdināja neizplatīt nepatiesu informāciju, jo tika publicēti safabricēti attēli par it kā Madonas/Smiltenes pusē nokritušiem droniem.
Kopumā piedzīvotais, lai arī sākumā valdīja panika un pārsteigums, tomēr radīja apziņu, ka sistēmas darbība reālā situācijā tomēr dod noderīgu pieredzi, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā.
„Rīkojāmies pietiekami saskaņoti"
Situāciju, kāda pēc šūnapraides ziņojuma saņemšanas izveidojās Madonas novadā, trešdien lūdzu komentēt Madonas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju Agri Lungeviču: – Informāciju saņēmu no vairākiem avotiem, jo esmu arī Madonas novada Civilās aizsardzības komisijas vadītājs, tāpēc tā bija mazliet detalizētāka. Mēs ātri pieņēmām lēmumus attiecībā uz mācību iestādēm – diemžēl bija jāpārtrauc 9. klases latviešu valodas eksāmens. Skolēni tika nogādāti drošās vietās skolas ēkās, kas atbilda „divu sienu" principam. Šī bija pirmā reize, kad šāds apdraudējums mūsu novadā tika izsludināts, līdz ar to varbūt kaut kur šī rīcība bija saskaņotāka, kaut kur – ne tik ļoti. Situācija mazliet atsauca atmiņā to laiku, kad valdīja neziņa par kovida sākšanos.
Jau pēcpusdienā mums bija sanāksme visiem bērnudārzu un skolu vadītājiem, ar kuriem mēs pārrunājām, kas notika, kāpēc notika un kā darīt labāk. Ja tik tiešām, nedod Dievs, šāda situācija atkārtosies, varēsim reaģēt ātrāk un saskaņotāk. Bet primārais, kā jau es uzsvēru, bija nogādāt bērnus drošā vietā skolas ēkā. Viss cits, kas attiecas uz iedzīvotājiem un iestāžu darbiniekiem, ir viņu pašu rokās – atrasties drošā vietā, izmantojot „divu sienu" principu, maksimāli tālu no logiem, līdz trauksme beidzas. Tas jāievēro katram pašam un ar to jāsadzīvo.
Patvertņu jautājums jāaktualizē
Vaicāts, vai ir bijuši kādi zvani no iedzīvotājiem ar jautājumiem, kā rīkoties šādā situācijā, Agris Lungevičs atbild: – Nē, tādu zvanu nav bijis. Primārais šādā situācijā ir saprast, kur atrodies – dzīvesvietā vai darbā -, un doties uz drošāko vietu ēkā. Var izmantot arī patvertnes, ja tās ir tuvumā. To atrašanās vieta ir redzama lietotnē "112 Latvija", pašvaldības publiskajā informācijā un arī ar attiecīgajām zīmēm apzīmētajās vietās pilsētā.
Madonā tādas ir vairākas, kā, piemēram, agrākā tipogrāfijas ēka, kur tagad atrodas Biznesa inkubācijas centrs, pilsētas sporta halle, Madonas Valsts ģimnāzija un citas vietas, kas potenciāli izmantojamas kā patvertnes, bet es gribu uzsvērt, ka šādas trauksmes gadījumā nevajag pārvietoties pāri visai pilsētai uz patvertni, bet var atrast drošu patvērumu savā dzīves vai darba vietā, – skaidro Agris Lungevičs.
– Vēl gribu vērst uzmanību uz vienu niansi. Proti, šajā gadījumā aizvadītajā otrdienā daudzi vecāki izvēlējās braukt uz skolu pēc saviem bērniem, ko mēs nākotnē, ja būs šāda situācija, tomēr aicināsim nedarīt, jo arī pašam vecākam ir jābūt drošībā, nevis jābrauc pa pilsētu, lai dotos pēc bērna. Ir skaidrs, ka no drona var pasargāties iekštelpās ēkā, kurā tobrīd atrodies, un nav obligāti jābūt patvertnē. Ja, protams, nedod Dievs, būs cita situācija, tad gan vajadzēs izmantot patvertnes, mājas pagrabus vai kādas citas drošākas vietas.
Lielākās patvertnes pilsētā jau es nosaucu, vēl ir bijusī Madonas ģimnāzija un pagrabs zem Sociālā dienesta ēkas. Šīs piecas ir tās, kas šobrīd pilsētā atbilst patvertnes kritērijiem. Tur arī nākotnē tiks veikti ieguldījumi un uzlabojumi infrastruktūrā.
Vēl, es uzskatu, pietiekami laba patvertne piepilsētā ir Smeceres silā – tunelis zem šautuves. Bet diemžēl situācija tomēr nav tāda, lai visiem iedzīvotājiem pietiktu drošu patvertņu. Jāatzīst, ka nekur Latvijā diemžēl tā nav, bet pamazām esošās tiek sakārtotas un darbi turpinās.
22.05.2026.